Raksts gan izskatās pēc 100% fosilo enerģijas avotu gigantu pasūtījuma. Treknā drukā iezīmēti jautājumi, kas mūsu zinātniekiem būtu  jānoskaidro – vai tiešām tā ir? Koksnes dedzināšana kaitīgāka kā ogles...
Autori turpina histēriju pret koksnes izmantošanu apkurē, granulu un brikešu ražošanā utt., respektīvi, ir tieši vērsts pret Baltiju un Skandināviju...

Trešdien (29. martā) ES likumdevēji plānoja pabeigt pārstrādātās Atjaunojamo energoresursu direktīvas tekstu. Viņiem ir iespēja labot vēsturisku kļūdu attiecībā uz koksnes dedzināšanu.

Zinātniskie dati ir skaidri: koksnes dedzināšana enerģijas ražošanai pasliktina klimata pārmaiņas uz gadu desmitiem vai pat ilgāku laiku, un mēs nevaram izvairīties no klimata pārmaiņu nodarītā vislielākā kaitējuma. Tomēr Eiropas Savienība un Apvienotā Karaliste turpina apgalvot, ka meža biomasa faktiski nerada oglekļa dioksīda emisijas, tādējādi ļaujot šīm valstīm subsidēt koksnes bioenerģiju un neiekļaut oglekļa dioksīdu (CO₂), kas rodas koksnes dedzināšanas rezultātā, savos emisiju pārskatos.

Subsīdijas “koksnes biomasas” sadedzināšanai Eiropā šobrīd pārsniedz 10 miljardus eiro gadā, izraisot ievērojamu bioenerģijas pieaugumu, kas šobrīd veido aptuveni 60% no ES atjaunojamās enerģijas.

Taču koksnes dedzināšana enerģijas ražošanai palielina CO₂ emisijas pat tad, ja koksne aizstāj ogles (???). ES un bioenerģijas nozare apgalvo, ka enerģijai nocirstie koki ataugs un tādējādi, mežam augot, tiks piesaistīts papildu CO₂. Taču meža atjaunošanās nav droša un tā prasa laiku – daudzus gadu desmitus vai ilgāk. Tikmēr koksnes dedzināšana saasina klimata pārmaiņas.

Rezultāts? ES un Apvienotās Karalistes iedzīvotāji maksā par to, ka to valdības apgalvo, ka tās samazina emisijas, bet patiesībā klimata pārmaiņas tikai padziļina.

Liela daļa debašu par koksnes enerģiju ir par to, vai lielākie nozares dalībnieki – granulu ražotnes vai spēkstacijas – galvenokārt iegūst koksni no meža vai zāģmateriālu atlikumiem.

Liels skaits fotogrāfiju liecina, ka daudzi no tiem patiesībā lielā mērā izmanto tieši apaļkoksni. Primārās koksnes biomasas subsidēšanas atcelšana (kā to iesaka Eiropas Parlaments) varētu palīdzēt izvairīties no dažām no tās nelabvēlīgākajām sekām uz klimatu, kā arī mazināt augsnes eroziju un biotopu izzušanu. Tomēr pat sadedzinot koksni, kas iegūta no meža retināšanas cirtēm, un koksnes atlikumus, uz vienu saražoto kWh gaisā nonāk vairāk CO₂ nekā fosilā kurināmā gadījumā. (???)

Tas nozīmē, ka koksnes bioenerģijai, neatkarīgi no tā, vai tā tiek ražota no veseliem kokiem vai koksnes atliekām, pirmā ietekme ir CO₂ pieaugums atmosfērā, kas paātrina klimata pārmaiņas, pat ja koksne aizstāj akmeņogles – kritisks solis atpakaļ, kas netiks novērsts gadu desmitiem vai pat ilgāk – laiks, kas mums nav vajadzīgs, lai izpildītu Parīzes saistības un izvairītos no klimata pārmaiņu nodarītā vislielākā kaitējuma.

Zinātniskie dati ir vairākkārt darīti zināmi ES politikas veidotājiem. Kad 2018. gada janvārī ES pirmo reizi pārskatīja atjaunojamo energoresursu direktīvu, 772 zinātnieki uzrakstīja vēstuli Eiropas Parlamenta deputātiem, kurā norādīja uz šiem jautājumiem.

