zemeunvalsts.lv ievadvārdi

Dienā, kad notika meža nozares pārstāvju protesta akcija pie Ministru kabineta, klajā nāca intervija ar Kristoferu Robinsonu, ASV ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijā. Viņa sacīto: “Latvijai par ekonomiku būtu jādomā kā par nacionālās drošības jautājumu” būtu nepieciešams ierakstīt un atskaņot pirms ikvienas jebkura līmeņa Saeimas, ministriju, pašvaldību, departamentu, komiteju, komisiju sēdes, vai tās notiktu Brīvības ielā, Jēkaba ielā vai citur Latvijā. Pirms gana daudzu lēmumu pieņemšanas esam redzējuši lēmēju “skatu pār plecu” – ko ... (Eiropas Komisija, sadarbības partneri, sabiedrotie, pārējā Eiropa utt.) teiks. Sabiedrotais ir runājis – mūsu drošība ir arī ekonomikā un profesionāli izsvērtos un pārdomātos lēmumos, kas ir tālredzīgi un pamatoti. Pēdējos gados ārēji apstākļi (C19, netālais karš) ne reizi vien likuši apjaust nepadarīto, nepaveikto, netālredzīgo. Latvijas drošība balstās izlēmīgos un saprātīgos cilvēkos un spēcīgā ekonomikā. Tās neapzināta vai tīša graušana, lai aizbildinoties ar pareizām frāzēm un saukļiem, nav pieļaujama ne šodien, ne rīt. Tā tam būs būt!

Zaļā reforma radīs desmitiem miljardu eiro lielus zaudējumus

Neņemot vērā ievērojamo kopējo meža platību pieaugumu, pēdējā laikā Latvijā ir raksturīga izteikta tendence strauji palielināt tās mežu platības, kurās tiek aizliegta mežsaimnieciskā darbība. 2021. gadā pilnībā aizliegta mežsaimnieciskā darbība bija 107,9 tūkstošu hektāru lielās meža platībās, bet 2022. gadā – jau 143,1* tūkstoša hektāru lielā platībā.

Šogad 5. martā Rīgā notika otrie vērienīgākie protesti pēc 2023. gada 24. aprīļa skolotāju streika gājiena. Latvijas mežsaimnieki protestēja pret valdības iecerēm liegt saimniecisko darbību simtos tūkstošu hektāru lielās meža platībās, turklāt šie aizliegumi iecerēti bez jebkādām ieplānotām kompensācijām mežu īpašniekiem un nozarē nodarbinātajiem.

Marta beigās tikai nedaudzi mediji visai pieklusinātos toņos atainoja viena no Latvijas ietekmīgākajiem eksportējošajiem uzņēmumiem AS “Latvijas Finieris” padomes priekšsēdētāja Ulda Biķa viedokli par centieniem izmantot valsts rīcībā esošos instrumentus, lai Latvijā iznīcinātu mežsaimniecību un kokrūpniecību gan kā saimniecības, gan kā eksporta nozari: “Visticamāk, likumdevēji, tiesu vara un izpildvara šogad pieņems lēmumus bez adekvātas kompensācijas zemes īpašniekiem būtībā nacionalizēt lielas privāto mežu teritorijas, kas savukārt krasi samazinās koksnes resursu pieejamību eksporta produktu ražošanai un novedīs pie bankrota daudzus mežsaimniecības un kokapstrādes uzņēmumus Latvijas laukos.”

U. Biķis vērš uzmanību uz to, ka “vienā no Zaļā kursa politikas dokumentiem – Eiropas Savienības Bioloģiskās daudzveidības stratēģijā – ir uzstādījums līdz 2030. gadam 10% no dalībvalstu sauszemes teritorijas novirzīt stingrai dabas aizsardzībai, šajās platībās apturot jebkāda veida saimniecisko darbību. Vēl 11-30% teritorijas saimnieciskajā darbībā “jāienes” konkrēti vides aspekti, kas būtiski ierobežos saimniecisko darbību”.

No iepriekšminētā izriet, ka “Latvijas gadījumā dabas aizsardzībai ļoti strauji paredzēts novirzīt līdz pat 250 000 ha pieaugušo, līdz šim saimnieciski izmantoto mežu”. Ja šādi plāni īstenosies, “Latvijas Finieris” izskata iespēju slēgt kādu no savām rūpnīcām, visticamāk, ražotni Rīgā.

1929. gadā 25,2% Latvijas teritorijas klāja meži. Pašlaik meži klāj 54,7% Latvijas zemes. Gadsimta laikā esam dubultojuši savas iespējas apgādāt planētu ar skābekli un palielināt oglekļa dioksīda absorbciju.

