Meža nozares uzņēmumi pērn ir sasnieguši līdz šim nebijušu neto apgrozījuma pieaugumu – par 25%, "uzstādot" zināmu rekordu, ko veicināja produkcijas globālā inflācija un arī ražošana. To liecina SIA “Lursoft” datubāzē iesniegto meža nozares uzņēmumu gada pārskatu dati. Vērtējot pēc neto apgrozījuma, 2018. saimnieciskajā gadā nozares līderi – valsts mežu apsaimniekošanas AS “Latvijas valsts meži” un AS “Latvijas Finieris” – ir noturējuši savas pozīcijas, trešajā vietā joprojām ir SIA “Kronospan Riga”. Savukārt, būtisku apgrozījuma pieaugumu – vairāk par 10 milj. eiro – pērn sasnieguši 22 uzņēmumi, vairāk par vienu miljonu eiro to spēja – 79. Nozares zinātāji neatceras, kad iepriekš ir bijis tik straujš ienākumu pieaugums nozarē, jo: jau 5% ir labs rādītājs, 10% skaitās izcils, bet 25% tiek vērtēts kā “fantastika” – acīm redzamais, tak neticamais.
+ 670 miljoni eiro
Nozares TOP 100 uzņēmumu kopējais neto apgrozījums 2018. gadā salīdzinājumā ar 2017. gadu pieaudzis par 670,5 milj. eiro jeb 25,1%, bet vidēji katram uzņēmumam – par 6,7 milj. eiro. Jārēķinās gan, ka vairāku uzņēmumu gada pārskata gads atšķiras no ierastā kalendārā gada. Tā kā vairāk nekā 80% saražotā realizē ārvalstu tirgos, skaitļi pierāda, ka Latvijas uzņēmēji spēj sekmīgi izmantot starptautiskā tirgus konjunktūru, ir elastīgi un mobili. Daudzi nozares dalībnieki ir investējuši, lai paaugstinātu ražošanas efektivitāti un samazinātu izmaksas, tādējādi audzējot konkurētspēju. Iepriekšējo gadu investīciju atdevi jaunu ražotņu izveidē un esošo paplašināšanā var redzēt arī nozares TOP 100. Neto apgrozījuma “palielināšanas recepte” katram uzņēmumam ir sava: vieniem tie ir lielāki apjomi, citiem – dārgāka produkcija, trešajiem – abu minēto faktoru apvienojums. Kokrūpnieki aizvien lielāku enerģiju velta, lai vairāk un vairāk Latvijā saražoto pirmapstrādes produktu pārvērstu citos izstrādājumos ar lielāku pievienoto vērtību: rezultāts neizpaliek. Protams, ir arī uzņēmumi, kuri pērn ir piedzīvojuši neto apgrozījuma kritumu. Nozarē kopumā darbojas ap 3000 uzņēmumu, un tā šodien ir viena no Latvijas eksporta balstiem. Interesanti, ka iekļūšanai TOP 100, 2018. gada neto apgrozījuma robeža bija 6,5 milj. eiro, savukārt 2017. gadā pietika ar 4,9 milj. eiro.
Pagātnes liecība
“Tā ir fotogrāfija, kurā redzam pagātni – 2018. gadu. Šobrīd jau finišam tuvojas 2019. gads ar pavisam citu ainu,” norāda Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss. 2018. gads jāuzskata par izņēmumu, kurā nozares uzņēmumi uzkrāja būtiskas rezerves, kas ļauj sekmīgi pārdzīvot nosacītu globālo cenu krišanās (deflācijas) laiku. “Pērnais gads ieies vēsturē ar ļoti daudzām pozitīvām sakritībām, kas nozarei ļāva uzrādīt nepieredzētu uzrāvienu teju vai visos saimnieciskās darbības rādītājos, kā rezultātā uzņēmumi ir labi nodrošināti, un nozare var mierīgi raudzīties uz šī gada neveiksmīgo apstākļu sakritību,” viņš raksturo. Tādējādi pērnais gads nav uzskatāms par “svinību” gadu, bet gan par laika posmu, kurā tiek veidoti krājumi.
