Stingra aizsardzība. Ar to saistītās problēmas

Saskaņā ar pašreizējo tiesisko regulējumu (Bernes konvencijas II pielikums un ES Biotopu direktīvas IV pielikums) vilki ir stingri aizsargājami. Šāda situācija ir ievērojami ierobežojusi dalībvalstu iespējas pielāgot sugas apsaimniekošanas praksi arvien pieaugošajai vilku populācijai, kas attiecīgi rada ne tikai administratīvas un juridiskas problēmas. Ierobežojumi ir ne tikai apgrūtinājuši dalībvalstis tiesiskā ziņā, tie ir arī ietekmējuši vietējos vilkus, bieži vien tiem kaitējot.

Priekšlikuma būtība

Solidaritāte un izvēle: Dalībvalstīm nav pienākuma mainīt vilka aizsardzības statusu. Taču valstīm, kurās vilkiem ir labvēlīgs aizsardzības statuss un kuras ir ieinteresētas tā maiņā, tiek radīta iespēja nākotnē šo aizsardzības statusu mainīt.

Līdzsvars: Mērķis ir panākt līdzsvaru starp saglabāšanu un praktisku sugas pārvaldību, atvieglojot un vienkāršojot konfliktu risināšanu lauku apvidos, neapdraudot sugas saglabāšanas mērķus.

Aizsardzības statusa apsvērumi: Neraugoties uz nepārtrauktu populācijas pieaugumu, tas automātiski nenozīmē labvēlīgu aizsardzības statusu, jo jāņem vērā arī sugas dzīvotnes un apdraudējums. Īsāk sakot, vilku populācijai Eiropā palielinoties, ir iespējams labāk un vairāk novērtēt labvēlīgu un nelabvēlīgu aizsardzības statusu.

Eiropas Komisijas iniciatīvas mērķis ir modernizēt vilku apsaimniekošanu visā ES teritorijā, piedāvājot līdzsvarotu pieeju, kas respektē esošos sugas saglabāšanas mērķus, vienlaikus risinot praktiskas līdzāspastāvēšanas problēmas.
https://www.youtube.com/watch?v=Dqg4hTSRIDs

https://www.face.eu/2024/02/understanding-the-wolf-proposal-a-new-tool-for-conservation/