Autors: Zemeunvalsts.lv

Par bitēm, laukiem un ķīmiju

Intervija ar Valteru Brusbādi, biškopi, Latvijas Biškopības biedrības pētnieku

Šopavasar skaļi apsprieda jautājumu par bitēm un lauksaimniecībā izmantoto ķīmiju. Vai tas ir Latvijas, vai Eiropas, vai plašāka mēroga satraukums?

Eiropas! Problēmas ar lauksaimniecībā izmantojamo ķīmiju gan vērojamas visviet pasaulē. Ja skatāmies bišu miršanu, pirmie, kas par to sāka runāt nopietnāk un satrauktāk, bija amerikāņi. Zinātnieki šai kontinentā novēroja ļoti augstu bišu saimju mirstību.

Vai Amerikas (ASV) problēmas ir saistāmas ar ļoti plašo ķīmijas lietošanu tieši lauksaimniecībā?

Situācija amerikāņiem ir smagāka nekā Eiropā! Nesen piedalījāmies Biškopības kongresā Kanādā, neilgi pirms tam Eiropā bija stājies spēkā aizliegums lietot neonikotioīdu grupas preparātus, kas nešaubīgi bija (ir) bīstami arī bitēm. Kongresa laikā amerikāņu zinātnieki it skaidri norādīja, ka Eiropā situācija nešaubīgi ir labāka!

Kā to vērtē? Vai situāciju ASV salīdzina ar Eiropas augsti intensīvajām lauksaimniecības zemēm, vai rēķinā Eiropas vidējo rādītāju?

Eiropā tiek realizēts projekts (COLOSS), kurā iesaistīta arī Latvija. Anketēšanu par bišu saimju mirstību veicam jau 7-8 gadus, citur Eiropā tas norit maķenīt ilgāk, ir iegūti dati par vismaz 10 gadiem! Kā jau iepriekš sacīju, bišu saimju mirstības rādītāji Eiropā, salīdzinot ar ASV, ir zemāki. COLOSS analizē bišu saimju mirstību ziemā, Amerikā datus apkopo gan par ziemas, gan vasaras periodiem. Eiropā bišu saimes visvairāk iet bojā tieši ziemās, cēloņi tam ir dažādi. Ziema bitei un bišu saimei ir visgrūtākais laiks, šīs grūtības var kombinēties, var pastāvēt vairāki bites ietekmējoši negatīvi faktori. 2017.-2018. gada ziemas dati Eiropā rādīja, ka bojā gājuši ap 16% saimju, kas ir samērā augsts rādītājs. Bet, kā jau minēju, šeit ir vairāku apstākļu (nelabvēlīgu faktoru) kombinācija un – ja runājam par izmantoto ķīmiju – jāsaprot, cik liela nozīme ir tieši pesticīdiem. Precīzos skaitļos pesticīdu ietekmi nepateiks neviens, ir zināms, ka tie ir bites ietekmē negatīvi un summējas ar citiem negatīvajiem faktoriem!

Pieredze rāda, ka bites redzam mazāk. Bet! Pilsētvidē uzreiz ir atbilde – piemēram – divi, trīs kaimiņi, kas 80.-90. gados turēja bites, to vairs nedara!

Bites sauc par komerciāliem kukaiņiem, tās ļoti bieži “izmanto” kā indikatoru vidē notiekošajam, jo zināmā mērā cilvēks bites “pieskata”. Latvijā bišu saimju mirstība septiņos gados vidēji ir 15%: gana daudz! Mums ir ap 100 000 bišu saimju, ja ap 15 000 iet bojā... Nevar teikt, ka ļoti daudz, nevar teikt, ka maz! Situācija liek piesargāties! Kas notiek? Biškopji saimes atjauno – ir vasara, saime atjaunojas! Ja skatāmies tikai statistiku, bišu saimju skaits nemainās! Bet – cilvēks to visu laiku mākslīgi atjauno (atražo). Ar savvaļas bitēm un kamenēm, un savvaļas apputeksnētājiem situācija ir cita, jo nav neviena, kas atjaunotu šīs saimes vai populācijas, vai pie tā strādātu!