Lielāki ražošanas apjomi
“Lauvas tiesu apgrozījuma pieauguma nodrošināja lielāki ražošanas apjomi saplākšņa rūpnīcā Kuldīgā, atlikušo pieauguma daļu – labā tirgus cenu konjunktūra,” uz jautājumu, kā 2018. gadā izdevies panākt 46% jeb 7,63 milj. eiro lielu neto apgrozījuma pieaugumu, salīdzinot ar 2017. gadu, atbild SIA “Stiga RM” valdes loceklis Andris Ramoliņš. Viņš atzīst, ka 2019. gada rezultāts būs līdzvērtīgs pērn sasniegtajam vai – labākajā gadījumā – pat var būt nedaudz augstāks. “Strādājam tāpat kā pērn – rūpnīca ražo vairāk, bet mežsaimniecība – līdzvērtīgi pārējam gadam, tomēr neto apgrozījumu ietekmē cenu kritums teju vai visos tirgos,” situāciju skaidro A. Ramoliņš.
Pieprasījuma efekts
“Tirgus pieprasījuma pieaugums apvienojumā ar cenu kāpumu,” tā uz jautājumu: kā pērn izdevies kāpināt neto apgrozījumu par teju 140% jeb 23,29 milj. eiro, atbild koksnes importa un eksporta SIA “ACA Timber” līdzīpašnieks Armands Apfelbaums. Uzņēmums centies pielāgoties pēdējo gadu laikā notikušajām visneiedomājamākajām pārmaiņām tirgū. Rezultāts neizpalika. “Pērn veiksmīgi izmantojām lielo Skandināvijas celulozes rūpnīcu pieprasījumu pēc izejvielām (papīrmalkas) un ik mēnesi sūtījām 5–6 kuģus ar šo preci,” stāsta A. Apfelbaums. Viņš atgādina, ka celulozes izejvielas tirdzniecībā ir brīži, kad vērojami ļoti lieli kāpumi, taču tiem seko arī kritumi, un to var labi redzēt arī kompāniju neto apgrozījumu “lēkāšanā”. Turklāt izcilā koksnes izstrādājumu cenu konjunktūra arī ļāvusi SIA “ACA Timber” sekmīgi strādāt zāģbaļķu importa segmentā. “Šogad viss ir “kājām gaisā”, jo zāģētavas trīs reizes pārskaita un pārrēķina, vai tām būs izdevīgāk koksni importēt, vai tomēr izmantot vietējos mežos izaugušo, un arī pieprasījums pēc papīrmalkas ir sarucis,” tā pašreizējo situāciju iezīmē A. Apfelbaums. Viņš pašlaik vairāk uzmanības pievērsis tieši dedzināmās koksnes importa un eksporta darījumiem. “Viss plūst, viss mainās un jāspēj pielāgoties,” uz jautājumu par nākotni atbild A. Apfelbaums. Koksnes tirdzniecībā viens gads reti kad “kopē” iepriekšējo, un tieši tas ir arī redzams pēdējos divos gados – 2019. gadu sasalīdzinot ar 2018. “Prognozes mūsdienās ir ļoti nepateicīga lieta, jo, kā var nopietni un pamatoti raudzīties perspektīvā, ja nevienam nav skaidra “Brexit” sāga un tās iznākums – piemēram, ietekme uz meža nozari Eiropā un arī Latvijā, arī ekonomiskā izaugsme Eiropā kļūst arvien vājāka, un tas atsaucas arī pie mums. Vēl ir aktīvi lielie, starptautiskie strīdi (tirdzniecības kari), kas vairāk vai mazāk skar arī ES,” uz neskaidrībām norāda A. Apfelbaums. Vienlaikus viņš atgādina, ka ES ir noteikusi mērķi – samazināt visa veida izmešus un kļūt “zaļāka”. “Ja plastmasas maisiņi un vienreiz lietojamie trauki patiešām tiks aizliegti vai tiem noteiks ļoti augstu fosilo nodokli, loģiski būtu, ka tos aizstās ar analogiem papīra izstrādājumiem, kas, savukārt, nozīmēs lielāku pieprasījumu pēc celulozes un tās izejvielām,” iespējamo tālāko nākotni iezīmē uzņēmējs.
