Vadlīnijās iekļautie augu un dzīvnieku atlases kritēriji ekspertiem palīdzēs saprast, vai svešzemju sugai ir potenciāls būt agresīvai Latvijas teritorijā, kā arī veikt sākotnējo svešzemju augu un dzīvnieku sugu atlasi. Riska analīze ļaus novērtēt agresīvās svešzemju sugas bīstamību un veikt pārvaldības pasākumu analīzi, kas parādīs, vai suga iekļaujama monitoringa programmās, identificēs piemērotākos sugas izskaušanas un ierobežošanas pārvaldības pasākumus, kā arī to aptuvenās izmaksas.
Ministru kabineta apstiprinātajos noteikumos par invazīvām augu sugām šobrīd ir iekļauta tikai viena suga – Sosnovska latvānis. Oficiāla invazīvo dzīvnieku saraksta Latvijā nav. Taču faktiski par invazīvām sugām Latvijā būtu atzīstamas teju 50 svešzemju augu un dzīvnieku sugas – gan Eiropas Parlamenta un Padomes regulā par invazīvu svešzemju sugu introdukcijas un izplatīšanās profilaksi un pārvaldību  (turpmāk – ES regula) iekļautās sugas, no kurām Latvijā sastopamas ir puķu sprigane, Sosnovska latvānis, rotans, sarkanausu bruņurupucis, dzeloņvaigu un Amerikas signālvēzis, gan arī sugas, ko Latvijas zinātnieki savulaik ir atzinuši par iekļaujamām invazīvo sugu monitoringā un būtu ierindojamas nacionālajā invazīvo sugu sarakstā, kā, piemēram, Spānijas kailgliemezis, Kanādas zeltgalvīte, Japānas dižsūrene, krokainā roze, vārpainā korinte, ošlapu kļava, pīlādžlapu sērmūkšspireja. Tās ir svešzemju sugas, kas strauji vairojas un izplatās Latvijā, apdraud vietējās sugas un bioloģisko daudzveidību, rada ekonomiskos zaudējumus vai apdraudējumu cilvēku veselībai. Turklāt invazīvās sugas ieceļo Latvijā arī no jauna – ir svarīgi tās laikus identificēt, saprast to radīto potenciālo apdraudējumu un to savlaicīgi novērst.