Jāpalīdz "pārziemot" eksportspējīgiem

Māris Ķirsons, db.lv | 10.04.2020

Meža nozarē strādājošie uzņēmēji koronavīrusa radītās sekas izjūt atšķirīgi un cenšas pielāgoties jaunajiem apstākļiem. Būtiskākais ir iesaldēto līdzekļu samazināšana visos posmos un darba plāna izveidošana divām nedēļām, vienlaikus esot gataviem situācijai, kad pieprasījums strauji pieaugs.

Uzņēmēji norāda, ka nozares ekonomisko situāciju vairāk ietekmē nevis Latvijas valdības noteiktie ierobežojumi koronavīrusa izplatības apturēšanai, bet gan tas, kā rīkojas koksnes izstrādājumu pircējvalstu valdības un šo valstu industriālo produktu pircēji, un arī konkurentvalstu ražotāji.

"Situācija pašreizējos apstākļos mēdz mainīties ne tikai pa dienām, bet reizēm arī pa stundām un pat minūtēm, tāpēc tas, kas bija aktuāli pirms nedēļas, šodien tāds vairs nav," žurnālam "Dienas Bizness" skaidro Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss.

Viņš norāda, ka 1. aprīlī meža nozares kodolam nav ārkārtas situācijas, jo nav samazināts darba laiks, netiek atlaisti darbinieki, kaut arī ir sarežģījumi ar koksnes izstrādājumu realizāciju. "Kokrūpnieki savu nākotni tālāk par divām nedēļām lielākoties neredz, kaut arī plānošana joprojām notiek mēneša griezumā," tā K. Klauss.

Viņš atzīst, ka šāda situācija izveidojusies, jo visapkārt valda liela piesardzība, it īpaši koksnes izstrādājumu lielākajos noieta tirgos. Ir nepieciešams sabalansēt koksnes plūsmu no meža uz ražotnēm, jo nebijušas ziemas dēļ tā bija "iesprūdusi" krautuvēs mežā, bet tagad pastiprināti tiek nogādāta kokrūpniekiem.

"Meža nozare ir viena no Latvijas tautsaimniecības stratēģiskām un perspektīvām nozarēm, kura šobrīd nevis prasa palīdzību, bet gan vēlas būt droša, ka tādu varēs saņemt nepieciešamības brīdī. Ir jau jāsāk strādāt pie tā, kādi mēs būsim pēc krīzes," iesaka K. Klauss.

Viņš atzīst, ka meža īpašnieks nevēlas sapūdēt lietkoksni meža krautuvēs, savukārt, kokrūpnieku noliktavās jau ir pietiekami daudz apaļkoksnes un papildu apjomi pašreizējos apstākļos nepieciešami neesot. “Šāda situācija daļai mežu īpašnieku rada sajūtu, ka kokrūpniecība “stājas”, Tā nav, bet kokrūpnieki vēlas mazākus noliktavu atlikumus, lai gadījumā, ja tomēr x stunda iestājas un dīkstāve sākas, lietkoksne nebūtu jāsapūdē,” uzsver K. Klauss. Minētie apstākļi nozīmē, ka starp mežu īpašniekiem un kokrūpniekiem pašlaik notiek jaunu attiecību un līdzsvara meklējumi. “Pirms dažām nedēļām, kad citas nozares vīrusa ietekmes rezultātā apstājās, kokrūpnieki pat nebija samazinājuši apaļkoksnes iepirkuma cenas! Jārēķinās, ka neskaidrība par nākotni pieaug nevis samazinās,” teic K. Klauss. Viņš atzīst, ka daļai koksnes produktu ražotāji jūt pieprasījuma kritumu, īpaši, ja iepriekš produkcija lielos apmēros piegādāta, piemēram, patērētājiem Itālijā. Vienlaikus skujkoku zāģētās produkcijas un plātņu ražotāji izjūt ārvalstu klientu maiņu.