Trīs faktoru rezultāts
“Trīs faktoru mijiedarbības rezultāts. Proti, pērn pieauga mūsu biedru skaits un lielāks kļuva darāmo darbu apjoms, ko vēl vairāk ietekmēja augstās koksnes realizācijas cenas,” tā uz jautājumu, kā izdevies neto apgrozījumu palielināt par 131,2% jeb 3,7 milj. eiro, atbild mežsaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības “Mežsaimnieks” valdes priekšsēdētājs Grigorijs Rozentāls. Arī šogad pērn sasniegtā 6,51 milj. eiro neto apgrozījuma “latiņa” tiks pārvarēta. “Šobrīd “Mežsaimnieks” jau ir realizējis aptuveni 100 tūkst. m3 koksnes par aptuveni 5,5 milj. eiro, savukārt, pērn visā gadā tika pārdoti 106 tūkst. m3 koksnes, taču cenas bija augstākas. “Kopumā šogad būs lielāks koksnes pārdošanas apjoms un augstāks neto apgrozījums, salīdzinot ar 2018. gadu,” lēš G. Rozentāls. Viņš pieļauj, ka sākotnējais mērķis – 2019. gadā sasniegt 8 milj. eiro neto apgrozījuma robežu – netiks izpildīts, jo ir cits koksnes sortiments un arī cena. “Biedru skaits kooperatīvajā sabiedrībā turpina pieaugt, un tagad – rudens sezonā – zāģēšanas apjomi atkal būs pavasara līmenī,” tā G. Rozentāls.
Lielākie meža nozares uzņēmumi pēc neto apgrozījuma milj. eiro
UZŅĒMUMS |
2018.g. |
2017.g. |
A/s Latvijas valsts meži | 333,2 | 275,83 |
A/s Latvijas Finieris | 249,24 | 224,49 |
SIA Kronospan Riga | 231,47 | 186,82 |
SIA Pata | 209,36 | 163,63 |
SIA AKZ | 82,67 | 65,33 |
SIA Gaujas koks | 82,42 | 60,84 |
SIA Byko–Lat | 75,44 | 68,71 |
A/s Pata Saldus | 69,15 | 50,92 |
SIA Rettenmeier Baltic Timber | 66,43 | 57,72 |
SIA Vika Wood | 64,76 | 58,66 |
SIA Billerudkorsnas Latvia | 64,72 | 32,53 |
A/s Stora Enso Latvija | 63,19 | 50,83 |
SIA Jeld–Wen Latvija | 62,69 | 74,76 |
SIA Metsa Forest Latvia | 62,3 | 45,22 |
SIA Latgran | 62,11 | 59,22 |
SIA Kurekss | 58,37 | 48,75 |
SIA BSW Latvia | 58,07 | 51,82 |
SIA United Panel Group Europe | 57,95 | 69,91 |
SIA Kronus | 49,11 | 39,98 |
SIA Ošukalns | 45,17 | 35,39 |
SIA Stora Enso Packaging | 44,04 | 43,32 |
SIA ACA Timber | 39,99 | 16,7 |
SIA Ibiza | 39,39 | 20,77 |
SIA RSEZ Verems | 37,42 | 32,8 |
SIA Sveaskog Baltfor | 36,46 | 19,13 |
SIA Laskana–Mežs | 33,8 | 17,41 |
SIA Granul Pellets | 30,82 | 24,18 |
SIA Dižozols | 28,58 | 11,97 |
SIA RSEZ NewFuels | 28,57 | 25,64 |
SIA Jēkabpils kokapstrāde | 28,01 | 23,67 |
SIA Troja | 26,07 | 23,22 |
SIA R Grupa | 24,99 | 10,66 |
SIA Stiga RM | 24,18 | 16,55 |
SIA Lameko Impex | 24,02 | 23,54 |
SIA Graanul Invest | 23,55 | 22,61 |
SIA Krauzers | 22,07 | 16,81 |
SIA Palešu kompānija | 21,85 | 11,62 |
SIA EMU Skulte | 21,71 | 6,57 |
SIA Baltic Wood Trading | 21,41 | 15,54 |
SIA Diana | 21,34 | 4,4 |
SIA Kokpārstrāde 98 | 21,22 | 24,55 |
SIA Timberex Group | 20,45 | 20,62 |
SIA Rottneros Baltic | 20,31 | 6,91 |
SIA Rīgas meži | 20,01 | 18,46 |
SIA Pellet 4 Energia | 19,65 | 9,6 |
SIA Vudlande | 19,34 | 14,8 |
