Eiropas Komisija (EK) ir vainojusi pārmērīgu savas IT sistēmas noslodzi, kas nepieciešama, lai deklarētu atbilstību bloka jaunajam tiesību aktam par atmežošanu. Tas arī ir iemesls, kāpēc jau otro gadu pēc kārtas EK atliek Atmežošanas regulas īstenošanu.
Otrdien, 23. septembrī, vēstulē Eiropas Komisijas priekšsēdētājai Ursulai fon der Leienai Eiropas Savienības Vides komisāre Džesika Rosvala lūdz uz vēl vienu gadu atlikt Eiropas Savienības Atmežošanas regulas (EUDR) ieviešanu. Komisija ierosinās izveidot jaunu “bezriska” kategoriju kā daļu no salīdzinošās novērtēšanas sistēmas, kas nosaka atbilstību. Šis lēmums daudzas valstis faktiski pilnībā atbrīvotu no Atmežošanas regulas piemērošanas.
Jaunā IT sistēma, ko EK amatpersonas dēvē par “iekšējo korporatīvo sistēmu”, pašlaik tiek izmantota aptuveni 20 citās ES politikas jomās; tā ir jāizmanto importētājiem un potenciālajiem produktu, piemēram, kakao, kafijas pupiņu, gaļas un koksnes pircējiem, lai deklarētu, ka produkti nav saistīti ar atmežošanu.
“Tapis skaidrs, ka pieprasījums ievērojami pārsniedz mūsu prognozes,” žurnālistiem paziņoja augsta Komisijas amatpersona, norādot, ka: “Tas rada risku sistēmas darbībai, kālab esam secinājuši, ka mums jāizvērtē, kā šos riskus pārvaldīt.”
Komisijas amatpersonas norādīja, ka sākotnējās aplēses par iesniedzamās informācijas apjomu bijušas pieticīgākas. Tika aprēķināts, ka katru gadu iesniegs aptuveni 100 miljonus t.s. Pienācīgas uzticamības pārbaudes paziņojumu (DDS). Jaunais novērtējums liecina, ka DDS skaits būs desmit reizes lielāks, jo reģistrēto operatoru skaits mērāms simtos tūkstošu. Uz jautājumu, kāpēc IT pārslodzes jautājumi aktualizējās tikai tagad, amatpersona skaidroja, ka IT sistēma tika ieviesta apmēram pirms gada un ka “mums nebija skaidra priekšstata par slodzi, ar kādu IT sistēma saskarsies”.
Aizkavēšanās ir trieciens Eiropas Komisijas uzticamībai
Arī pagājušajā gadā Komisija pieprasīja Atmežošanas regulas atlikšanu uz vienu gadu, cenšoties mīkstināt regulas darbības jomu, lai nodrošinātu, ka tā attiecas tikai uz starptautiskiem importētājiem un pircējiem.
EUDR tika izstrādāta, lai pieprasītu kafijas, šokolādes, palmu eļļas, liellopu gaļas un koksnes pārdevējiem pierādīt, ka to preces ir izsekojamas līdz zemes platībai, kas nav atmežota pēc 2020. gada 31. decembra. Priekšlikums Eiropas Parlamentā un ES dalībvalstu valdībās tika pieņemts ar lielu balsu vairākumu. Katras valsts atbilstības slogs ir balstīts salīdzinošā novērtēšanas sistēmā, ko Komisija publicēja šī gada maijā. Sistēma valstis iedala “augsta”, “standarta” vai “zema riska” kategorijās.
Eiropas valstu valdību un Eiropas Parlamenta centriski labējo politisko grupu vēlme mīkstināt direktīvu nav zudusi
Jūlijā 18 Eiropas Savienības valstis parakstīja vēstuli Komisijai, aicinot to sākt Atmežosanas regulas “vienkāršošanas” procesu un atlikt tās īstenošanu. Šī jau otrā kavēšanās var palielināt spekulācijas, ka šis tiesību akts galu galā netiks pieņemts vispār. Ja dalībvalstis vai Eiropas Parlamenta deputāti mēģinātu pilnībā atcelt regulu, Komisijai būtu iespēja to vienkārši atsaukt.
“Teju neiespējami, ka Eiropas valdības un uzņēmumi atkal ir palaiduši garām iespēju un nav gatavi ievērot likumu, kas 2023. gadā tika pieņemts ar pārliecinošu balsu vairākumu,” sūrojās Nikole Polsterere no vides aktīvistu nevalstiskās organizācijas Fern. (Šī organizācija laiku pa laikam ir izcēlusies ar visai radikālu un vienpusēju pieeju – red. piezīme) “Šodienas lēmums ir apvainojums visiem, kas ir smagi strādājuši, lai ieviestu izsekojamības sistēmu un veikuši pasākumus, lai nodrošinātu, ka mazie lauksaimnieki var ievērot regulu,” norādīja N. Polsterere.