“Jā, Eiropā ir “klusāk” nekā varētu būt, tostarp Āzijā novēro spēcīgu ekonomikas atdzīvošanos, kas palielina pieprasījumu pēc koksnes izstrādājumiem. Faktiski pašreizējā situācija ir diametrāli pretēja situācijai pirms mēneša,” uz jautājumu par pārmaiņām tirgos komentē Kristaps Klauss. Viņš piebilst, ka pašlaik nav vienotas situācijas visiem, jo daudz nosaka: kādi bijuši ārvalstu klienti, kādas bijušas Latvijas ražotāju attiecības ar tiem un kāda ir darījumu partneru stratēģija. “Šo faktoru rezultātā ir kokrūpnieki, kam atsevišķos tirgos ir “norauts stopkrāns”; tās pašas valsts tirgū citam Latvijas ražotājam viss notiek, kā līdz šim,” skaidro K. Klauss. Viņš atzīst, ka ārvalstu tirgos liela nozīme ir valstu valdību lēmumiem: vai būvniecību turpinās, vai pandēmijas dēļ ierobežos, vai vispār apturēs. “Cits svarīgs faktors: laiks (cik ilga šāda situācija būs), jo viens scenārijs, ja tā ilgst dažas nedēļas, un pavisam cits - ja 3-6 mēnešus,” atšķirības zīmē K. Klauss. Piemēram, Vācijā, Francijā, Itālijā tā dēvētos “dari pats” veikalus izpirka jau pirms to slēgšanas (cilvēki tādējādi “aizpildīja” mājās dzīvošanas laiku ar mēbeļu montāžas un interjera darbiem). Tālab attiecīgās noliktavas ir pustukšas un ražotājiem jāorientējas uz milzu pieprasījumu brīdī, kad veikalus atkal atvērs. “Vienīgais jautājums, kad tas notiks! Ik ražotājam var būt sava stratēģija, kā šo pieprasījumu apmierināt,” secina K. Klauss.

Strādā ar 100% jaudu

“Ir reģioni un valstis, kur pircēji pasūtījumus atceļ, vienlaikus, piemēram, Āzijā notiek pretējais — pasūtījumu apjoms pieaug,” stāsta saplākšņa ražošanas SIA Stiga RM valdes loceklis Andris Ramoliņš. Viņš norāda, ka pārdevējiem šais laikos ir vislielākā slodze. “Visu laiku “jāvingro”, neatslābstot ne mirkli,” tā A. Ramoliņš. Viņš stāsta, ka Stiga RM ražotnē Kuldīgā ieviesti nebijuši piesardzības pasākumi. “Dezinficējam, kravas auto vadītājiem ir noteikti īpaši ierobežojumi, daļa nedrīkst izkāpt no kabīnes, citiem noteikts maksimālais atrašanās attālums no sava auto utt.,” skaidro A. Ramoliņš. Viņš uzsver, ka, neraugoties uz situāciju, rūpnīca strādā pilnā jaudā, jo noliktavās produkcijas krājumu nav. “Raugoties no pasūtījumu portfeļa, aprīlis pašlaik izskatās ļoti cerīgs,” pašreizējo situāciju komentē A. Ramoliņš, vienlaikus norādot, ka vairākās produktu grupās novēro cenu kritumu, lai gan tirgū cenu svārstības būs vienmēr. “Nav indikatoru, ka teju vai visā pasaulē varētu slēgt visus būvlaukumus, tālab pieprasījums būs! Ir jāspēj to paņemt,” uzskata A. Ramoliņš. Viņš atgādina gada nogales pieredzi, kad cenu krituma dēļ vairākus produkcijas sortimentus “pieturēja”, bet decembrī, janvārī un februārī šos uzkrājumus sekmīgi realizēja. “Svārstības ir ikdiena, ne kas ārkārtējs,” teic Andris Ramoliņš, piebilstot, ka nav plānota nedz algu, nedz nodarbināto skaita samazināšana, kaut neizslēdz, ka varētu nākties “piebremzēt” kādu pakalpojumu izmantošanā.

