Intervija ar profesoru Uldi Spulli, LLU Meža fakultātes Kokapstrādes katedras vadošo pētnieku
Decembra intervijā Juris Buškevics, Rīgas mežu valdes pārstāvis un kādreizējais Meža fakultātes mācībspēks bilda, ka studenti ar augstskolas diplomu patlaban nav sagatavoti praktiskam darbam mežu nozarē.
Prakses studentiem noteikti ir mazāk nekā kādreiz. Ja runā par visām trim meža nozares specialitāšu grupām – mežzinātniekiem, meža inženieriem, kokapstrādes speciālistiem. Universitāte cilvēkus gatavo akadēmiski, cik to nosaka augstākās izglītības valsts standarts. Praksē studentus kaut kā jānodarbina, un, ja sociālām zinātnēm tas veicams vienkāršāk, inženierim praktiskām nodarbēm nepieciešams vairāk laika un lielāki finanšu līdzekļi. Jāņem vērā, ka pirms gadiem 20 vai vairāk tehnoloģijas (arī meža nozarē) nebija tik augstu attīstītas un plašā profila speciālists bija vairāk sagatavots, studenti jau visnotaļ zināja sava nākamā darba specifiku vai pat darbavietu. Šodien jaunieši “iziet cauri augstskolai” un nezina, kur strādās, nereti izvēlas nevis to, kas patīk, bet vietu, kas tuvāk mājām vai prestižāku darbavietu. Piekrītu, ka praktisko lietu ir mazāk! Taču vēlos piebilst, ka, runājot par praktisko darbu un iemaņām, tās vairāk apgūst tehnikumos un kompetenču centros, savukārt universitātes absolventi ir potenciālie ražošanas vadītāji un tehnologi. Protams, labs vadītājs ir tas, kas “drēbi zina sīkumos”!
Vai lieli uzņēmumi ir ieinteresēti prakses laikā studentus apmācīt, lai, augstskolu beidzot, būtu gatavs lietaskoks? Protams, prasības ir mainījušās, bet…
Gribētu teikt, ka prasību latiņa ir nolaista zemāk! Esam maksimāli samazinājuši vispārīgo studiju kursu daļu – matemātiku, fiziku, lai students, atnākot uz augstskolu, atkal nesastaptos ar studiju kursiem, no kuriem tikko “aizbēdzis”!
Mežu nozare šobrīd jau palīdz ar praksi un prakses vietām. “Latvijas valsts meži” un “Latvijas Finieris” – šajos uzņēmumos saprot, ka iespējams palēnām audzināt sev potenciālos darbiniekus. “Latvijas Finieris” trešā un ceturtā kursa studentiem piedāvā prakses (vai laboranta) vietas (pa divām katram kursam) un pakāpeniski students iepazīstas ar darba ciklu, viņam piedāvā diplomdarba tēmas. Arī mazie un vidējie uzņēmumi rīkojas līdzīgi. Mēs no savas puses apjautājamies, vai uzņēmējiem būtu kādas diplomdarba tēmas, ko izstrādāt… Šādi zināmā laika periodā uzņēmums iepazīst studentu un secina – “diplomdarbs ir gatavs, paldies, bet mums nekas nesanāks” vai arī – “lieliski, mēs jums piedāvājam darbavietu”!
Es to sauktu par trīspusēju izdevīgumu – universitātē no nozares ienāk jaunas zināšanas, students tiek iepazīstināts ar darba procesu, pasniedzējiem ir iespēja uzzināt par jaunāko nozarē.
Pirms kāda laika bija cita problēma – jauniešus neņēma darbā, prasot praksi (darba pieredzi). Tās nav! “Labi, ka esi augstskolu beidzis, bet aizej, padarbojies un tad nāc atkal!” Gadījies, ka jauniešiem, izlasot studiju programmu un aprakstu, rodas doma: saņemot diplomu viņam uzreiz piedāvās vadītāja amatu! Vispirms jāsaprot – ko un kā vadīt, un tad…
Vēl ir diplomdarba izstrādes laiks – 4. kursā viena semestra garumā - kur students slēdz pirmsdiploma izstrādāšanas līgumu un “juridiski” divus mēnešus atrodas konkrētā vietā un darbojas. Cik daudz attiecīgais uzņēmums viņu nodarbina, protams, atkarīgs no uzņēmuma, bet jaunieši ir kļuvuši prasīgāki un parasti mēģina iegūt, un uzzināt, cik daudz iespējams.
Uzsvars uz akadēmisko izglītību…
Universitāte piedāvā uz zināšanām balstītu augstāko izglītību. Līdz ar to zinātne bez prakses nevar – tās viena otru papildina. Ja cilvēks var sevi pierādīt zinātnē, domāju, arī praktiskajā darbā viņš nepazudīs! Protams, tagad zinātnieki nesēž, ieslēgušies laboratorijās, un nevienu nevēlas redzēt, un tad nāk ar rezultātu… Patlaban ir lieliskas saziņas iespējas ar jebkuru pasaules nostūri.
