Autors: Māris Ķirsons, db.lv

Apgrozījuma rekordlatiņa pacelta augstu – 3,34 miljardu eiro līmenī

Meža nozares uzņēmumi pērn ir sasnieguši līdz šim nebijušu neto apgrozījuma pieaugumu – par 25%, "uzstādot" zināmu rekordu, ko veicināja produkcijas globālā inflācija un arī ražošana. To liecina SIA “Lursoft” datubāzē iesniegto meža nozares uzņēmumu gada pārskatu dati. Vērtējot pēc neto apgrozījuma, 2018. saimnieciskajā gadā nozares līderi – valsts mežu apsaimniekošanas AS “Latvijas valsts meži” un AS “Latvijas Finieris” – ir noturējuši savas pozīcijas, trešajā vietā joprojām ir SIA “Kronospan Riga”. Savukārt, būtisku apgrozījuma pieaugumu – vairāk par 10 milj. eiro – pērn sasnieguši 22 uzņēmumi, vairāk par vienu miljonu eiro to spēja – 79. Nozares zinātāji neatceras, kad iepriekš ir bijis tik straujš ienākumu pieaugums nozarē, jo: jau 5% ir labs rādītājs, 10% skaitās izcils, bet 25% tiek vērtēts kā “fantastika” – acīm redzamais, tak neticamais.

+ 670 miljoni eiro

Nozares TOP 100 uzņēmumu kopējais neto apgrozījums 2018. gadā salīdzinājumā ar 2017. gadu pieaudzis par 670,5 milj. eiro jeb 25,1%, bet vidēji katram uzņēmumam – par 6,7 milj. eiro. Jārēķinās gan, ka vairāku uzņēmumu gada pārskata gads atšķiras no ierastā kalendārā gada. Tā kā vairāk nekā 80% saražotā realizē ārvalstu tirgos, skaitļi pierāda, ka Latvijas uzņēmēji spēj sekmīgi izmantot starptautiskā tirgus konjunktūru, ir elastīgi un mobili. Daudzi nozares dalībnieki ir investējuši, lai paaugstinātu ražošanas efektivitāti un samazinātu izmaksas, tādējādi audzējot konkurētspēju. Iepriekšējo gadu investīciju atdevi jaunu ražotņu izveidē un esošo paplašināšanā var redzēt arī nozares TOP 100. Neto apgrozījuma “palielināšanas recepte” katram uzņēmumam ir sava: vieniem tie ir lielāki apjomi, citiem – dārgāka produkcija, trešajiem – abu minēto faktoru apvienojums. Kokrūpnieki aizvien lielāku enerģiju velta, lai vairāk un vairāk Latvijā saražoto pirmapstrādes produktu pārvērstu citos izstrādājumos ar lielāku pievienoto vērtību: rezultāts neizpaliek. Protams, ir arī uzņēmumi, kuri pērn ir piedzīvojuši neto apgrozījuma kritumu. Nozarē kopumā darbojas ap 3000 uzņēmumu, un tā šodien ir viena no Latvijas eksporta balstiem. Interesanti, ka iekļūšanai TOP 100, 2018. gada neto apgrozījuma robeža bija 6,5 milj. eiro, savukārt 2017. gadā pietika ar 4,9 milj. eiro.

Pagātnes liecība

“Tā ir fotogrāfija, kurā redzam pagātni – 2018. gadu. Šobrīd jau finišam tuvojas 2019. gads ar pavisam citu ainu,” norāda Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss. 2018. gads jāuzskata par izņēmumu, kurā nozares uzņēmumi uzkrāja būtiskas rezerves, kas ļauj sekmīgi pārdzīvot nosacītu globālo cenu krišanās (deflācijas) laiku. “Pērnais gads ieies vēsturē ar ļoti daudzām pozitīvām sakritībām, kas nozarei ļāva uzrādīt nepieredzētu uzrāvienu teju vai visos saimnieciskās darbības rādītājos, kā rezultātā uzņēmumi ir labi nodrošināti, un nozare var mierīgi raudzīties uz šī gada neveiksmīgo apstākļu sakritību,” viņš raksturo. Tādējādi pērnais gads nav uzskatāms par “svinību” gadu, bet gan par laika posmu, kurā tiek veidoti krājumi.