Avots: CSP, aritmētiska starpība starp CSP datu skaitliskajiem lielumiem

Atbilstoši PSRS laika oficiālajai statistikai 1950. gadā meži aizņēma 1964 tūkstošus hektāru, 1988. gadā – 2648 tūkstošus hektāru. Mežu platības pakāpeniski palielinājās, 2008. gadā sasniedzot 2956 tūkstošus hektāru, bet 2009. gadā – 3232 tūkstošus hektāru. 2023. gadā meža platība Latvijā jau bija 3305 tūkstoši hektāru.

Nozīmīgs jautājums, kā mežu platības pēdējo gadu laikā mainījušās Latvijas novados. Atbilstoši Centrālās Statistikas pārvaldes (CSP) apkopotajiem datiem laikposmā no 2019. līdz 2022. gadam tikai divos novados – Ķekavas un Varakļānu – mežainība (mežu platība procentos pret kopējo novada sauszemes platību) samazinājās, visos pārējos novados mežainība nemainījās vai palielinājās.

Mežainība samazinājās novados, kas veido 1,1% no visu Latvijas novadu sauszemes platības. Novadi, kuros mežainība palika nemainīga vai palielinājās, veido 98,9% visu valsts novadu sauszemes platības. Latvijā mežu platības palielinās. Alūksnes, Cēsu, Krāslavas, Ludzas un Olaines novadā no 2019. līdz 2022. gadam mežu platības palielinājās par diviem procentpunktiem, savukārt Aizkraukles, Augšdaugavas, Balvu, Dienvidkurzemes, Kuldīgas, Limbažu, Mārupes, Ogres, Preiļu, Rēzeknes, Salaspils, Saulkrastu, Siguldas, Smiltenes, Talsu, Valkas, Valmieras un Ventspils novadā – par vienu procentpunktu. Pārējos novados mežu platība saglabājās nemainīga.

Meža nozare ir ļoti nozīmīga Latvijas tautsaimniecībai kopumā. 2022. gadā meža nozares kopējais eksports sasniedza 4,2 miljardus eiro. Mežizstrādē tiek nodarbināti aptuveni 20 tūkstoši cilvēku, kokrūpniecībā un mēbeļu ražošanā – aptuveni 30 tūkstoši. Turklāt, ņemot vērā nozares vajadzības pēc transporta apkopes un citiem pakalpojumiem, nozares kumulatīvā ietekme uz citām nozarēm ir aptuveni 15% no nozares kopējas radītās vērtības (IKP). Tomēr meža nozares ietekme uz Latvijas novadiem ir atšķirīga, ko lielā mērā nosaka mežu daudzums attiecīgajā novadā. Ventspils, Ropažu, Valkas, Alūksnes un Olaines novadā vairāk nekā 60% sauszemes platības klāj meži. Lielāko daļu no platības meži pārklāj arī Saulkrastu, Talsu, Aizkraukles, Ķekavas, Cēsu, Kuldīgas, Ādažu, Gulbenes, Limbažu, Smiltenes, Ogres, Madonas, Siguldas un Valmieras novadā. Savukārt Varakļānu novadā mežu platības klāj tikai 22% teritorijas. Mazāk par trešdaļu no kopējās platības meži klāj Līvānu, Preiļu, Dobeles un Jelgavas novadus.

Novērtēsim mežu resursu izmantošanas ierobežojumu ietekmi uz nozari kopumā un uz visu Latvijas ekonomiku.

Kā zināms no “Dienas Biznesa” veiktajiem aprēķiniem, 2022. gadā, rēķinot 2023. gada nemainīgās cenās, vidēji viens ražošanā nodarbinātais gada laikā radīja pievienoto vērtību par 61,6 tūkstošiem eiro. Pieņemot, ka meža nozarē vidējais nodarbinātais rada IKP, kas atbilst Latvijas vidējam ražošanā nodarbinātā radītā IKP lielumam, var aprēķināt meža resursu pieejamības samazinājuma radītos zaudējumus.

Ja pieejamo meža resursu apjoms nākamos 30 gadus būs par 10% mazāks nekā 2023. gadā, tad nākamajos 30 gados kopējais mežizstrādes radītais IKP (atkarībā no vidējās ekonomiskās izaugsmes) būs par 3,7-6,2 miljardiem eiro mazāks, bet Latvijas kopējais IKP – par 9,8-16,4 miljardiem eiro mazāks, nekā saglabājot pieejamo meža resursu apjomu esošā līmenī.

Ja šis apjoms būs par 30% mazāks, tad nākamajos 30 gados kopējais mežizstrādes radītais IKP (atkarībā no vidējās ekonomiskās izaugsmes) būs par 11,1-18,6 miljardiem eiro mazāks, bet Latvijas kopējais IKP – par 28,3-49,3 miljardiem eiro mazāks, nekā saglabājot pieejamo meža resursu apjomu esošā līmenī.

