Latvijas sabiedrība pēdējā laikā, iespējams, ir apmulsusi no publiskajā telpā dzirdamās informācijas par miljardiem eiro, un tagad klāt vēl nāk miljardi, kas Latvijai tiks piešķirti no Atveseļošanas un noturības mehānisma (ANM). Tā ir teju kā dāvana – nauda, kas nebūs jāatmaksā, tādēļ varētu likties, ka naudas ir tik daudz, ka nezināsim, kur to likt.

Vienlaikus cilvēki un uzņēmumi jūt, ka naudas trūkst, un rodas jautājums – kāds mums labums no šiem Eiropas miljardiem? Kādi ieguvumi būs šogad, kādi – nākotnē, un vai valsts pratīs naudu izlietot gudri? Uz šiem jautājumu centīšos atbildēt šajā rakstā, iztiekot bez pārlieku birokrātiskiem skaidrojumiem.

Kas mums pienākas?

Kā vienam no Eiropas Parlamenta (EP) ēnu ziņotājiem, veidojot šo svarīgo ES ekonomikas atveseļošanās regulu, man šķiet būtiski vēlreiz aicināt saglabāt pareizo fokusu un neapmaldīties mītos, kas kopš vasaras sākuma ir griezušies ap ANM pamatā Finanšu ministrijas noslēpumainības dēļ. Tātad vēlreiz - ko Latvijai paredz Atveseļošanās un noturības mehānisms?

Latvijai tiks piešķirti aptuveni divi miljardi eiro neatmaksājamos grantos, un aptuveni tikpat daudz mēs varēsim aizņemties uz izdevīgiem nosacījumiem. Plānotajiem izdevumiem ir jābūt apkopotiem dalībvalsts nacionālajā plānā, kam, savukārt, tiekot saskaņotam ar Eiropas Komisiju (EK), ir jāatbilst ANM regulas pamatnoteikumiem.