"Es nošķīru tos Indrānus, kas pilda manu maku, no tiem, kas iepriecina manu sirdi," Rūdolfa Blaumaņa drāmā teica Indrānu tēvs. Luga beidzās ar ošu nociršanu un veco saimnieku aizdzīšanu uz pirtiņu. Ar ko beigsies meža īpašnieku un nozares uzņēmēju konflikts ar dabas vērtību sargātājiem, pagaidām nav zināms. Mežu saimnieki saka, ka neiebilstot pret putnu ligzdu aizsardzību, taču viņi nav mierā ar niecīgajām kompensācijām par mežizstrādes aizliegumiem un ierobežojumiem.

Pensijā cerēja uz naudu

Kārļa Priedīša ģimenei piederošā mežā Ogres novada Krapes pagastā pirms trim gadiem atrasta mazā ērgļa ligzda. Mikroliegumā, kur tagad aizliegta jebkāda saimnieciskā darbība, viņam pieder teju seši hektāri. "Tēvs aizgāja pensijā. Tās, kā zināms, ir tādas, kādas ir. Viņš nolēma cirst nost mežu. Sakritības dēļ mērītāji mežā sagadījās vienlaikus ar putnu ligzdu meklētājiem. Viņi tā arī pateica - neko jūs te necirtīsiet, mēs uzliksim liegumu. Aizgājām uz mežniecību izņemt biļeti, tā četrus mēnešus nedeva, ar visu ko aizbildinoties, lai gan liegums vēl nebija uzlikts un teorētiski cirst varēja. Pēc četriem mēnešiem pateica - ziniet, jums tur liegums, atļauju neizsniegsim," stāsta Kārlis.

Ģimene esot saņēmusi vēstules no Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) un "putnu meklētājiem" - Latvijas Dabas fonda (LDF). "Notika kaut kas līdzīgs publiskai apspriešanai, prasīja mūsu redzējumu, vai vajag liegumu. Mēs, protams, likām klajā savus argumentus, ka mums būs zaudējumi," saka K. Priedītis. Taču, viņaprāt, tas viss "tāds cirks ir", jo rezultāts bijis skaidrs jau pirms tam, lai gan visi mežu īpašnieki teikuši savu "nē!". Esot vairāki aktīvisti, kas grasās sūdzēties Satversmes tiesā, tāpēc drīz būšot precīzi aprēķini, bet pašlaik K. Priedītis lēš savus zaudējumus ap 30-40 tk eiro.

Nav laika cīkstēties ar valsti

"Nevienu jau neinteresē, ka tā ir liela nauda un ko tas maina mūsu ģimenei," saka meža īpašnieks. Viņš zina, ka šādos gadījumos pienākas kompensācija 160 eiro par hektāru. "Uz 40 tūkstošiem, ko neesam dabūjuši par mežu, mēs gadā saņemsim apmēram piecus sešus simtus. Pasākums uz 80 gadiem. Pa to laiku inflācija, viss pārējais, un kurš dzīvo 80 gadus? Turklāt kompensāciju mēs neesam dabūjuši, jo to piešķir Lauku atbalsta dienests, bet informāciju par platību ņem no DAP. Viņi jau trešo gadu nevar sasinhronizēt savas datu bāzes. Tad zvaniet uz vienu vietu, tad - uz otru. “Oi, šogad jūs jau esat nokavējis termiņu!” Kad trāpu termiņā, tad kaut kāda ķibele datu bāzēs. Tad ir taksācija par vecu. Kad ir jaunā taksācija, izrādās, ka tā nav vēl reģistrēta. Katru gadu atduries pret kādu jaunu izdomājumu. Man nav laika cīkstēties ar valsti, ir citas lietas, ko darīt, lai nodrošinātu ģimeni. Būtu normāli, ka brīdī, kad iestājās liegums, man būtu tikai jāiedod konts, kur naudu ieskaitīt," uzskata K. Priedītis.

Līdzīgā situācijā Smiltenē nonācis Mārtiņš Prūsis. Viņa mežs esot jūras ērgļa mikrolieguma buferzonā, un saimnieks ļoti cer, ka tā arī paliks. Taču ierobežojumi saimnieciskajai darbībai būs. "Tas ir viens no maniem smukākajiem mežiem," viņš saka, "ligzdu atrada simtgadīgā mežā, es zaudēšu milzīgu naudu. Lai kompensācijās atgūtu zaudēto, man būtu jādzīvo 150 gadus." Šis meža īpašums nav mantots, M. Prūsis to iegādājies, bet tagad apsver iespējas pārdot, jo "nav jēgas paturēt mežu, kurā nekad neko nevarēs darīt".