Kā jau teicu, universitāte mēģina tuvoties darba devējam… Darba devējiem ir nosacīta ranga tabula, un mūsu universitāte ir trešajā vietā starp augstskolām Latvijā, kuru absolventus labprāt ņem darbā. Mūsu absolventi ir pieprasīti.
Students ar diplomu “nav gatavs produkts, bet mīcāms māls, no kura iznāks gatavs ķieģelītis pamatīgā sienā”!
Raiņa vārdi: “Pastāvēs, kas pārvērtīsies!” Ja jaunietis to saprot… Parasti, tie ir studenti, kas pāris kursus ir mācījušies un uzaicināti darbā. Pēc laika, pastrādājis, viņš atgriežas, sapratis, ka kaut kā trūkst. Tad cilvēka attieksme jau ir pavisam cita. Motivācija arī cita – viņi vairāk vēlas uzzināt, jo saprot, ka zināmas teorētiskās bāzes trūkst un tā būtu papildināma.
Cik zinošs nozares procesos ir jaunietis, kas iestājas Meža fakultātē?
Kas pieejams publiskajā telpā, tas arī ir zināms. Nenoliedzami, ir svarīgi – kā un ko jaunais students uztver, lai jaunais cilvēks spētu analizēt un saprast. Mūsu fakultātē bieži vien nonāk cilvēki ar spēcīgu senču mantojumu – paaudžu maiņa notiek! Dzimtas turpinās! Rallijkrosa autobraucējs Reinis Nitišs ir mūsu students; viņa tēvs ir liela kokapstrādes uzņēmuma “Ošukalns” vadītājs. Protams, nezīlēšu, vai viņa izvēle būs ģimenes uzņēmums, vai motosports, bet…
Pa laikam studentu vidū parādās jau zināmi uzvārdi, kur vecāki pie mums studējuši, ģimenei pieder neliela zāģētava vai mēbeļu ražotne… Šai gadījumā jaunieši pirms augstskolas ir guvuši ieskatu procesos, pastrādājuši ģimenes uzņēmumā, sapratuši notiekošo. Jaunietim vai ģimenei vajadzīgs apliecinājums – kaut augstskolas diploma formā – ka viņš var ne tikai pats strādāt, bet arī mācīt citus un būt profesionāls, prasmīgs vadītājs.
Vai darba devēji laikus nāk lūkot jaunos kolēģus?
Jā! Maijā, jūnijā saņemam gana daudz e-vēstuļu un zvanus no uzņēmējiem. “Zinām, jums bija izlaidums, meklējam četrus vai piecus darbiniekus!”
Ir uzņēmumi, kas turpat visu laiku meklē cilvēkus (darbiniekus). Sarunas saturs parasti īss: “Vajag labu darbinieku!” Kādreiz rīkojās savādāk, tagad informējam uzņēmēju vai pārstāvi, un viņi paši kontaktējas ar viņus ieinteresējušo absolventu! Ja kādu tieši iesaki, pats esi zināmā mērā atbildīgs par rezultātu, ja kas nesekmējas. Kas var nesekmēties? Jaunajam cilvēkam darba vieta var nepatikt, nav īstā, un uzņēmējs nebūs apmierināts, ja būšu ieteicis kādu, kas, laiku pastrādājis, devies jaunos meklējumos!
Kā nozari un fakultāti ietekmē politiskās vēsmas, reformas, noteikumu maiņas?
Kā valsts iestāde pārmaiņu laikus varam pārlaist mierīgāk, bet procesos ir jāiesaistās. Tas jādara maksimāli. Uzņēmumos, uz kuriem dodamies praksē, bieži vien strādā mūsu absolventi, kas saprot situāciju un norises. Kopīgi jādarbojas, lai izglītības politiku ietekmētu. Bieži lēmumi politiskā līmenī tiek pieņemti tā, ka tos vairs nevar ietekmēt. Bet Universitāte kopā ar sadarbības partneriem – Latvijas Valsts Koksnes ķīmijas institūtu vai Latvijas Valsts mežzinātnes institūtu “Silava” – var zinātniski pierādīt konkrētas lietas un procesus. Ja kādreiz augstskolu beidzis cilvēks bija plaša profila speciālists, tagad absolventu zināšanas ir šaurākas, bet dziļākas. Ja nepieciešamas atrisināt vai noskaidrot kādu jautājumu, ne vienmēr atbildi saņemsi no cilvēka, pie kā vērsīsies, bet viņš noteikti ieteiks speciālistu, kas zinās un atbildēs uz konkrēto jautājumu. Patlaban visi procesi izglītībā vērsti uz sadarbību!
Kā norit studiju kursu maiņa, papildināšana? Vai joprojām ir ievads specialitātē?
Protams! Mums ir katedras vadītāja, kas pēdējos gadus mēģina šo studiju kursu padarīt par iepazīstināšanu ar nozari – kas svarīgs notiek, kas ir Kokrūpniecības federācija, kas ir nozares asociācijas. Students gūst priekštatu un sāk orientēties īstajos notikumos.
Vienvārdsakot, viss vērsts uz augšupejošu attīstību! Jo dzīvojam taču pilsētā ar izaugsmi!