Kā mežsaimniecību ietekmē koksnes cenu kritums?
Privātie meža īpašnieki aktīvi seko līdzi apaļo kokmateriālu cenām, jo ir skaidrs, ka lielākajai daļai mazo un vidējo īpašnieku ir svarīgi pārdot koksni tirgū laikā, kad cenas ir pietiekami augstas, jo nākamā iespēja koksni izdevīgi pārdot var būt pat pēc vairākiem desmitiem gadu.
Vidējā meža īpašuma platība Latvijā ir ap 10 ha, koksnes ieguve no šāda lieluma meža īpašumiem ir neregulāra.
2023. gadu raksturo netipisks fakts, proti, koksnes cena, salīdzinot ar 2022. gadu, ir kritusies faktiski visiem koksnes sortimentiem (parasti būtisks cenu kritums ir vērojams vien atsevišķiem sortimentiem vai sortimentu grupām).
2022. gads atmiņā saglabājies ar īpaši augstu, varētu teikt – nebijuši augstu cenu līmeni un, ilgākā periodā skatoties, arī pašlaik cenas nebūt nav tās zemākās, taču jāatceras, ka arī mežizstrādes izdevumi ir pieauguši.
Meža īpašnieki nevar cerēt uz drīzu “superaugsto” cenu atgriešanos. Kādā līmenī tās nostabilizēsies, ir grūti prognozēt, ņemot vērā ekonomisko un ģeopolitisko situāciju pasaulē.
2023. gada beigās mežizstrādes apjomos privātajos mežos vajadzētu būt skaidri redzamai lejupslīdei, ko ietekmējuši vairāki faktori – apaļo kokmateriālu cenu kritums, ārkārtējā situācija egļu astoņzobu mizgraužu savairošanās dēļ, kas tika izsludināta aprīlī maijā jūnijā un faktiski turpinājās līdz septembrim (kā zināms, tika būtiski ierobežota mežizstrāde skuju koku mežaudzēs), kā arī nokrišņu daudzums vasarā.
Jaunaudžu stādīšana pavasarī notika līdzīgi kā iepriekšējos gados, vien sausuma dēļ daļa šī un iepriekšējā gada stādījumu iznīka vai tika būtiski bojāti. Ļoti ceram, ka tuvākajos mēnešos tiks izsludināta pieteikšanās atbalsta pasākumiem bojā gājušo mežaudžu atjaunošanai.
Atbalsts būtu ļoti nepieciešams gan sausuma dēļ iznīkušo platību, gan mizgraužu dēļ bojā gājušo mežaudžu platību īpašniekiem. Jaunaudžu kopšanas apjomu ietekmē jūtamais kopšanas izmaksu pieaugums (līdz pat 1,5-2 reizēm) gan degvielas, gan darbaspēka izmaksu dēļ. Jaunaudžu kopšanas apjoms privātajos mežos korelē ar pieejamo finansējumu no Lauku attīstības plāna.
Kāda ietekme ir egļu astoņzobu mizgrauža izraisītajai ārkārtas situācijai?
Ieviestie drošības (aizsardzības) pasākumi vispirms ietekmēja koksnes plūsmu, ņemot vērā, ka koksnes ieguve skujkoku cirsmās pusgadu bija ierobežota. Notiekošais rosināja diskusiju, ko darīt nākotnē, ja mizgraužu populācija turpinās saglabāties augsta.
Pirmkārt, apliecinājumu guva meža entomologu rekomendācija: “vislabākā ārstniecība” mizgraužu invadētajām audzēm ir to pilnīga nociršana, nevis atsevišķu bojāto koku izzāģēšana, kas tikai turpina pievilināt mizgraužus un veicina kukaiņu tālāku izplatību.
Klimata pārmaiņu raisītie ekstrēmie laika apstākļi un mizgraužu izplatība rosina pārdomāt egļu audžu audzēšanas modeļus, cik pareizi mēs tās kopjam, kāds ir optimāls egļu audzēšanas ilgums, it īpaši kūdras augsnēs.
Savu nozīmi apliecināja pareizais lēmums par galvenās cirtes caurmēra skaitliskajām vērtībām, kas ļauj meža īpašniekiem operatīvāk lemt un mazināt dažādus iespējamos riskus.
Kas pašlaik visvairāk uztrauc mežu īpašniekus?
Nepārdomātā dabas aizsardzības sistēma Latvijā un neskaidrības ar jaunu ierobežojumu ieviešanu.
Nav pieļaujama esošās situācijas turpināšanās – proti – tiek veidotas jaunas aizsargājamas teritorijas, saglabājoties netaisnīgām kompensācijām. Jāatceras fakts, ka daudzas mājsaimniecības Latvijā rēķinās ar iespēju apsaimniekot savus dzimtas īpašumus, saglabāt iespēju dzīvot laukos, kam, protams, nepieciešami ienākumi.
Pašlaik noteiktās kompensācijas var nesegt pat 1% no 1 ha lielas mežaudzes vērtības, zemes īpašniekiem radot aizvainojumu pret valsti un nostiprinot uzskatu, ka neformāli, bet pēc būtības, viņu īpašums tiek nacionalizēts!
Dabas aizsardzība ir jāveido kā iesaistoša sistēma, kur zemes īpašnieki ir ieinteresēti dabas vērtību saglabāšanā, ar viņiem jāslēdz līgumi, paredzot pienākumus un taisnīgu atlīdzību par valstiski noteiktajiem ierobežojumiem. Jāveicina brīvprātīga un dinamiska dabas aizsardzības sistēma.
Latviete, meža īpašniece no Vidzemes, uzsver:
“Demokrātiskas valsts pamatos privātīpašums kalpo, lai varētu funkcionēt uzņēmējdarbība, no kuras, savukārt, tiek maksāti nodokļi valsts budžetam.
Šobrīd Latvijas valsts tās iedzīvotājiem bez maksas nenodrošina nepieciešamos veselības aprūpes pakalpojumus (izņemot neatliekamo palīdzību un palīdzību akūtas saslimšanas gadījumos par minimālu samaksu).
Atšķirībā no totalitāras varas principiem padomju okupācijas laikā, kur privātīpašumam pastāvēt nebija ļauts, bet eksistēja bezmaksas medicīna un augstākā izglītība, neatkarīgā Latvijas valstī indivīdam jāspēj pašam sevi nodrošināt ar saviem līdzekļiem, tostarp, maksājot par veselības aprūpes pakalpojumiem, savukārt, valsts atbalsta privātīpašuma esamību un tā izmantošanu savu vajadzību nodrošināšanai un valsts ekonomikas funkcionēšanai, bet nenodrošina indivīdam visas vajadzības bez maksas, tostarp veselības aprūpi, līdz ar to demokrātiskai valstij nav tiesību nacionalizēt privātīpašumu bez taisnīgas atlīdzības!”