SIA Vaives | 19,23 | 14,59 |
SIA Greenterra | 18,37 | 15,52 |
SIA Niedrāji MR | 18,06 | 11,97 |
SIA Baltic Block | 17,89 | 12,7 |
A/s Pata Strenči | 17,77 | 9,79 |
SIA Belwood | 17,39 | 13,31 |
SIA Smiltene Impex | 17,04 | 15,71 |
SIA Staļi | 16,87 | 18,24 |
SIA LSEZ Laskana | 16,35 | 10,87 |
SIA Jubergs | 16,17 | 11,33 |
SIA Grantiņi 1 | 15,72 | 11,35 |
SIA Latvāņi | 13,64 | 12,36 |
SIA Pallogs | 13,49 | 11,56 |
SIA Euro Trading Company | 13,05 | 11,13 |
SIA Scambio Latvia* | 12,93 | 12,42 |
SIA Pata Board | 12,5 | 0,33 |
SIA Varpa | 12,32 | 12,32 |
SIA Latvia Timber International | 12,14 | 13,37 |
SIA BDC Mežs | 11,54 | 6,41 |
SIA Wood AB | 11,3 | 5,13 |
SIA Pata Timber | 11,29 | 9,42 |
SIA Rairu | 11,27 | 8,75 |
SIA Hansa Timber Trade | 10,86 | 7,77 |
SIA WWL Houses | 10,85 | 13,47 |
SIA Erte grupa | 10,6 | 6,27 |
SIA Palleteries | 10,2 | 10,22 |
SIA Mercor | 10,12 | 12 |
SIA Ekju | 10,05 | 8,81 |
SIA Woodpro | 9,95 | 8,3 |
SIA SCA Mežs Latvia | 9,9 | 4,93 |
SIA Aļņi AS | 9,51 | 7,46 |
SIA Baltic Forest | 8,92 | 4,87 |
A/s Hornbaek Baltic | 8,83 | 8,43 |
SIA Revosa | 8,73 | 5,12 |
SIA Krauss | 8,72 | 6,34 |
SIA Kurzemes granulas | 8,66 | 8,71 |
SIA Cross Timber Systems | 8,59 | 6,08 |
SIA Vārpas 1 | 8,56 | 6,25 |
SIA Marko KEA | 8,54 | 6,71 |
SIA MCM Timber | 8,29 | 6,76 |
SIA LDV | 7,74 | 6,72 |
SIA Silvio | 7,7 | 7,6 |
SIA Pēterkoks | 7,57 | 7,48 |
SIA Wonderwood | 7,55 | 6,41 |
SIA ASP Pluss | 7,48 | 6,11 |
A/S Riga Wood Baltic | 7,44 | 6,64 |
SIA Driāda Prim | 7,15 | 4,91 |
SIA Dižmežs | 7,1 | 5,79 |
SIA Dlla | 7 | 5,51 |
SIA Mežvalde AD | 6,9 | 4,68 |
SIA Vecvagari M | 6,83 | 6,17 |
SIA Piebalgas | 6,7 | 6,04 |
MPKS Mežsaimnieks | 6,52 | 2,82 |
SIA 4 Plus | 6,5 | 5,56 |
* iepriekš SIA SBE Latvia
Avots: DB pēc SIA Lursoft datu bāzē esošajiem uzņēmumu gada pārskatiem
Lielākie nodokļu maksātāji 2018. gadā (milj eiro, pēc SIA Lursoft datu bāzē esošajiem VID datiem)
A/s Latvijas valsts meži | 51,42 |
SIA Kronospan Riga | 17,09 |
A/s Latvijas Finieris | 12,55 |
SIA Stora Enso Packaging | 4,17 |
SIA Rīgas meži | 3,29 |
SIA Jeld–Wen Latvija | 2,71 |
SIA RSEZ Verems | 2,61 |
SIA Byko–Lat | 2,59 |
SIA United Panel Group Europe | 2,30 |
SIA Gaujas koks | 2,14 |
SIA Kurekss | 1,75 |
SIA Ošukalns | 1,57 |
SIA Staļi | 1,51 |
SIA AKZ | 1,37 |
SIA Troja | 1,23 |
SIA Vika Wood | 1,14 |
A/s Pata Saldus | 1,13 |
Meža nozares uzņēmumi (lielākais neto apgrozījuma pieaugums 2018./2017. g., milj. eiro)
A/s Latvijas valsts meži | 57,37 |
SIA Pata | 45,73 |
SIA Kronospan Riga | 44,65 |
SIA Billerudkorsnas Latvia | 32,19 |
A/s Latvijas Finieris | 25,75 |
SIA ACA Timber | 23,29 |
SIA Gaujas koks | 21,58 |
SIA Ibiza | 18,62 |
A/s Pata Saldus | 18,23 |
SIA AKZ | 17,34 |
SIA Sveaskog Baltfor | 17,33 |
SIA Metsa Forest Latvia | 17,08 |
SIA Diana | 16,94 |
SIA Dižozols | 16,61 |
SIA Laskana–Mežs | 16,39 |
SIA EMU Skulte | 15,14 |