Situācija mežos un jaunās politiskās tendences Eiropā liecina par koksnes ražošanas apjomu samazināšanos tuvākajā nākotnē

Latvijas Meža īpašnieku un apsaimniekotāju konfederācija | 04.08.2023

Šobrīd lielākajā daļā Eiropas valstu mežizstrādes līmenis joprojām ir krietni zemāks par koksnes pieauguma līmeni meža platībās. Protams, tas liecina par ilgtspējīgu meža apsaimniekošanu Eiropā. Problēma ir faktā, ka samazinās kokmateriālu ražošana un, faktiski, koksnes pieejamība turpmāk. Koksnes izmantošanas potenciālā samazināšanās nenoliedzami ir pretrunā ar Zaļā kursa pamatprincipiem – būtiski paplašināt atjaunojamo resursu pieejamību visos ražošanas ciklos.

Balstoties uz Eurostat datiem, Eiropas Kokrūpniecības organizācija (EOS) norāda, ka divdesmit gadu laikā no 2000. līdz 2020. gadam kopējais koksnes krājas apjoms ES 27 valstu mežos ir palielinājies par gandrīz 30%, turklāt koksnes krājas apjoms ir pieaudzis visās dalībvalstīs. Kopumā tiek lēsts, ka 2020. gadā Eiropas Savienības mežos izstrādāja aptuveni 65% no ikgadējā koksnes pieauguma.

EOS arī norāda, ka citas mežu attīstības tendences negatīvi ietekmē apaļkoksnes pieejamību ražotājiem. Pamatojoties uz EK Kopīgā pētniecības centra (JRC) nesen veikto pētījumu, EOS ziņojumā uzsvērts, ka:

# kopējais Eiropas Savienības mežu biomasas virszemes apjoms 2020. gadā bija 18,4 miljardi tonnu. Šis apjoms bija teju vienādi sadalīts starp platlapjiem (50,7%) un skujkokiem (49,3%). Dominējošās sugas ir Picea sp. (21,5% no kopējās biomasas), Pinus sylvestris (19,8%), Fagus sylvatica (11%), Quercus robur (8%), Betula sp. (6%) un Quercus cerris (4%).

# laika posmā no 1990. līdz 2015. gadam kopējais meža biomasas apjoms ES-27 valstīs katru gadu palielinājās par 1% līdz 2%, bet laikā no 2016. līdz 2020. gadam ikgadējais pieauguma temps palēninājās līdz 0,9%.

# mežu platību pieauguma temps gadā ES-27 samazinājās no 0,4% periodā pirms 2000. gada līdz 0,1% laikā no 2015. līdz 2020. gadam.

# mežu pieauguma modelēšana liecina, ka laika posmā no 2020. līdz 2025. gadam kopējais gada pieauguma temps var vēl vairāk palēnināties.

# mežu pieauguma tempa palēnināšanās Eiropas Savienībā ir saistīta ar dažādiem faktoriem, no kuriem nozīmīgākais ir mežaudžu (īpaši platlapju) novecošanās.

Lai gan mežu pieauguma temps ir kļuvis lēnāks, ES-27 mežizstrādes apjomiem laikā no 1990. līdz 2015. gadam bija skaidri redzama pieauguma tendence, ko noteica pieaugošais mežu īpatsvars, kas sasnieguši brieduma vecumu, augošais pieprasījums pēc koksnes, kā arī ievērojamais dabisko traucējumu īpatsvars – mizgraužu invāzija, ugunsgrēki – kas veicināja mežizstrādes apjomu pieaugumu, jo īpaši Centrāleiropā.

Klimata mainīguma un izraisīto ekstremālo apstākļu pieaugums pēdējā laikā veicina koku bojāejas palielināšanos un produktivitātes samazināšanos.

Sausums un karstuma viļņi mijiedarbojas ar citiem dabiskiem traucējumiem, piemēram, ugunsgrēkiem un kaitēkļu izplatības uzliesmojumiem, veicinot turpmākajos gados gaidāmo negatīvo ietekmi uz meža pieaugumu kopumā.

Paredzams, ka meža pieauguma samazināšanās un dabisko traucējumu kopējā ietekme var kļūt par nopietnu šķērsli. Nākotnē samazināsies tas pieejamāis koksnes apjoms, kas visvairāk atbilst kokmateriālu ražošanas vajadzībām. Eiropas kokrūpnieki arī norāda, ka politikas pasākumi nākotnē var vēl vairāk ierobežot apaļkoksnes ieguvi Eiropas Savienībā.

Šie pasākumi ietver:

# # # Jaunā ES bioloģiskās daudzveidības stratēģija, kas paredz aizsargāt 30% no visas ES zemes platības un “stingri aizsargāt” 10% no šīm platībām, īpaši pievēršoties teritorijām ar ļoti augstu bioloģiskās daudzveidības vērtību, kas ir svarīgas klimata pārmaiņu mazināšanai un pielāgošanai tām, iekļaujot visus t.s. “pirmaatnējos un vecos” mežus. Paredzams, ka tiks izstrādātas arī pamatnostādnes par dabai tuvāku mežsaimniecības praksi.

# # # Dabas atjaunošanas regula, kurā noteikts, ka visās meža ekosistēmās progress jāpanāk, ņemot vērā virkni rādītāju, tostarp atmirušo koksni (gan uz celma, gan kritalas), nevienmērīgu vecuma struktūru, izvairīšanos no meža fragmentācijas, standartizētu meža putnu indeksu un organiskā oglekļa saturu augsnē.

# # # Pārskatītā LULUCF (Zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības) regula, kas palielina Eiropas Savienības mērķi attiecībā uz oglekļa neto piesaistīšanu dabiskajās piesaistēs no 225 miljoniem tonnu CO₂ ekvivalenta (jāpiezīmē, ka saskaņā ar dažiem pētījumiem šis mērķis jau iesot sasniegts) līdz 310 miljoniem tonnu CO₂ ekvivalenta līdz 2030. gadam. Lai sasniegtu šo jauno mērķi, būs jāmaina mežsaimniecības prakse – tas, saskaņā ar daudziem scenārijiem, negatīvi ietekmēs koksnes ieguvei pieejamo platību apjomu

# # # EUDR – ES Atmežošanas regula (Eiropas Savienība ir pieņēmusi regulējumu, lai ierobežotu ES tirgus negatīvo ietekmi uz globālo mežu izciršanu un mežu degradāciju visā pasaulē. Vienlaikus tās mērķis ir aizsargāt pamatiedzīvotāju kopienu tiesības), kas aizliedz laist ES tirgū vai eksportēt no ES tirgus produktus, kuri radušies atmežošanas vai meža degradācijas rezultātā, un prasa pastiprinātu uzticamības pārbaudi salīdzinājumā ar EUTR. Lai gan saskaņā ar EUDR definīcijām ES iekšienē pastāv tikai salīdzinoši neliels atmežošanas un degradācijas risks, jaunais tiesību akts nozīmē potenciāli ievērojamu darījumu izmaksu un saistību pieaugumu komerciālajiem meža apsaimniekotājiem un to klientiem Eiropas Savienībā.

Pievienot komentāru