Skaita, nevis aizliedz

"Neļaujiet aplaupīt jūsu banku!" - izvietojot reklāmu plašsaziņas līdzekļos, šādi privātos meža īpašniekus uzrunā SIA "Stiga RM". Uzņēmums apgalvo, ka dabas skaitīšanas jeb ES nozīmes aizsargājamo biotopu apzināšanas rezultātā mežos izveidots vairāk nekā simts mikroliegumu, kas nekad vairs neļaus īpašniekam veikt mežistrādi un gūt ienākumus no koku pārdošanas. Pēc paziņojuma par dabas skaitīšanu saņemšanas "Stiga RM" aicina nekavējoties sākt mežizstrādi, citādi meža īpašums pārvērtīsies dabas parkā. DAP par maldinošu reklāmu sūdzējusies Patērētāju tiesību aizsardzības centrā. "Tā nav reklāma, bet meža īpašnieku informēšana, brīdināšana," saka uzņēmuma "Stiga RM" valdes loceklis Andris Ramoliņš. "Kopš sākusies dabas skaitīšana, mikroliegumu skaits mežos arvien pieaug. Jā, DAP liegumu neuzliek, to dara Valsts meža dienests, bet cilvēki tiek izputināti. Ir ģimenes, kam nākas aizbraukt no Latvijas, jo paaudzēs mantoto mežu izstrādāt nevar."

DAP dabas skaitīšanas vadītājas asistente Ilze Reinika stāsta, ka kopš dabas skaitīšanas uzsākšanas 2017. gadā DAP Latvijas teritorijā nav ierosinājusi un nav izveidojusi nevienu mikroliegumu: "Dabas skaitīšana notiek, jo, iestājoties ES, mēs esam uzņēmušies saistības arī dabas sfērā. Ik pēc sešiem septiņiem gadiem ir jāiesniedz jaunākie dati par biotopiem - cik mums to ir, kādi tie ir un kādā kvalitātē. Dabas skaitīšanu neveic, lai palielinātu mikroliegumu skaitu.” Šogad 247 eksperti no četrām dažādām valstīm pēc noteiktas metodikas uzskaita dabas vērtības. No agrāk zināmajām datu bāzēm ir atlasīti nogabali, kur nav izcirtumu, kur mežs nav jaunāks par 50 gadiem. "Ejot mežos, skatās, kā tie auguši, vai koki atbilst biotopam. No apsaimniekošanas veida daudzu desmitu gadu laikā ir saprotams, vai ir izveidojies biotops, vai kādā periodā šis zemesgabals apsaimniekots nepareizi, varbūt ne tik draudzīgi videi, un tas vairs nav tik vērtīgs. Lieli koki varbūt izskatās vienādi, bet ir vizuāli redzams, ka vienā mežā būs biotops, bet otrā ne," stāsta I. Reinika.

Bailes no biotopiem

Viņa norāda, ka tiešas sadarbības ar Valsts meža dienestu (VMD) neesot. Ja saņemts iesniegums par mikrolieguma ierosināšanu, to izskata DAP un tālāk nododot VMD. Paralēli dabas skaitīšanas projektam notiekot citi, kuru mērķis ir uzlikt mikroliegumus, vienu no tiem realizē LDF. "Pat ja DAP pētnieki redz putnus, viņi uzskaita tikai augus. Mūsu eksperti ir ļoti noslogoti, darba apmērs ir milzīgs. Mēs nespējam izdarīt blakuslietas, kuras mums pārmet," norāda I. Reinika. Vaicāta, kāpēc tad tie, kas pārmet, vaino tieši DAP, I. Reinika atzīst, ka lielie mežinieki un meža nozare vispār ļoti baidoties no biotopiem: "Daudzas ar mežu saistītas nozares atsakās iepirkt malku, ja zina, ka tajā mežā ir biotopa nogabals. Tie ir zaudējumi, tāpēc viņi ļoti baidās par saviem mežiem un cīnās pret projektu kā tādu." Arī DAP pārstāvji esot runājuši ar mežiniekiem un piekrīt, ka kompensāciju sistēma nav motivējoša - samaksa par mikroliegumu neatbilst situācijai. "Tā ir valsts nostāja, un visiem kopā būtu jāsaprot, kā to mainīt. Dialogs ir uzsākts, bet ar šādiem uzbrukumiem nostāja nemainīsies," uzskata I. Reinika.