Lielāki ražošanas apjomi

“Lauvas tiesu apgrozījuma pieauguma nodrošināja lielāki ražošanas apjomi saplākšņa rūpnīcā Kuldīgā, atlikušo pieauguma daļu – labā tirgus cenu konjunktūra,” uz jautājumu, kā 2018. gadā izdevies panākt 46% jeb 7,63 milj. eiro lielu neto apgrozījuma pieaugumu, salīdzinot ar 2017. gadu, atbild SIA “Stiga RM” valdes loceklis Andris Ramoliņš. Viņš atzīst, ka 2019. gada rezultāts būs līdzvērtīgs pērn sasniegtajam vai – labākajā gadījumā – pat var būt nedaudz augstāks. “Strādājam tāpat kā pērn – rūpnīca ražo vairāk, bet mežsaimniecība – līdzvērtīgi pārējam gadam, tomēr neto apgrozījumu ietekmē cenu kritums teju vai visos tirgos,” situāciju skaidro A. Ramoliņš.

Pieprasījuma efekts

“Tirgus pieprasījuma pieaugums apvienojumā ar cenu kāpumu,” tā uz jautājumu: kā pērn izdevies kāpināt neto apgrozījumu par teju 140% jeb 23,29 milj. eiro, atbild koksnes importa un eksporta SIA “ACA Timber” līdzīpašnieks Armands Apfelbaums. Uzņēmums centies pielāgoties pēdējo gadu laikā notikušajām visneiedomājamākajām pārmaiņām tirgū. Rezultāts neizpalika. “Pērn veiksmīgi izmantojām lielo Skandināvijas celulozes rūpnīcu pieprasījumu pēc izejvielām (papīrmalkas) un ik mēnesi sūtījām 5–6 kuģus ar šo preci,” stāsta A. Apfelbaums. Viņš atgādina, ka celulozes izejvielas tirdzniecībā ir brīži, kad vērojami ļoti lieli kāpumi, taču tiem seko arī kritumi, un to var labi redzēt arī kompāniju neto apgrozījumu “lēkāšanā”. Turklāt izcilā koksnes izstrādājumu cenu konjunktūra arī ļāvusi SIA “ACA Timber” sekmīgi strādāt zāģbaļķu importa segmentā. “Šogad viss ir “kājām gaisā”, jo zāģētavas trīs reizes pārskaita un pārrēķina, vai tām būs izdevīgāk koksni importēt, vai tomēr izmantot vietējos mežos izaugušo, un arī pieprasījums pēc papīrmalkas ir sarucis,” tā pašreizējo situāciju iezīmē A. Apfelbaums. Viņš pašlaik vairāk uzmanības pievērsis tieši dedzināmās koksnes importa un eksporta darījumiem. “Viss plūst, viss mainās un jāspēj pielāgoties,” uz jautājumu par nākotni atbild A. Apfelbaums. Koksnes tirdzniecībā viens gads reti kad “kopē” iepriekšējo, un tieši tas ir arī redzams pēdējos divos gados – 2019. gadu sasalīdzinot ar 2018. “Prognozes mūsdienās ir ļoti nepateicīga lieta, jo, kā var nopietni un pamatoti raudzīties perspektīvā, ja nevienam nav skaidra “Brexit” sāga un tās iznākums – piemēram, ietekme uz meža nozari Eiropā un arī Latvijā, arī ekonomiskā izaugsme Eiropā kļūst arvien vājāka, un tas atsaucas arī pie mums. Vēl ir aktīvi lielie, starptautiskie strīdi (tirdzniecības kari), kas vairāk vai mazāk skar arī ES,” uz neskaidrībām norāda A. Apfelbaums. Vienlaikus viņš atgādina, ka ES ir noteikusi mērķi – samazināt visa veida izmešus un kļūt “zaļāka”. “Ja plastmasas maisiņi un vienreiz lietojamie trauki patiešām tiks aizliegti vai tiem noteiks ļoti augstu fosilo nodokli, loģiski būtu, ka tos aizstās ar analogiem papīra izstrādājumiem, kas, savukārt, nozīmēs lielāku pieprasījumu pēc celulozes un tās izejvielām,” iespējamo tālāko nākotni iezīmē uzņēmējs.

