Igaunijas finiera ražotāji uzsver, ka Kazahstānā, Turcijā un Ķīnā legalizētie kokmateriāli līdz pat 30% samazina godīgu uzņēmēju ieņēmumus, muitas iestādes mudina Briseli ieviest daudz stingrāku kontroli.
Gada sākumā organizācijas Earthsight izmeklēšana atklāja – kopš sankciju stāšanās spēkā 2022. gada jūlijā Eiropas Savienībā ticis ievests Krievijas bērza saplāksnis vairāk nekā 1,5 miljardu eiro vērtībā. Tie ir aptuveni 500 000 kubikmetru, kā viena no galvenajām šī finiera piegādātajām esot uzskatāma Lietuva.
Sankcijām pakļautā koksne no Krievijas un Baltkrievijas tiek “paslēpta” viltus izcelsmes valsts dokumentos, milzīgos apjomos turpinot ieplūst pasaules koksnes tirgos. Par to faktiski maksā godīgie kokmateriālu ražotāji, kas ievēro visus pastāvošos likumus, noteikumus un sankcijas. Kā zināms, saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem Eiropas Savienībā kopš 2022. gada vidus, kad sākās pilna mēroga iebrukums Ukrainā, ir aizliegts kokmateriālu imports no Krievijas un Baltkrievijas. Earthsight izmeklēšana atklājusi vērienīgus, ļoti labi organizētus nelikumīgas tirdzniecības tīklus, kas sankcijām pakļautos kokmateriālus “pārdēvē” par produktiem no draudzīgajām valstīm, arī Kazahstānas, Turcijas un Ķīnas.
Igaunijas uzņēmums Puidukoda eksportē kokmateriālus uz aptuveni 30 valstīm, tā vadītāja Eveli Opmanna TVP World pastāstīja – kādā vizītē pie kokmateriālu piegādātāja viņai ticis piedāvāts acīmredzami Krievijā ražots produkts: “Nevēlos nosaukt valsti, bet gadījās šādi: tu dodies uz noliktavu, [viņi] tev saka – šis ir ļoti labs un ļoti lēts produkts. Es paskatos, un, lai gan neesmu ļoti laba eksperte, varu atpazīt Krievijas izcelsmes kokmateriālus. Ja man saka, tie esot no Turcijas, viss top skaidrs.” E. Opmanna norādīja, ka kokmateriālus parasti piedāvā par 20-30% zemākām cenām nekā tirgū, radot konkurences problēmas citiem uzņēmējiem. Puidukoda vadītāja secina: “Kuru notiekošais ietekmē? Krievi pazemina cenas, klients man jautā: “Ko jūs varat darīt ar cenām?” Es neko nevaru darīt!”
Problēmas vēriens ir pamanīts
Pagājušajā gadā publiskotie laboratoriskie pētījumi atklāja, ka teju puse Apvienotās Karalistes un Amerikas Savienoto Valstu bērza kokmateriālu paraugu bija marķēti nepareizi, radot pamatotas aizdomas, ka kokmateriāli faktiski ir no Krievijas vai Baltkrievijas.
Earthsight veiktajā izmeklēšanā aprēķināts, ka kopš sankciju stāšanās spēkā Eiropas Savienībā sankcionētais bērza saplāksnis ticis ievests 1,5 miljardu eiro vērtībā. Saskaņā ar Earthsight datiem, kā viena no lielākajam aizdomīgā (nelikumīgā) bērza saplākšņa pircējām laikā no 2022. gada jūlija līdz 2024. gada oktobrim identificēta Polija, tālāk sarakstā, runājot par iegādātajiem apjomiem, atrodam Spāniju, Portugāli, Itāliju, Vāciju un Igauniju.
Problēmas apmērus pamanījuši ražotāji. Vizītes laikā Igaunijā TVP World pārstāvji informēja, ka, neskatoties uz Igaunijas iestāžu ievērojamiem centieniem problēmu novērst, sankcionētā koksne joprojām nonāk Eiropas tirgū. Aizliegums attiecas uz koksni un tās produktiem, kas eksportēti no Krievijas un Baltkrievijas. Bet, ja sankcionētos kokmateriālus apstrādā un pārveido kādā trešajā valstī, tā “pārvēršas” par šo kokmateriālu oficiālo izcelsmes vietu, kas savukārt ļauj ievest kokmateriālus Eiropas Savienības un Lielbritānijas tirgos.