Saraksts ir garš

VMD Vides aizsardzības daļas vadītājs Andis Purs stāsta, ka ierosināt veidot mikroliegumu varot jebkura persona. Taču, saņemot iesniegumu, dienests skatās, vai ir eksperta atzinums, jo to prasa MK noteikumi. "Mums diemžēl jāatzīst, ka nav finansējuma, lai pieņemtu darbā ekspertus. Gadījumos, kad esam saņēmuši pieteikumus, kuriem nav pievienots eksperta atzinums, mikrolieguma veidošanu atsakām," viņš saka. Ja ir sertificēta eksperta atzinums, VMD apkopo informāciju un nosūta meža īpašniekam, pašvaldībai un pārējām iesaistītajām struktūrvienībām, prasot atzinumus un papildinājumus. Izvērtējot visu informāciju, VMD pieņem lēmumu, kuru var apstrīdēt pie dienesta ģenerāldirektora, pēc tam arī tiesā. Atsevišķos gadījumos lēmumi nonāk tiesvedībā, saka A. Purs.

Meža īpašniekiem mikrolieguma noteikšanas gadījumā pienākas kompensācijas par "NATURA 2000" teritorijām. Līdz 1 ha ir jāvēršas DAP, par lielāku platību - Lauku atbalsta dienestā (LAD). "Ir bijuši atsevišķi gadījumi, kad kompensāciju piešķiršana aizkavējas, tie tiek risināti, un ne vienmēr tas ir stāsts par mums," norāda A Purs. Mikroliegums nozīmē, ka mežsaimnieciskai darbībai tiek pielikts punkts, bet ap putnu ligzdām ir arī buferzonas, kurām ir sezonāls ierobežojums - saimnieciskā darbība var notikt pirms un pēc ligzdošanas perioda. "Mazajam ērglim veido pēc iespējas mazākas mikrolieguma platības un lielākas buferzonas. Noteikumi veidoti atkarībā no sugas. Ir garš saraksts, kurām īpaši aizsargājamām zīdītāju, abinieku, rāpuļu, bezmugurkaulnieku, vaskulāro augu, sēņu un ķērpju sugām veido mikroliegumu. Vai katrā meža stūri var atrast ko tādu, lai veidotu liegumu, viss ir jāredz uz vietas," skaidro A. Purs. Mikrolieguma statusu var atcelt, ja īpaši aizsargājamās sugas pārstāvju tur vairs nav. Lieguma teritoriju var precizēt. "Ja ir bijis mikroliegums mazajam ērglim, bet “pāri gājusi vētra”, mežaudze iznīcināta, tas ir viens gadījums, kad mikroliegumu “var pārskatīt un atcelt”. Arī tad, ja putns tur nav ligzdojis ilgāk par pieciem gadiem," norāda VMD pārstāvis. Arī viņš apgalvo, ka šobrīd izveidotajiem mikroliegumiem ar dabas skaitīšanu neesot nekādas saistības. To skaits beidzamajos gados pieaudzis tieši saistībā ar mazo ērgļu projektu.