Trīs faktoru rezultāts

“Trīs faktoru mijiedarbības rezultāts. Proti, pērn pieauga mūsu biedru skaits un lielāks kļuva darāmo darbu apjoms, ko vēl vairāk ietekmēja augstās koksnes realizācijas cenas,” tā uz jautājumu, kā izdevies neto apgrozījumu palielināt par 131,2% jeb 3,7 milj. eiro, atbild mežsaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības “Mežsaimnieks” valdes priekšsēdētājs Grigorijs Rozentāls. Arī šogad pērn sasniegtā 6,51 milj. eiro neto apgrozījuma “latiņa” tiks pārvarēta. “Šobrīd “Mežsaimnieks” jau ir realizējis aptuveni 100 tūkst. m3 koksnes par aptuveni 5,5 milj. eiro, savukārt, pērn visā gadā tika pārdoti 106 tūkst. m3 koksnes, taču cenas bija augstākas. “Kopumā šogad būs lielāks koksnes pārdošanas apjoms un augstāks neto apgrozījums, salīdzinot ar 2018. gadu,” lēš G. Rozentāls. Viņš pieļauj, ka sākotnējais mērķis – 2019. gadā sasniegt 8 milj. eiro neto apgrozījuma robežu – netiks izpildīts, jo ir cits koksnes sortiments un arī cena. “Biedru skaits kooperatīvajā sabiedrībā turpina pieaugt, un tagad – rudens sezonā – zāģēšanas apjomi atkal būs pavasara līmenī,” tā G. Rozentāls.

Lielākie meža nozares uzņēmumi pēc neto apgrozījuma milj. eiro

UZŅĒMUMS

2018.g.

2017.g.

