Fenomenāls ir fakts, ka pirmo reizi vēsturē tikai 26. klimata katastrofai veltītajā konferencē, kad planēta burtiski deg zem kājām, beidzot tās gala ziņojumā tika pieminēti fosilie kurināmie. Valstis parakstījās zem dokumenta, ar kuru vispārīgi apņēmās "pakāpeniski samazināt" izmantot vienu, visnetīrāko no kurināmajiem, proti, akmeņogles. Jāpiebilst, ka arī to izdevās panākt tikai pēc ilgām diskusijām, jo Ķīna un Indija pēdējā brīdī kategoriski iebilda pret sākotnējo formulējumu "pakāpeniski izbeigt". Konferences prezidents britu politiķis Aloks Šarma beigās pat apraudājās par šo gramatisko kūleni, ko nācās apmest.

Jebkurā gadījumā tam visam ir nulle vērtības, tas viss ir bla-bla-bla, ja mēs, cilvēce, neizturēsimies pret problēmu ar nopietnību, ko tā paģēr, un nesāksim samazināt izmešu daudzumu jau tagad. Ja mēs, pēc zinātnieku sacītā, nākamo astoņu gadu laikā nesamazināsim savu izmešu daudzumu apmēram uz pusi, mūs gaida briesmīga katastrofa. Un pat tad, ja mums tas izdotos, mēs nevaram droši apgalvot, ka no tās izvairīsimies. Tas mums dotu tikai apmēram divas trešdaļas lielu matemātisku iespējamību, ka izdosies planētas uzkaršanu noturēt 1,5 grādu robežās. Tā, pēc zinātnieku sacītā, ir kritiskā robeža.