Labums nākotnei

Latvijas Dabas fonda padomes loceklis Jānis Ķuze nepiekrīt meža īpašnieku teiktajam, ka viņu viedokli vaicājot veltīgi: "Mikroliegumi ierosinātajās platībās ne vienmēr tiek izveidoti. Ir daudz apstākļu, kas lēmumu var ietekmēt, un īpašnieku attieksme ir pirmais no tiem. Ir bijuši gadījumi, kad kompromisa vārdā plānojums tiek mainīts, samazinot liegumā iekļauto platību līdz minimumam vai arī mainot tās izvietojumu. J. Ķuze uzsver, ka Latvijā stingra aizsardzība (mežsaimnieciskā darbība aizliegta pilnībā vai aizliegta galvenā cirte) ir piemērota salīdzinoši mazām mežu platībām - tikai aptuveni 7%, no tām lielais vairums atrodas valsts mežos. Mikroliegumi izveidoti tikai 1,5% no kopējās mežu platības, savukārt buferzonas aizņem vēl aptuveni tikpat. "Ar to ir par maz, lai mēs ilgtermiņā varētu nodrošināt dabas vērtību saglabāšanu. Ir virkne īpaši aizsargājamu sugu, kuru pastāvēšanai ir nepieciešams vecs mežs, tāpat arī dabiskajiem meža biotopiem vairumā gadījumu ir nepieciešams neiejaukšanās režīms. Ja gribam saglabāt savas dabas vērtības, ir jāakceptē šādi ierobežojumi - melnā stārķa ligzdas priedes ir vidēji 200 gadus vecas, melnajām dzilnām dobuma izkalšanai vajag resnus kokus, daudzas retas ķērpju un sūnu sugas var augt tikai vietās, kur mežs pastāvējis ilgstoši, nodrošinot īpašu mikroklimatu. Baltmugurdzenim vajag lielu daudzumu mirušās koksnes, kādas nav saimnieciski izkoptos mežos," saka ornitologs. Vecu mežu sargāšana no koksnes ražošanas viedokļa radot ekonomiskus zaudējumus, tomēr šo jautājumu varot risināt ar godīgu kompensāciju mehānismu. J. Ķuze atzīst, ka īpašniekiem tiek prasīts veikt meža ierīcību, kas nozīmē tā saimnieciskā labuma novērtēšanu, savukārt dabas vērtības līdz šim ir uzskatītas par kaut ko otršķirīgu. "Rezultāts šai ilgstoši pastāvējušajai attieksmei ir tas, ko šobrīd dabas aizsardzības speciālisti ikdienā redz Latvijas mežos - nocirsti ligzdu koki, nocirsti īpaši aizsargājami biotopi, traucējumi ligzdošanas sezonas laikā. Šo situāciju varētu mainīt jaunas pieejas ieviešana, kas meža apsaimniekošanas plānošanas procesā dabas vērtības skatītu tāpat, kā tiek skatītas saimnieciskās. Gala lēmums par noteikta apsaimniekošanas modeļa piemērošanu tad varētu būt kompromiss, kas situācijās, kad ir jāparedz dabas vērtību saglabāšana, paredz arī adekvātu un godīgu kompensāciju," viņš saka. "Lai arī dabas aizsardzības labumu sabiedrība neredz tikpat ātri kā ekonomisko labumu, ko dod nocirsts mežs, tas ir būtiski svarīgs mūsu nākotnei."

Fakti

• Latvijā lielākā daļa (apmēram 85%) mikroliegumu ir izveidoti īpaši aizsargājamiem putniem.
• Mikroliegumu platība ir aptuveni 43-44 tūkstoši hektāru. No tiem apmēram 91% ir valsts mežos, 7% privātajos, atlikusī daļa - pašvaldību mežos.
• Saskaņā ar dabas datu pārvaldības sistēmā "Ozols" pieejamo informāciju Latvijā kopš 2017. gada kopumā izveidoti 134 mikroliegumi, visos gadījumos lēmuma pieņēmējs ir Valsts meža dienests. (Avots: VMD)

Mikroliegumi ir teritorijas, kas tiek noteiktas, lai nodrošinātu īpaši aizsargājamas sugas vai biotopa aizsardzību ārpus īpaši aizsargājamām dabas teritorijām, kā arī īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, ja kāda no funkcionālajām zonām to nenodrošina.

Mikroliegumus Latvijā var izveidot Dabas aizsardzības pārvalde (nemeža zemēs, kā arī dabas rezervātos un nacionālajos parkos), Valsts meža dienests (meža zemēs ārpus dabas rezervātiem un nacionālajiem parkiem) un Zemkopības ministrija Īpaši aizsargājamo zivju sugu nārsta vietās).