Starp citu, nesenā pētījumā par trim ķīmiskajām kodnēm tika skaidri saprasts, ka to negatīvā ietekme uz savvaļas apputeksnētājiem ir lielāka nekā uz medus bitēm! Pētījumā Zviedrijā secināja, ka noteiktas ķīmiskas vielas ietekmē savvaļas bites un kamenes, tās vairs nespēj vairoties. Ja suga nespēj vairoties, tad… jautājumu nav… Kā teicu, medus bite ir indikators tam, kas notiek arī ar savvaļas apputeksnētājiem, ko pētī salīdzinoši mazāk.

Par pesticīdiem un to izmantošanu runā jau gadus 20. Vai tos var “atcelt”, vai nomainīt? Kā zināms, jebkurā lauksaimniecības veidā ir aizsardzības līdzekļi. Kā būt? Ko darīt?

Jāskatās Eiropas Savienības kopējā politika, kas “virzās” uz pesticīdu izmantošanas samazināšanu. Latvijas situācija ir interesanta: 20 gados Latvijas lauksaimniecības sistēma ir būtiski mainījusies, intensificējusies. Tas ir mainījis arī manu, biškopja, darbu, manu ražošanas procesu. Vide 90. gadu vidū, beigās un šodien ļoti atšķiras. Pesticīdu lietošanas apjoms pēdējos 5-6 gados ir būtiski pieaudzis: ap 1600-1700 t darbīgās vielas gadā! ES kopējā politika ir samazināt, mums tas noritējis pretēji! Tam, protams, ir skaidrojums – pēc neatkarības atjaunošanas 90. gadu sākumā lauksaimniecībā bija vērojams zināms pagrimums, kas lēnām vērtās uzplaukumā.

Vai pesticīdu lietošana attiecināma uz visu lauksaimniecību, vai tikai konkrētām kultūrām?

Tā lielā mērā attiecas uz intensīvo lauksaimniecības sektoru: augkopību un graudaugu ražošanu, rapša audzēšanu. Šīs kultūras ir audzējamas intensīvi un bez augu aizsardzības līdzekļu lietošanas nekā! Ja skatāmies augu aizsardzības līdzekļu lietošanu, Latvijā situāciju var uzlabot! Noteikti! Mūsu – biškopju nostāja (mēs, lielākoties, esam LLU Agronomijas fakultātes absolventi): droši vien lauksaimnieki bez lauksaimniecības ķīmijas pilnībā iztikt nevarēs, bet sistēma jāuzlabo!

Piemēram, daudz runājam par integrēto lauksaimniecības sistēmu, kas tika ieviesta jau pirms pieciem gadiem un ir bijis pietiekami daudz laika tās reālai ieviešanai praksē. Šobrīd izskatās, ka sistēma “darbojas valsts pārvaldes līmenī” – teorētiski, bet praktiski situācija ir cita. To var redzēt! Integrētā sistēma nozīmē: augu aizsardzības līdzekļus lieto tikai galējas nepieciešamības gadījumā. Tātad: lauksaimnieks savus laukus rūpīgi uzrauga (monitorē) un tikai gadījumos, kad pārsniegti kritiskie sliekšņi, lieto augu aizsardzības līdzekļus. Praksē tā ne vienmēr notiek!

Tātad runa ir par elastīgu pieeju, uzraudzību un domāšanu. Ja nevajag – nelietojam!

Tieši tā! Integrētā sistēma ir kā “pāreja” starp bioloģisko un intensīvo lauksaimniecību. Cilvēks (lauksaimnieks, augkopis, augu aizsardzības līdzekļu lietotājs) lemj – lietošu, jo jāglābj raža! Tai pašā laikā viņš rīkojas, lai negatīvā ietekme uz vidi tiktu, cik iespējams, minimizēta! Piemēram, atgadījums pavasarī, kad dienas laikā migloja ziedošu rapsi. Tas bija fungicīds, kas no valsts pārvaldes viedokļa (Valsts augu aizsardzības dienests) “skaitās” atļauts. No integrētās lauksaimniecības sistēmas viedokļa augkopim bija alternatīva: smidzināt (miglot) varēja vakara stundās, kad bites vairs nelido. Skaidrs, ka dienā lauks bija apputeksnētāju pilns, kas, diemžēl, saņēma darbīgo vielu!