Četru faktoru summārā mijiedarbība

“Situācijā, kad 95% ienākumu dod ārzemes, bet cilvēku pārvietošanās ir liegta un neskaidrību ir daudz, tas ietekmē saimniecisko darbību,” vērtē koka karkasu māju ražotāja SIA WWL House īpašnieks Ivars Reinhards. Viņš stāsta, ka uzņēmuma darbinieki parasti braukuši uz ārzemēm un nodarbojušies ar saražoto māju montāžu, kas tagad nav iespējams. “Transporta uzņēmumi arī ir uztraukušies par iespējām šķērsot robežas, tāpēc atsakās no kādiem pārvadājumu piedāvājumiem.” I. Reinhards atzīst, ka līdztekus minētajām problēmām uzņēmuma ārvalstu klienti īsti nezinot, kā rīkoties. “Ir daļa ārvalstu partneru, kas vienkārši “pauzē”, jo viņu klienti arī ir neziņā par nākotni un pirktspēju,” stāsta I. Reinhards, uzskatot, ka pašlaik ir daudz neērtību un nogaidīšana. Ja situācija nemainīsies līdz maija beigām, var rasties arī problēmas. “Ja Eiropā īstenosies Ķīnas scenārijs, maija nogalē visam lēnām ir jāatgriežas ierastajās sliedēs. Ja notiks savādāk, nekas labs nav gaidāms!” I. Reinhards gan prognozē, ka būtiskākā loma procesos būs Eiropas Komisijai. “Ja Eiropa atvērs robežas, Latvija 99,99% gadījumu darīs tieši to pašu!”

“Pārslimo” vīrusu

“Ārkārtas situācija rada neērtības, jo Eiropā ir slēgti grīdu saloni, sarūk pieprasījums, līdz ar to arī apgrozījums, ir transporta plūsmas pārrāvumi. Uzņēmuma produkcijas tirgotāji vairākās valstīs ir “saķēruši” koronavīrusu. Situāciju regulāri monitorējam, visi “ārstējas” un, tiklīdz būs iespējams, gatavojas atjaunot darbību,” situāciju skaidro divslāņu grīdas seguma ražošanas SIA Amber Wood līdzīpašnieks Ivars Akerfelds. Viņš stāsta, ka pašlaik sabrukusi globālā piegāžu ķēde, proti, daudzas ražotnes Eiropā ir ierobežojušas savu darbību vai ir slēgtas, bet attiecīgo iekārtu lietotājiem ir vajadzīgas rezerves daļas, piemēram, motora detaļas. Tā kā ražošanas process notiek vienā ražošanas līnijā, faktiski tiek apturēta visa ražošana, kaut arī tirgū pēc attiecīgajiem produktiem ir pieprasījums. Ja viens ražotājs nevar attiecīgo produktu saražot, to darīs cits rūpnieks. “Ja “veco” iekārtu rezerves daļas vēl var kaut kur atrast, jauno ražošanas iekārtu rezerves daļas ir specifiskas, un tās visbiežāk ražo viens ražotājs. Ja tas ir slēgts, tā ir problēma, kam nav risinājuma,” skaidro I. Akerfelds. Šī ir globalizācijas ēnas puse, ko izjutīs pasaulē. “Cik spējam, pārorientējamies. Nāksies pāris soļus pakāpties atpakaļ, dažus procesus vienkāršot, bet vienlaikus strādājam ar pilnu jaudu,” teic I. Akerfelds. Situācija ietekmēs uzņēmuma finansiālās darbības rādītājus.