Nature Communications publicētajā kritiskajā komentārā tika secināts, ka: “Kopumā fosilā kurināmā aizstāšana ar koksni 2050. gadā, visticamāk, radīs 2-3 reizes vairāk oglekļa dioksīda atmosfērā uz vienu galīgās enerģijas gigadžoulu”.

Eiropas Akadēmiju Zinātnes konsultatīvā padome (EASAC), kurā ietilpst visas ES valstu nacionālās zinātņu akadēmijas, kuru vides programmu vada viens no šiem autoriem, 2019. gada septembrī publicēja dokumentu, kurā apgalvoja, ka “meža bioenerģētikas jomā joprojām pastāv nopietnas neatbilstības starp zinātni un politiku”.

Tas bija papildinājums 2018. gadā publicētajam komentāram “Meža bioenerģija un oglekļa neitralitāte”. Pirms COP25 sanāksmes Madridē 2019. gada decembrī EASAC zinātnieki nāca klajā ar vēl vienu paziņojumu politikas veidotājiem: “Mēs esam vairākkārt norādījuši, ka daudzos gadījumos plaša mēroga ogļu aizstāšana ar meža biomasu paātrinās klimata sasilšanu.” (???)

Kopš 2018. gada ir saņemtas vēl trīs vēstules no simtiem zinātnieku (tostarp bijušā Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes (IPCC) priekšsēdētāja vietnieka), kurās norādīts uz koksnes bioenerģijas bīstamību klimatam un bioloģiskajai daudzveidībai, un Eiropas Komisijas Kopīgais pētniecības centrs 2021. gadā veiktajā apjomīgajā literatūras pārskatā secināja, ka vienīgi nelielu zaru dedzināšana desmit gadu laikā būtu labvēlīgāka klimatam nekā fosilā kurināmā dedzināšana. Visas pārējās no mežiem iegūtās izejvielas ir daudz kaitīgākas.

To, ka ir nekavējoties jāpārtrauc jebkādas subsīdijas meža biomasai, lai kāds būtu tās avots, atkārtoti uzsver IPCC, aicinot steidzami un ātri samazināt emisijas. Biomasa tikai dod iespēju samazināt emisijas kopumā, bet tikai kādā brīdī nākotnē. Ja 1,5 °C vai 2 °C grādu mērķi jau būs pārsniegti, cilvēce būs nonākusi neatgriezeniskās un bīstamās klimata pārmaiņās.

Eiropas Parlamenta pieticīgais pirmais solis ceļā uz atteikšanos no šīs kaitīgās prakses, izslēdzot “primāro koksnes biomasu” no subsīdijām, šonedēļ tika iekļauts EP deputātu, Komisijas un dalībvalstu valdību noslēguma sarunās par Atjaunojamo energoresursu direktīvu.

Tomēr pat šis nelielais solis ir pakļauts nopietniem uzbrukumiem no rūpniecības nozaru un valstu puses, kuras ir kļuvušas atkarīgas no bioenerģijas subsīdijām.

Ja viņi gūs pārsvaru, ES valstis turpinās tērēt atjaunojamās enerģijas subsīdijas tehnoloģijai, kas palielina CO₂ daudzumu atmosfērā un paātrina globālo sasilšanu un tās radīto kaitējumu: ātrāku Grenlandes un Antarktikas kušanu, straujāku jūras līmeņa celšanos, lielākus sausuma periodus, ekstrēmus laika apstākļus, ražas samazināšanos, nāves gadījumus karstuma viļņu dēļ un citu klimata pārmaiņu radīto kaitējumu, ko nevarēs novērst pat tad, ja meži ar laiku atkal atjaunosies.

Kā pagājušajā nedēļā norādīja Klimata pārmaiņu starpvaldību padome (IPCC), mums jārīkojas nekavējoties. Labs sākums būtu pieņemt Parlamenta priekšlikumu izslēgt koksnes primāro enerģiju no ES Atjaunojamās enerģijas direktīvas.

Varat lasīt Land and Climate Review brīfingu par biomasas dedzināšanas zinātnisko pamatojumu, kā arī sīkāku informāciju par vairākiem uz vietas veiktiem pētījumiem par koksnes ieguvi enerģijas iegūšanai Eiropā.