Ja vajag miglot, kur ir problēma to darīt vakaros vai naktīs?

Tikšanās laikā ar Valsts augu aizsardzības dienesta darbiniekiem par to runājām, minējām arī jautājumā ietverto argumentu. Atbildē skanēja: lauksaimniecības sektors nepāries uz darbu nakts stundās! Par darbu naktīs darbiniekam jāmaksā vairāk nekā dienā!

Bites pārtrauc lidot ap 8-9 vakarā, un tas būtu laiks, kad sākt. Lietot augu aizsardzības līdzekļus dienas laikā ir augkopja vienpersonisks lēmums, kas dod personisku labumu viņam vien, bet nodara zināmu kaitējumu videi, bitēm, biškopjiem un daļai sabiedrības.

Pastāv iespēja darbiniekam nestrādāt dienā, bet noteiktā laikā darboties dažas stundas pievakarē.

Te ir vēl kāda lieta – lauksaimniecību lielā mērā uztur sabiedrība, kas dažādos veidos to dotē ar dažādu atbalsta mehānismu starpniecību. Šī dotāciju nauda nav mistiska – tā ir nodokļu nauda, ko sabiedrība dažādos ceļos nodod augkopjiem, lai tie strādātu atbilstoši sabiedrības interesēm un noteiktajām prasībām. Domāju, mums ir tiesības jautāt, kāpēc to neievēro!

Runājot par lielajām lauku saimniecībām, daudzās no tām augu aizsardzības līdzekļus lieto, vadoties no shēmas. Shēmā paredzēts, smidzināšana notiek! Pieļauju, iegādāties ķīmiju un to izsmidzināt ir lētāk, nekā monitorēt.

Augu aizsardzības līdzekļiem droši vien ir alternatīva…

Nebūšu zinātājs, te jākonsultējas ar augkopības speciālistiem!

Piemēram, glifosāts (vispārējas iedarbības herbicīds), ko pavasarī-vasarā var lietot jebkurā brīdī. Glifosāts integrētajai sistēmai neatbilst, jo tā paredz aizsardzības līdzekļa lietošanu, ierobežojot tikai to kaitēkli, nezāli vai sugu, kā izplatība pārsniedz kritisko slieksni! Glifosāts “nobeidz” visu zaļo! Tātad…

Jāpiemin, ka Eiropā daudz diskutē par glifosāta lietošanas nepieciešamību. ES atļāva to lietot tikai piecus gadus (2022. gadā atļauja beidzas). Piemēram, Beļģijā un Francijā runā par glifosāta pilnīgu aizliegumu. Eiropā uzskati ir gana atšķirīgi!

Vai Francijā un Beļģijā vides situācija ir sliktāka?

Ir gan! Tur ķīmijas lietošanas apjoms ir pamatīgs!

Svarīga lieta: diskusijās par vidi nereti piedalās cilvēki, kam iztikas līdzekļu pietiek. Lēmumi – liegt, neliegt – top piesardzīgi, jo – vismaz Latvijā ir gana daudz cilvēku (starp citu – vēlētāju), kam nelielas vai vidējas cenu svārstības būs ļoti jūtamas! Tas būtu svarīgs iemesls politisko lēmēju piesardzībai!

Protams! Jautājums: vai mēs varam pilnībā pāriet uz bioloģisko lauksaimniecību. Būtu labi, bet nez vai… Toties, runājot par integrēto sistēmu, būtu labi, ja to ieviestu dzīvē! Pie tam, praktiski! Tā ir alternatīva! …kas ļauj lietot augu aizsardzības līdzekļus tikai galējas nepieciešamības situācijā! Tas ir pats galvenais! Šobrīd tā nenotiek! Valsts pārvaldes iestādes var runāt, ko vēlas, bet ir zināms, ka aizsardzības līdzekļus lieto arī profilaktiski! Integrētajā sistēmā profilaktiski nenotiek nekas un tam tā vajadzētu būt jau piecus gadus. Tā, diemžēl, nav!