Pagaidām labāk nekā pērn

“Katram mākonim ir zelta maliņa un pašlaik par kaut kādām būtiskām pārbīdēm runāt nav pamata! Ilgtermiņa prognozes šādu neskaidrību apstākļos gan nav iespējamas,” kopējo situāciju iezīmē mežsaimniecības un kokapstrādes uzņēmuma SIA “Rīgas meži” valdes priekšsēdētājs Aivars Tauriņš. Viņš sacīto pamato ar faktiem, ka zāģmateriālu tirgū šā gada pirmajā ceturksnī bijusi labāka situācija nekā pērnā gada beigās. “Necerēti, bet atsevišķiem zāģmateriālu produktiem ir minimāls, bet tomēr cenu kāpums,” domu par labāku situāciju zāģētās produkcijas tirgū skaidro A. Tauriņš. Viņš gan steidz piemetināt, ka bažas raisot citu nozaru “bremzēšanās” ārzemēs. “Nenoliedzami, kokrūpniecībai un visai meža nozarei kopumā ir zināma inerce, bet jebkurā gadījumā būvniecība un remonti tik un tā turpināsies, kāpēc pārspīlētam pesimismam nav pamata, bet optimismu “piebremzē” ilgtermiņa prognožu neesamība.” A. Tauriņš skaidro, ka nedaudz citāda situācija ir mežsaimniecībā. “Lielie kokrūpnieki ir nodrošinājušies ar salīdzinoši labiem pārstrādājamās apaļkoksnes krājumiem, savukārt, mazākie spēlētāji pašlaik jaudas samazina, daži pat devušies brīvdienās, kālab pieprasījums pēc apaļkoksnes izejvielām sarūk.” Viņš atzīst, ka šā gada pirmajā ceturksnī gandrīz izdevies sasniegt pērn plānotos finanšu rādītājus. “Pašlaik, šķiet, arī gada otro ceturksni varēsim pabeigt sākotnēji iecerētajos finanšu kontrolskaitļos, taču, kāds būs trešais un ceturtais ceturksnis, aprīļa sākumā ir grūti prognozēt, jo koronavīrusa problemātika liedz izmantot tradicionālos tirgus virzienu izpratnes instrumentus.”

Nepieredzēta situācija

“Situācija mierīgi dzīvot neļauj. Dažādu iemeslu, tostarp, piegāžu dēļ, realizācija ir sarukusi par apmēram 20–25%,” stāsta presētu koka bloku ražošanas SIA “Baltic Block” pārstāvis Andris Dombrovskis. Viņš gan norāda, ka šie 20% nav nekas dramatisks: ja rūpniecības preču ražotāji, kuri izmanto CP paletes, “bremzējas”, nozares (pārtikas), kas izmanto EPAL paletes, ražo vairāk. “Situācija ir duāla, jo vieni tuvojas vai jau ir dīkstāvē, citi ražošanu kāpina un tādējādi ietekmē palešu ražošanu.” A. Dombrovskis atzīst, ka nākotne ir miglā tīta. “Sākotnēji bija problēmas ar produkcijas piegādēm ārvalstu pircējiem, jo kravas auto vairākas diennaktis nīka uz robežām,” tā A. Dombrovskis atzīstot, ka šāda situācija nav pieredzēta, bet par tās ietekmi vēl pāragri runāt.

Jādomā par par rītdienu

“Nozarei jāpārziemo, atšķirībā no citām sfērām, par kuru vajadzību un izmēriem, un spēju atkopties pēc pandēmijas ir daudz jautājumu un neskaidrību” situāciju raksturo Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss. Viņš uzsver, ka tiklīdz krīze beigsies, nozares produkcijas tirgi atdzīvosies, kaut arī atšķirībā no citām nozarēm tie pilnībā nav slēgti arī pašlaik.

“Meža nozare ir viena no Latvijas tautsaimniecības stratēģiskām un perspektīvām nozarēm, kura šobrīd nevis prasa palīdzību, bet vēlas būt droša, ka tādu varēs saņemt nepieciešamības brīdī! Ir jāsāk strādāt pie pēckrīzes plāniem,” iesaka K. Klauss. Viņaprāt, ir svarīgi, lai valsts izstrādātu dažādus atbalstus krīzes pārvarēšanai. “Jāatceras, ka atbalsts nav atrisinājums šodienas problēmām! Lai mazinātu krīzes radītās sekas valsts ekonomikā un veicinātu tās atlabšanu, valdībai jāpalīdz “pārziemot” eksportspējīgiem rūpniecības un pakalpojumu uzņēmumiem!” K. Klauss atgādina, ka valdības solītais drošības spilvens tautsaimniecībai – 2 miljardi eiro – šķiet milzu skaitlis, bet, paraugoties vienas lielas eksporta nozares kontekstā, valdībai ir pamats būt piesardzīgai! Proti, meža nozares (mežsaimniecība, kokrūpniecība, mēbeļrūpniecība) apgrozījums ir ap 4 miljardiem eiro gadā, no tā 2,6 miljardus veido eksporta ieņēmumi.

