70. gados, kad aiz loga rāmi mijās gadalaiki un kādu (nu pasen pajukušu) valsti it kā valdīja ne visai talantīgais, bet uz spožām lietām kārais biedrs Brežņevs, daža laba vecmāmiņa Latvijā saviem mazbērniem stāstīja, ka un kā Vilis Lācis un Andrejs Upīts savulaik nodevuši viņas Latviju. Protams, vecmāmiņa domāja 1918. gada neatkarīgo valsti, ko ģimenēs varam dēvēt dažādi – arī par Čakstes, Zemgala, Meierovica vai Ulmaņa, vai vienkārši neatkarīgo Latviju. Šie mazbērni, kas uzklausīja vecmāmiņu un, cik saprata, tik domāja par notikušo, it labi nojauta, kāpēc Latvijas vārds skan tik īpaši. To izrunāja tā, lai lielais burts “L” kā lielais arī skanētu. Protams, vecmāmiņa i' nemēģināja mazbērniem liegt lasīt Lāča un Upīša darbus, bet tie jau lūkojās un lasījās citādāk. Gadus 50 vēlāk, kad par Neatkarīgo Latviju runāt var un vajag, vēl vairāk vajagot saprast, kas ir Latvija un kas ir neatkarība, iepriekš gūtās zināšanas ļoti palīdz. Kas noticis? Mainījies karogs, himna, politiskā situācija, bet cilvēka domāšanas stils un uztvere, un rakstura īpašības joprojām palikušas tam pašam cilvēkam raksturīgās.

“Laba meitene, komjauniete” rakstīja pirms 53 gadiem... “Lieliska aktīviste, aizstāv idejas”, raksta tagad. Atšķirība?

Runājot par gaidāmajām pārmaiņām Eiropā, ko īsi saucam par Eiropas zaļo kursu, priekšplānā redzam aktīvistus. Profesionāļi, protams, strādā, bet klusāk, jo darba apjoms ir prāvum prāvs. Pirmkārt, izskatās, ka Latvijas politiskajā vidē joprojām valda vīrusa radīta inerce un laiskums: “Tiksim galā ar Covid, tad varbūt domāsim par...” Otrkārt, lielas problēmas rada un var radīt pēc nepilna gada gaidāmās vēlēšanas, jo ik laba ideja tiek analizēta ne no lietderības, bet politiskā skatpunkta. Ja lieliska doma dzims partijas “W” biedra galvā, partijas “G” biedrs, domas lieliskumu novērtējis, metīsies to kritizēt, jo tas taču konkurents. Treškārt, situācija ar un ap veselības aprūpi un ar to saistītajiem drošības jautājumiem liek būt piesardzīgam: ja nepilnus divus gadus netiekam galā ar iepriekš nezināmiem, bet samērā vienkāršiem jautājumiem, zaļais kurss ir ne tikai nezināms, bet milzu pārmaiņas nesošs process. Patlaban atbildīgās institūcijas nerada bažas vien, bet nostiprina pārliecību, ka nav kompetentas un galā netiks.

Kas ir svarīgi?

Pirmkārt, domāt par Latvijas valsts un tās iedzīvotāju interesēm, nākotni un ilgtspēju.

Otrkārt, būt klāt tur (Eiropā, Briselē, Strasbūrā, kabinetā, pilī, pirtī, medībās...), kur top vai veidojas idejas un lēmumi.

Treškārt, nebremzēt, neatlikt, nevilcināt, neizlikties.

Ceturtkārt, neatdot ne pēdas zemes un nevienu Latvijas nozari saplosīšanai (1,2), kā VARAM un tai izpatīkošie “aktīvisti” ir gatavi darīt ar kūdras nozari.

Piektkārt, atrast Latvijā vismaz 11 profesionāļus privātajā sfērā, kas labi orientējas zaļā kursa līkločos, un ieklausīties viņu teiktajā.

Sestkārt, izmēzt no publiskā sektora ikvienu pašizdomātu “ekspertu”, nomainot tos ar zinātājiem un profesionāļiem.

Septītkārt, ne tikai uzklausīt, bet iesaistīt Latvijas zinātniekus zaļā kursa procesos (šai ziņā nekādi neklausot premjera padomam – lai profesionāļi runā, lemsim mēs...).

Astotkārt, tos Latvijas pārstāvjus, kas strādā ES struktūrās citviet, apmācīt runas mākslā, lai prot iebilst, nepiekrist, aizstāvēt, cirst dūri galdā (šeit lieti noderētu Latvijas Kultūras akadēmijas runas mākslas profesionāļu atbalsts).

Devītkārt, ikvienam, kas gatavs kādam piekāpties uz cita, ne sava personiskā, rēķina, atcerēties (ja nepieciešams, atskaņot): “Nodevēja vārdam ir slikta slava!” (Citāts no filmas “Vella kalpi”).

Desmitkārt, jābūt skaidrībai, kā zaļā kursa idejas līdz šim rādītas vai skaidrotas Latvijas sabiedrībai. (Saprotams, ka tā ir tikai un vienīgi raidījuma vadītāja vai neatkarīga žurnālista, vai neatkarīga medija, kā kolektīva, atbildība – aicināt par svarīgu jautājumu izteikties profesionālim un lietpratējam, vai pašu mediju radītam “zinātājam”, vai vienkārši – aktīvistam)
Izmantota Leo Tomasa fotogrāfija
*atbildes var rakstīt komentāros, pareizās atbildes autoru aicināsim domu realizēt
https://www.delfi.lv/news/versijas/laima-zvejniece-60-miljoni-iemeslu-turpinat-kudras-izmantosanu-ari-pec-2030-gada.d?id=53833161
https://www.delfi.lv/news/versijas/inese-vaidere-eiropas-zalais-kurss-uz-prieksu-bet-ar-pratu.d?id=53785753