Tā kā mikroliegumos tiek aizsargātas īpaši retas sugas, dati par mikroliegumiem un tajos sastopamajām sugām glabājas Dabas aizsardzības pārvaldes datu bāzē, kas ir pieejama tikai reģistrētiem lietotājiem. (Avots: DAP)

Mežu nevar "iekonservēt"
Meži Latvijā ir ļoti vērtīgi - gan ar ļoti lielu koksnes daudzumu (pašlaik koksnes krājas apjoms Latvijas mežos pārsniedz 700 miljonus kubikmetru, kas ir 3,5 reizes vairāk nekā Ulmaņlaikos), gan arī ar dabas vērtībām, kas tajos atrodamas. Būtu maldīgi domāt, ka tas ir radies pats no sevis - pašreizējie Latvijas meži ir plānota un profesionāla mežkopju darba rezultāts jau vairāk nekā 200 gadu garumā. Latvijā praktiski nav dabisku jeb cilvēka neskartu un nekoptu mežu, kādi sastopami pie Amazones vai Brazīlijā. Pēc bioloģijas pētnieku datiem, Latvijā šādu mežu platība nepārsniedz 0,5%. Tādēļ bažas raisa tādu liegumu veidošana, kur nav atļauts mežu apsaimniekot, jo situāciju mežā nevar "iekonservēt" kā pagājušā un aizpagājušā gadsimta ēkas Brīvdabas muzejā -mežs nemitīgi aug un mainās. Izcilie Latvijas meži ir radušies nevis neko nedarot, bet gan tos regulāri atjaunojot un prasmīgi kopjot. Piemēram, piejūras priežu mežus ir izveidojuši Latvijas mežkopji pagājušajā gadsimtā, apstādot ar priedēm ceļojošās kāpas. Izcilie priežu meži Latvijā ir veidoti, gan tos sējot, gan stādot pēc atjaunošanas cirtēm vai meža ugunsgrēkiem. Vēsturiski sēklas no labāko priežu čiekuriem ieguva Vijciema čiekurkaltē, bet šodien sējam vairākās apritēs atlasītas, kvalitātes ziņā labākās sēklas, kas iegūtas visā pasaulē zināmā uzņēmumā "Rīgas priedes". (Tomass Kotovičs, a/s "Latvijas Valsts meži" Komunikācijas daļas vadītājs)

Kā rīkotos, ja jums piederētu mežs?
Jūlijs Broks - bijušais jūrnieks: - Es to nevienam nepārdotu, jo mežs ir liela vērtība. Es esmu zemnieka dēls, bet meža tagad man nav. Vecāki piedzīvoja to, ka mežu un zemi viņiem atņem padomju vara. Ir teiciens - mežā visi koki nav taisni. Tas nozīmē, ka jābūt gudram saimniekam un jāprot mežu apsaimniekot. Bez darba nekur nekas nenotiek.

Anna Fiļipska - mājsaimniece: - Es visur saliktu plakātus, ka daba jāsaudzē un ka nedrīkst to piemēslot. Daba ir mūsu labākais draugs, bet cilvēki tai visu laiku dara pāri. Sirds par to sāp. Ja man piederētu gabaliņš meža, es to ļoti sargātu un nekādā gadījumā neko necirstu, lai dzīvnieki, putni un visa dzīvā radība tur justos drošībā.

Gaļina Levina - strādā: - Ja man piederētu mežs, es būtu bagāta sieviete. Noteikti sameklētu meža speciālistus, profesionāļus, kuri man palīdzētu, pateiktu, ko labāk darīt, kā par mežu rūpēties. Man nebūtu iebildumu, ja manā mežā citi ogotu un sēņotu, taču svarīgi, lai atbraucēji savāc savus gružus.

Ingrīda Baumane - pensionāre: - Es savu mežu nepārdotu, bet apsaimniekotu un priecātos par dabu. Lasītu sēnes un ogas. Par mežu saimniekam noteikti vajag rūpēties. Tieši tāpat kā par jebko citu. Saimnieks ir tas, kurš ne tikai patērē, bet arī rūpējas.

Ārija - liepājniece: - Kādreiz manai mammai bija īpašumā mežs, kuru viņa atdeva radu bērniem, kas dzīvoja laukos, taču mežs tika izsaimniekots. Mežā izdarīts viss, ko vien varēja, un nekas vietā nav iestādīts. Nu jau neko nevar glābt.

"Tā ir mana banka," apgalvo daudzi mežu īpašnieki. Mežā var būt noguldītas arī unikālas dabas vērtības, kuru aizsardzības labad gūt peļņu no kokiem nevarēs nekad. Neatrisināta problēma pašlaik ir pienācīgas kompensācijas meža īpašniekiem par mikroliegumu izveidošanu.

Rakstu ar redakcijas laipnu atļauju pārpublicējam no laikraksta "Kurzemes Vārds". Ilustrācijai izmantoti fotoattēli no zemeunvalsts.lv