“Valda uzskats, ka “lielie paši tiks galā”. Riski? Viena problēma – šodien apmaksas termiņus prasa pagarināt ne tikai jaunajiem rēķiniem, bet kavējas jau esošie. 10 dienu pēcapmaksas termiņa pieaugums eksporta darījumos šodien nevienu neizbrīna, bet tas kopumā iesaldē ap 70 milj. eiro,” uz briestošu problēmu norāda K. Klauss. Viņš atgādina, ka nozarē nodarbināti apmēram 40 tūkstoši strādājošo, kuru, ienākumi pēc “konservatīviem aprēķiniem” tieši ietekmē vēl vismaz 7 citu Latvijas iedzīvotāju labklājību. “Ja šie darbinieki primāri ir laukos un reģionos strādājošie, arī netiešā ietekme uz reģionu attīstību nodokļu iemaksu dēļ ir būtiska!” K. Klauss gan steidz piemetināt, ka pilnīgu nozares apstāšanos neapsver pat ļaunākajā scenārijā, bet daudzos uzņēmumos dīkstāves nebūs pārsteigums. “Darbaspēka izmaksas meža nozarē gadā pārsniedz 0,5 miljardus eiro un, pat neizmantojot dīkstāves atbalstu un tikai samazinot algas par 10%, pirktspēja samazinātos vismaz par 50 milj. eiro. Ja pierēķinātu klāt cenu un mežizstrādes apjomu krituma ietekmi uz privāto meža īpašnieku maciņiem, nav nereāli “sasniegt” ap 100 milj. eiro. Tas ir vairāk nekā 50 eiro pirktspējas kritums uz katru Latvijas iedzīvotāju!!!!” uz lūgumu, raksturot nozares ietekmi uz Latviju kopumā, atbild K. Klauss.

Meža nozares produkcijas eksports un imports (milj. eiro)

2001. g.

716.3

173.7

2002. g.

800.7

216.6

2003. g.

971.6

272.4

2004. g.

1078.2

356.2

2005. g.

1183.7

420.4

2006. g.

1204.2

489.9

2007. g.

1505.8

702.7

2008. g.

1229.8

490.2

2009. g.

995.1

290.6

2010. g.

1445.2

385.8

2011. g.

1654.6

447.4

2012. g.

1704.1

500.7

2013. g.

1855.8

587.2

2014. g.

1978.7

676.7

2015. g.

2010.1

678.8

2016. g.

2094.8

740.0

2017. g.

2266.4

803.8

2018. g.

2644.7

938.6

2019. g.

2592.3

950.4

Avots: Zemkopības ministrija pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem

Lielākie noieta tirgi % pēc ieņēmumiem 2019. gadā

Lielbritānija

17.2

Igaunija

12.6

Zviedrija

11.3

Vācija

7.8

Dānija

7.5

Lietuva

6.3

Nīderlande

3.8

Norvēģija

3.4

Francija

3.4

Polija

2.5

Pārējās valstis

24.2

Avots: Zemkopības ministrija

Meža nozares produkcijas* eksports (milj. eiro)

Produkcija

2019.

2018.

2019./2018. (+/– %)

Zāģmateriāli

665.6

734.7

-9.4

Kurināmā koksne

453.2

350.9

+29.1

Apaļkoksne

230.4

298.4

-22.8

Saplāksnis

213.1

262.2

-18.7

Kokskaidu plātnes

174.9

211.5

-17.3

Mēbeles

170.7

173.7

-1.7

Namdaru un galdniecības izstrādājumi

143.0

135.3

+5.7

Papīrs, kartons, to izstrādājumi

126.9

115.1

+10.3

Gatavā tara

109.2

92.0

-15.7

Koka būvkonstrukcijas un rotaļlietas

66.4

61.2

+8.5

* ar lielāko īpatsvaru

Avots: Zemkopības ministrija

Jāpalīdz "pārziemot" eksportspējīgiem   Dalīties Facebook

Pievienot komentāru