Dabas atjaunošana: Eiropas Parlamenta deputāti pieņem nostāju sarunām ar Padomi

Eiropas Parlamenta birojs Latvijā | 13.07.2023
  • Ekosistēmu atjaunošana ir būtiska cīņā pret klimata pārmaiņām un bioloģiskās daudzveidības samazināšanos
  • Likumprojekts neparedz veidot jaunas aizsargājamās teritorijas ES
  • Noteiktos mērķus var atlikt, ja rodas ārkārtas sociālekonomiskās sekas

Līdz 2030. gadam ES ir jāievieš dabas atjaunošanas pasākumi, kas aptvertu vismaz 20% no sauszemes un jūras teritorijām, uzskata EP deputāti.

Pēc otrdien notikušajām debatēm Parlaments šodien ar 336 balsīm “par”, 300 “pret” un 13 atturoties pieņēma nostāju par ierosināto https://www.europarl.europa.eu/plenary/en/vod.html. Pirms tam EP deputāti nobalsoja pret ierosinājumu noraidīt Komisijas priekšlikumu (312 “par”, 324 “pret” un 12 “atturas”).

EP deputāti uzsver, ka ekosistēmu atjaunošana ir būtiska cīņai pret klimata pārmaiņām un bioloģiskās daudzveidības samazināšanos, kā arī mazina apdraudējumu nodrošinātībai ar pārtiku.

Viņi uzsver, ka likums nedrīkst uzspiest jaunu aizsargājamo teritoriju izveidi Eiropas Savienībā vai bloķēt jaunu atjaunojamo energoresursu infrastruktūru izveidi, un šajā nolūkā prasa pievienot likumam jaunu pantu, kurā uzsvērts, ka šādu iekārtu izvietošana ir sabiedrības interesēs.

Dabas atjaunošanas mērķi 2030. gadam

Parlaments uzsver, ka jaunajam tiesību aktam ir jāveicina ES starptautisko saistību, jo īpaši ANO Kunmingas un Monreālas globālās bioloģiskās daudzveidības sistēmas, īstenošana. Deputāti atbalsta Komisijas priekšlikumu līdz 2030. gadam ieviest atjaunošanas pasākumus, kas aptvertu vismaz 20% no visām ES sauszemes un jūras teritorijām.

Parlaments norāda, ka likumu drīkstētu piemērot tikai tad, kad Komisija būs sniegusi datus par nosacījumiem, kas garantētu ES ilgtermiņa nodrošinātību ar pārtiku, un kad ES dalībvalstis būs aprēķinājušas, cik liela platība katrai no tām jāatjauno, lai izpildītu katram biotopam noteiktos atjaunošanas mērķus. Parlaments arī prasa iespēju atlikt noteikto mērķu sasniegšanu, ja pasākumi rada ārkārtas sekas ekonomikai vai sabiedrībai.

Komisijai 12 mēnešu laikā pēc šīs regulas stāšanās spēkā būs jāizvērtē plaisa starp atjaunošanas finansiālajām vajadzībām un pieejamo ES finansējumu un jāmeklē risinājumi, kā šo atšķirību novērst, izmantojot īpašu ES instrumentu.
Lasīt visu rakstu un iepazīties ar papildinformāciju

Pievienot komentāru