A/s Latvijas valsts meži 333,2 275,83
A/s Latvijas Finieris 249,24 224,49
SIA Kronospan Riga 231,47 186,82
SIA Pata 209,36 163,63
SIA AKZ 82,67 65,33
SIA Gaujas koks 82,42 60,84
SIA Byko–Lat 75,44 68,71
A/s Pata Saldus 69,15 50,92
SIA Rettenmeier Baltic Timber 66,43 57,72
SIA Vika Wood 64,76 58,66
SIA Billerudkorsnas Latvia 64,72 32,53
A/s Stora Enso Latvija 63,19 50,83
SIA Jeld–Wen Latvija 62,69 74,76
SIA Metsa Forest Latvia 62,3 45,22
SIA Latgran 62,11 59,22
SIA Kurekss 58,37 48,75
SIA BSW Latvia 58,07 51,82
SIA United Panel Group Europe 57,95 69,91
SIA Kronus 49,11 39,98
SIA Ošukalns 45,17 35,39
SIA Stora Enso Packaging 44,04 43,32
SIA ACA Timber 39,99 16,7
SIA Ibiza 39,39 20,77
SIA RSEZ Verems 37,42 32,8
SIA Sveaskog Baltfor 36,46 19,13
SIA Laskana–Mežs 33,8 17,41
SIA Granul Pellets 30,82 24,18
SIA Dižozols 28,58 11,97
SIA RSEZ NewFuels 28,57 25,64
SIA Jēkabpils kokapstrāde 28,01 23,67
SIA Troja 26,07 23,22
SIA R Grupa 24,99 10,66
SIA Stiga RM 24,18 16,55
SIA Lameko Impex 24,02 23,54
SIA Graanul Invest 23,55 22,61
SIA Krauzers 22,07 16,81
SIA Palešu kompānija 21,85 11,62
SIA EMU Skulte 21,71 6,57
SIA Baltic Wood Trading 21,41 15,54
SIA Diana 21,34 4,4
SIA Kokpārstrāde 98 21,22 24,55
SIA Timberex Group 20,45 20,62
SIA Rottneros Baltic 20,31 6,91
SIA Rīgas meži 20,01 18,46
SIA Pellet 4 Energia 19,65 9,6
SIA Vudlande 19,34 14,8
SIA Vaives 19,23 14,59
SIA Greenterra 18,37 15,52
SIA Niedrāji MR 18,06 11,97
SIA Baltic Block 17,89 12,7
A/s Pata Strenči 17,77 9,79
SIA Belwood 17,39 13,31
SIA Smiltene Impex 17,04 15,71
SIA Staļi 16,87 18,24
SIA LSEZ Laskana 16,35 10,87
SIA Jubergs 16,17 11,33
SIA Grantiņi 1 15,72 11,35
SIA Latvāņi 13,64 12,36
SIA Pallogs 13,49 11,56
SIA Euro Trading Company 13,05 11,13
SIA Scambio Latvia* 12,93 12,42
SIA Pata Board 12,5 0,33
SIA Varpa 12,32 12,32
SIA Latvia Timber International 12,14 13,37
SIA BDC Mežs 11,54 6,41
SIA Wood AB 11,3 5,13
SIA Pata Timber 11,29 9,42
SIA Rairu 11,27 8,75
SIA Hansa Timber Trade 10,86 7,77
SIA WWL Houses 10,85 13,47
SIA Erte grupa 10,6 6,27
SIA Palleteries 10,2 10,22
SIA Mercor 10,12 12
SIA Ekju 10,05 8,81
SIA Woodpro 9,95 8,3
SIA SCA Mežs Latvia 9,9 4,93
SIA Aļņi AS 9,51 7,46
SIA Baltic Forest 8,92 4,87
A/s Hornbaek Baltic 8,83 8,43
SIA Revosa 8,73 5,12
SIA Krauss 8,72 6,34
SIA Kurzemes granulas 8,66 8,71
SIA Cross Timber Systems 8,59 6,08
SIA Vārpas 1 8,56 6,25
SIA Marko KEA 8,54 6,71
SIA MCM Timber 8,29 6,76
SIA LDV 7,74 6,72
SIA Silvio 7,7 7,6
SIA Pēterkoks 7,57 7,48
SIA Wonderwood 7,55 6,41
SIA ASP Pluss 7,48 6,11
A/S Riga Wood Baltic 7,44 6,64
SIA Driāda Prim 7,15 4,91
SIA Dižmežs 7,1 5,79
SIA Dlla 7 5,51
SIA Mežvalde AD 6,9 4,68
SIA Vecvagari M 6,83 6,17
SIA Piebalgas 6,7 6,04
MPKS Mežsaimnieks 6,52 2,82
SIA 4 Plus 6,5 5,56

* iepriekš SIA SBE Latvia

Avots: DB pēc SIA Lursoft datu bāzē esošajiem uzņēmumu gada pārskatiem

Lielākie nodokļu maksātāji 2018. gadā (milj eiro, pēc SIA Lursoft datu bāzē esošajiem VID datiem)

A/s Latvijas valsts meži 51,42
SIA Kronospan Riga 17,09
A/s Latvijas Finieris 12,55
SIA Stora Enso Packaging 4,17
SIA Rīgas meži 3,29
SIA Jeld–Wen Latvija 2,71
SIA RSEZ Verems 2,61
SIA Byko–Lat 2,59
SIA United Panel Group Europe 2,30
SIA Gaujas koks 2,14
SIA Kurekss 1,75
SIA Ošukalns 1,57
SIA Staļi 1,51
SIA AKZ 1,37
SIA Troja 1,23
SIA Vika Wood 1,14
A/s Pata Saldus 1,13

Meža nozares uzņēmumi (lielākais neto apgrozījuma pieaugums 2018./2017. g., milj. eiro)

A/s Latvijas valsts meži 57,37
SIA Pata 45,73
SIA Kronospan Riga 44,65
SIA Billerudkorsnas Latvia 32,19
A/s Latvijas Finieris 25,75
SIA ACA Timber 23,29
SIA Gaujas koks 21,58
SIA Ibiza 18,62
A/s Pata Saldus 18,23
SIA AKZ 17,34
SIA Sveaskog Baltfor 17,33
SIA Metsa Forest Latvia 17,08
SIA Diana 16,94
SIA Dižozols 16,61
SIA Laskana–Mežs 16,39
SIA EMU Skulte 15,14

 

08.10.2019
  Dalīties Facebook

Pievienot komentāru