Savukārt, ja minētais apjoms būs par 50% mazāks, tad nākamajos 30 gados kopējais mežizstrādes radītais IKP (atkarībā no vidējās ekonomiskās izaugsmes) būs par 18,4-31 miljardu eiro mazāks, bet Latvijas kopējais IKP – par 48,9-82,2 miljardiem eiro mazāks, nekā saglabājot pieejamo meža resursu apjomu esošā līmenī.

Meža nozare ir bijusi un joprojām ir būtiska eksporta produkcijas radītāja, kas turklāt 30 gadu laikā kardināli mainījusies no sākotnēji pamatā izejvielu ražotājas un piegādātājas citām valstīm uz nozari, kas vietējos resursus pārstrādā produktos ar daudz augstāku pievienoto vērtību – attiecīgi daudz lielāku cenu, par kādu to pārdod eksporta tirgos, un ar nopelnīto naudu palielina valsts ekonomiku.

Nozare ir ne tikai būtisks darba vietu nodrošinātājs visā valsts teritorijā, bet rada kumulatīvo efektu, nodrošinot darba vietas un peļņas iespējas arī saistītajās jomās, kas attiecīgi atkal sekmē kopējās ekonomikas pieaugumu. Vai Latvija izvēlēsies bagātības radīšanas vai mazināšanas ceļu, lielā mērā atkarīgs no politiķu izdarītajām izvēlēm.

Valdībai aizliedzot mežu saimniecisku izmantošanu, ir jākompensē arī darba vietu zudums mežsaimniecības specializācijas novados, kas atsauksies gan uz novados dzīvojošajiem, gan uzņēmumiem, gan pašvaldībām. Mežizstrādē tiek nodarbināti aptuveni 20 tūkstoši darbinieku, bet kokrūpniecībā un mēbeļu ražošanā – ap 30 tūkstošiem. Samazinoties resursu pieejamības (darba) apjomam par 10%, bez darba paliks pieci tūkstoši nodarbināto – šāds solis ietekmēs 5000 ģimeņu visā Latvijā. Samazinoties resursu pieejamības (darba) apjomam par 50%, bez darba paliks 25 tūkstoši nodarbināto. Kopā ar ģimenes locekļiem un apgādājamajiem šāds solis ietekmēs gandrīz 100 000 Latvijas iedzīvotāju.

Meža nozare ir svarīga Latvijas tautsaimniecības nozare, kas valsts budžetā un algās katru gadu tiek samaksāti 645 milj eiro, kā arī cilvēki gūst nekoksnes vērtības (ogas, sēnes, medības u.t.t.) ~90 milj. eiro vērtībā. Kopējā mežā uzkrātā krāja ir 682 milj. m³. Ikgadējais koksnes pieaugums mežos ir ap 25 milj. m³, ieskaitot mizu un galotnes. Ik gadus Latvijas mežos tiek iegūti ap 12 milj. m³ koksnes. Latvijā ir ap 135 tūkstoši privātie meža īpašnieki – fiziskas personas, kuru īpašumā lielākoties (~80% no kopējā īpašumu skaita) ir mazi meža īpašumi (<5 līdz 10 ha).
Avots: Latvijas meža īpašnieku biedrība

Līdzsvarotas sociālās, vides un ekonomikas politikas dimensijas ir pamats Latvijas ilgtspējīgai attīstībai. Latvijas resursi ir ierobežoti, tāpēc katram ieguldījumam jābūt atbildīgam un izsvērtam, finansējot inovācijās orientētus publiskos pakalpojumus, lai nākamzās paaudzes dzīvotu laikmetīgā, labklājīgā un kvalitatīvā dzīves vidē. Ekonomiskās politikas mērķis ir sasniegt ilgtspējīgu iekšzemes kopprodukta pieaugumu, audzējot produktivitāti, investīcijas, eksportu un nodarbinātību. Konkurētspējas pamatā ir zinātnes sasniegumi, mūsdienīgas prasmes un spēja izmantot tehnoloģiju sniegtās iespējas, Latvijas cilvēku ambīcijas un uzņēmējspēja, kuru atbalstam radīti kvalitatīvi un pieejami publiskie pakalpojumi un tiesiski droša investīciju vide.
Avots: Deklarācija par Evikas Siliņas vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību (2023. gada 15. septembrī)

Raksta pirmpublikācija 2024. gada 22. marta laikrakstā “Diena”
* Pēc raksta publicēšanas Valsts meža dienests nācis klajā ar datu precizējumu:
https://www.vmd.gov.lv/lv/jaunums/veiktas-izmainas-datos-inventarizeta-meza-platiba-ar-mezsaimnieciskas-darbibas-aprobezojumiem-tukst-ha-par-2022gadu