Viens no iemesliem tam, kāpēc par mežsaimniecības nozari plašāka sabiedrība zina salīdzinoši maz, ir tas, ka šī nozare ir pašpietiekama. Tā ir patstāvīga, spēj strādāt bez ārējām subsīdijām un turpināt dot pienesumu arī valsts budžetam. Tas nozīmē, ka mežsaimniecības nozarei nav bijis aktuāli pārdot sabiedrībai sevi kā “vienīgo un labāko” un reaģēt uz agresīvām nomelnošanas kampaņām. Bet tagad ielēkt šajā vilcienā nav viegli. Līdzīgi izaicinājumi ir visā reģionā, taču jāteic, ka, vērtējot starp Baltijas valstīm, meža nozare Latvijā ir spēcīgāka, vairāk uz mērķtiecīgas saimniekošanas attīstību vērsta.