Kopš Krievijas veiktās agresijas Ukrainā 2014. gadā un līdz ar pastiprinātu sabiedroto spēku klātbūtni Latvijā, pieaugusi arī militāro mācību intensitāte mūsu valsts teritorijā, tāpēc Aizsardzības ministrija mērķtiecīgi attīstījusi un paplašinājusi mācību infrastruktūru Latvijas un sabiedroto spēku karavīru spēju stiprināšanai. Ādažu poligons jau vairāk nekā 90 gadus ir plašākā mācību vieta Baltijas valstīs, kas paplašināts 2017. gadā. Vienlaikus Aizsardzības ministrija šo gadu laikā izveidojusi vairākus poligonus, tostarp, Alūksnes novadā ir izveidots poligons “Lāčusils”, Skrundā attīstīts poligons “Mežaine”, bet Augšdaugavas novadā – poligons “Meža Mackeviči”. Visi šie poligoni tiek intensīvi izmantoti un kalpo par mācību vietām karavīriem un zemessargiem, kā arī trenējas sabiedroto valstu karavīri, lai vajadzības gadījumā aizsargātu Latviju un katru mūsu valsts centimetru.
Saskaņā ar Aizsardzības ministrijas plāniem, viena no valsts aizsardzības prioritātēm ir stiprināt NATO sabiedroto spēku pastāvīgu klātbūtni Latvijā, nodrošinot labvēlīgus uzņemošās valsts atbalsta noteikumus un Latvijas uzņemto saistību izpildi attiecībā uz sabiedrotajiem. Ņemot vērā NATO Madrides samitā pieņemtos lēmumus par lielāku sabiedroto spēku klātbūtni Baltijas valstīs, kā arī aizsardzības nozares ambīcijas attiecībā uz NBS personāla skaita palielināšanu, nepieciešams izveidot jaunu poligonu, lai nodrošinātu karavīriem apmācību vietu. Tāpat, līdz ar Krievijas nepamatoti uzsākto karu Ukrainā 2022. gada 24. februārī, vairāki sabiedrotie apliecinājuši savu gatavību aizsargāt Latviju, nosūtot pie mums papildus karavīrus un tehniku, kas tikai palielina esošās militārās infrastruktūras noslodzi. Latvijā jau šogad ieradušies papildus ASV, Kanādas, Dānijas un Spānijas karavīri, kuri ikdienā kopā ar mūsu karavīriem un NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupu plecu pie pleca stiprina savas spējas.
Aizsardzības ministrija un NBS ir izvērtējuši vairākas iespējamās vietas jauna poligona izveidei un par piemērotāko vietu atzinuši poligona izveidi teritorijā, kas iekļauj Aizkraukles un Jēkabpils novadus.
2023. gada 22. jūnijā Saeima otrajā – galīgajā – lasījumā pieņēma Militārā poligona “Sēlija” izveides likumu, nosakot priekšnoteikumus jauna militārā poligona “Sēlija” izveidei Jēkabpils un Aizkraukles novadu teritorijās.
Likumā ietvertie atvieglojumi ļaus uzsākt militārā poligona infrastruktūras izbūvi ar servitūtu apgrūtinātos nekustamajos īpašumos, kas ir atsavināmi sabiedrības vajadzībām – militārā poligona izbūvei. Darbi, kuru rezultātā mainās īpašuma stāvoklis un vērtība, piemēram, koku ciršana vai būvdarbi, pirms atsavināšanas procesa pabeigšanas tiks organizēti pēc Aizsardzības ministrijas lēmuma par taisnīgas atlīdzības noteikšanu pieņemšanas.
Vienlaikus Saeima pieņēma grozījumus Meža likumā, kas ļaus kā kompensāciju par atsavināmo nekustamo īpašumu saņemt valsts meža zemi, ja īpašnieks būs izteicis tādu vēlmi.
Poligona attīstība tiek plānota tā, lai maksimāli neskartu privātīpašnieku tiesības un iedzīvotāju kustības brīvību – lielākā daļa poligona ir plānota mežu īpašumos.
Aizsardzības ministrija militārā poligona “Sēlija” attīstībai plāno pārņemt zemi 25596* ha kopplatībā, t.sk.:
1001 ha privātpersonām (fiziskas un juridiskas personas) piederošu zemi;
24595 ha publiskām personām (valsts, pašvaldība) piederošu zemi.
Infrastruktūras izveides un atsavināšanas process tiek organizēt kārtās. Šobrīd noris pirmās kārtas īstenošana, kas aptver aptuveni 61% no poligona kopējās platības. Pirmā kārta paredz:
14 privātpersonām piederošu nekustamo īpašumu ar kopējo platību 160 ha atsavināšanu, kas ir apmēram 16% no privātpersonām atsavināmās kopējās platības;
11 Zemkopības ministrijas valdījumā esošu valsts nekustamo īpašumu ar kopējo platību 15 430 ha pārņemšanu Aizsardzības ministrijas valdījumā, kas ir apmēram 63% no kopējās no publiskajām personām pārņemamās zemes.
2023. gadā Aizsardzības ministrijas valdījumā pārņemti 5 privātpersonu nekustamie īpašumi ar kopējo platību 90.3 ha jeb 56% no pirmajā kārtā paredzētās privātpersonu zemes platības. Atlikušie 9 privātpersonu nekustamie īpašumi ir dažādās atsavināšanas procesa stadijās.
Lai Aizsardzības ministrijas valdījumā pārņemtu 11 Zemkopības ministrijas valdījumā esošus valsts nekustamos īpašumus, sagatavots Ministru kabineta rīkojuma projekts par īpašumu pārņemšanu. Tāpat 2023. gadā noslēgts līgums ar AS “Latvijas valsts meži” par Sēlijas militārā poligona būvniecības pirmās kārtas izveidei nepieciešamo zemes vienību lietošanu līdz to valdītājai maiņai uz Aizsardzības ministriju.
Šobrīd Aizsardzības ministrijas rīcībā ir 99.6% no pirmajā kārtā plānotās kopējās platības.
Realizējot Militārā poligona "Sēlija" izveidi, Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centrs sācis poligona infrastruktūras 1. kārtas plāna īstenošanu. Uzsākta nesprāgušās munīcijas zonas, munīcijas uzglabāšanas vietas, šautuvju, teritorijas attīstības meta u.c. būvprojektu izstrāde un noslēgti 4 būvprojektu izstrādes līgumi.
Pirmās kārtas realizācija sākta 2023. gadā, to paredzēts īstenot līdz 2025. gadam.
Paralēli tiek strādāts pie otrās kārtas infrastruktūras izbūves plāna un tehnisko prasību noteikšanas.
Poligona izveides otrajā kārtā galvenie plānotie objekti būs:
Manevru koridors;
Noliktavas;
Kazarmas;
Ēdnīca;
Medicīnas centrs;
Cita atbalsta infrastruktūra.
Projekta otro kārtu paredzēts īstenot no 2025. gadam līdz 2030. gadam.
Pabeidzot Sēlijas poligona izveides otro kārtu, tajā varēs uzturēties un tikt apmācīta brigādes līmeņa NATO sabiedroto spēku militārā vienība, kā arī valsts aizsardzības dienesta vienības, tāpat arī citas NBS vienības.
*platība norādīta atbilstoši aktuālajai pārņemšanas, atsavināšanas stadijai.