Jāks Niguls, Igaunijas mēbeļu ražotāja Tarmeko Group valdes loceklis un Igaunijas Meža un kokrūpniecības asociācijas (EFWIA) direktors, vērtē situāciju: “Tā sauktais aizliegtais imports no Krievijas, protams, turpinās caur Kazahstānu, Turciju un Ķīnu,” minot konkrētu piemēru par cenu atšķirībām. “Pirms dažām dienām mēs nosūtījām piedāvājumu kādam iepakojuma ražotājam, kas ražo finiera kastes. Mums atbildēja, ka Eiropā finieris maksā vismaz 800 eiro, bet viņi to nopirkuši no Kazahstānas par 550 eiro.” EFWIA aktīvi sadarbojas ar Igaunijas muitas iestādēm, lai šādu praksi izskaustu. J. Niguls uzskata, ka kokmateriālu apjoms, kas ievests Baltijas valstī, kam ir sauszemes robeža ar Krieviju, ir “daudz mazāks nekā iepriekš”, lai gan “to ir grūti novērst”.
Pēdējo četru gadu pāreja no Krievijas un Baltkrievijas piegādēm ir būtiski mainījusi kokmateriālu tirdzniecību lielā daļā Eiropas. Uzņēmumam Puidukoda Igaunijā ir divas rūpnīcas, iepriekš tas pusi kokmateriālu iepirka no Krievijas, bet bija spiests strauji pāriet uz piegādātājiem no Ziemeļvalstīm. “Mēs veicām pāreju sešu mēnešu laikā. Tas bija diezgan grūts periods – mums nācās mainīt lielāko daļu piegādātāju,” norāda E. Opmanna, uzskatot, ka Igaunija un Baltijas reģions kopumā šobrīd ir “diezgan tīrs no Krievijas kokmateriāliem”, neskatoties, ka tirgus cenas joprojām ietekmē citur legalizētie koksnes produkti. Puidukoda iepriekš ir nosūtījis koksnes paraugus neatkarīgai laboratorijas pārbaudei, lai pārliecinātos par piegādes ķēdes uzticamību. E. Opmanna vērtē, ka tirgotāji valstīs, kas ģeogrāfiski atrodas tālu no Krievijas, šķiet, ir “vairāk gatavi” tirgoties ar sankcionētajiem kokmateriāliem nekā Baltijas valstis, kuru tuvums karam Ukrainā ir palielinājis izpratni un atbildību. “Mēs atrodamies tuvu ukraiņiem, viņi cīnās arī par mums. Pirkt kokmateriālus no valsts, kas vēlas viņus iekarot, nav ētiski, arī mūsu klienti to neatzītu,” uzsver Puidukoda vadītāja.
Pierādiet vai neeksportējiet!
Līdz 2024. gadam un 2025. gadā Igaunijas Nodokļu un muitas pārvalde (ETCB) pastiprināja kontroli finiera importam no Kazahstānas un Ķīnas, kas uzreiz izraisīja ievērojamu apjomu samazināšanos. Pārvalde informē, ka pagājušā gada augustā tā sākusi vairāk nekā 100 pārbaudes lietas par izcelsmes viltošanu saistībā ar kokmateriālu importu no Kazahstānas, daudzos gadījumos konstatējot, ka tur veiktais apstrādes process nebija pietiekams, lai attiecīgajam koksnes produktam piešķirtu Kazahstānas izcelsmi. “Mēs apzināmies, ka apiešanas shēmu risks joprojām ir augsts,” TVP World paziņoja ETCB Muitas atbilstības nodaļas vadītājs V. Rauams, norādot, ka aģentūra ir lūgusi Eiropas Komisijai apsvērt jaunas klauzulas ieviešanu, kas liktu kokmateriālu eksportētājiem pierādīt, ka izejmateriāli nav Krievijas izcelsmes. Šīm prasībām jābūt daļai no nākotnes sankciju paketes.
Nesenie ziņojumi liecina, ka arī Polijas varas iestādes centušās panākt līdzīgu lēmumu Eiropas Savienības līmenī, kas liecina, ka pieaug spiediens, lai visā ES tiktu īstenota saskaņotāka rīcība. Godīgajiem ražotājiem, piemēram, igauņu Puidukoda un Tarmeko, viedoklis par ir skaidrs – sankciju režīms ir efektīvs, bet bez daudz stingrākām pārbaudēm uz Eiropas Savienības ārējām robežām nelikumīgi ievestā koksne turpinās apdraudēt godīgo Eiropas uzņēmēju konkurētspēju, samazinās peļņu un stiprinās agresorvalstu ekonomiku.