Atgriežoties pie iepriekšminētā: vai “pirkt ķīmiju” un to lietot patiesi ir lētāk nekā uzraudzīt – vai jālieto…

Precīzi rēķinājis neesmu! Ķīmija nav lēta. Zināms, ka monitorings (uzraudzība) arī ir dārgs! Pie tam, tas prasa augstas raudzes profesionāli, kas labi orientējas augu slimībās, kaitēkļos, saprot to izplatīšanos un spēj lemt, un novērtēt – ko darīt! Neatbildēts jautājums: kas ir lētāk? Izskatās, lētāk ir iegādāties kannas un smidzināt, nekā algot augstas klases agronomu. Jārunā arī par darba apjomu, jo lielajās saimniecībās – 1000 vai 2000 ha – agronomam jāspēj apsekot visi lauki un jābūt zinošam par visu. Integrētās sistēmas būtība – lēmums – vajag vai nevajag – top laukā! Ja lauku ir daudz, platības ir lielas, varētu būt problēmas.

Te varētu vilkt paralēles ar egļu mežu un mizgraužiem, kas regulāri “jāpieskata”, jo var veidoties lielas problēmas!

Jā, gan! Piemēram, ja kāda lauksaimniecības kaitēkļa populācija kādā brīdī ir zema, agronoms ir iepazinies ar meteoroloģiskajām prognozēm, kas nerāda kaitēklim vairoties labvēlīgus apstākļus, miglot nevajadzētu. Jāvērtē kaitēkļa kritisko slieksni, ja tas sasniegts, tad smidzināšanas darbus ar augu aizsardzības līdzekļiem ir jāveic. Profesionāla cilvēka tālredzīgs vērtējums.

Lauksaimniecības ķīmija ir viens dabiskos apputeksnētājus ietekmējošs apstāklis. Kas vēl? Klimats top siltāks. Piemēram, baltirbe “kustas” uz ziemeļiem…

Klimats mainās, mainās augu valsts un daudzveidība. Mainās vide, mainās barības bāze. Bitēm ļoti svarīga ir augu daudzveidība, no pētījumiem zināms, ka vienveidīgs uzturs bitēm rada problēmas. Šeit, saprotams, runāju par monokultūrām! Plaši monokultūru lauki, piemēram, pavasaros, kad zied ziemas rapsis, bitēm rada grūtības atrast ko citu! Jādomā par vides nenoplicināšanu. Starp citu, runājot par augu aizsardzības līdzekļiem, bites saskaras ar darbīgajām vielām, tās tiek aiznestas uz ligzdām, stropiem, kur mainās mikroflora! Bitei tāpat kā cilvēkam, mainoties mikroflorai, mainās imūnsistēma!

Zināms, ka privātmājās nereti cilvēki zāli pļauj vēlāk, jo pagalmā zied āboliņš, kas pilns bišu. Sak, pagaidīsim kādu dienu!

Tas ir ļoti labi! Esmu bijis Kopenhāgenā, biškopības saimniecībā, kas nodarbojas tikai ar biškopību pilsētā (urbāno biškopību). Viņu moto: strādāt ar cilvēkiem pilsētā un demonstrēt, kā dabu pilsētā var saglabāt. Tur runā par augiem dārzos, bitēm pilsētās utt. Tā kā cilvēka virzība uz urbāno vidi tikai pastiprināsies, ir svarīgi, lai pilsētā cilvēks neattālinātos no dabas un to izprastu. Saitei jāsaglabājas!

Runājot par līdzīgām aktivitātēm Rīgā: bišu stropi uz Rīgas Latviešu biedrības ēkas jumta, uz Dailes teātra jumta, uz Televīzijas ēkas jumta. Biškopība Rīgā ir klātesoša arī citur! Cik zināms, pilsētvidē iegūtais medus ir gana kvalitatīvs, lai lietotu uzturā!

Izmantotas Valtera Brusbārža un zemeunvalsts.lv fotogrāfijas. Paldies Ilzei Vainovskai par padomu intervijas tapšanā!

31.07.2020
  Dalīties Facebook

Komentāri

K.Sausnējs
Lietderīga informācija! Saturīgs raksts.

Pievienot komentāru