Augstās enerģijas, degvielas, mēslošanas līdzekļu un lopbarības cenas paaugstina lauksaimnieciskās ražošanas izmaksas un kaitē saimniecību rentabilitātei Eiropas tirgos, kas mudina dažas dalībvalstis meklēt papildu ES atbalstu.
Šādu scenāriju vēl vairāk saasina augstāka gaisa temperatūra un sausums, ko izraisījis nokrišņu trūkums vasaras sākumā.
Miežu, kviešu un citu lopbarībā izmantojamo graudu cenas Latvijā jau ir par 38-78% augstākas nekā parasti, izraisot cenu pieaugumu cūkgaļai un liellopu gaļai, Rīga brīdināja kolēģus Eiropadomē pirms 18. jūlijā paredzētās ministru sanāksmes.
"Situācija lauksaimniecības tirgos joprojām ir izteikti nelabvēlīga, krasi saasinoties Krievijas Federācijas militārās agresijas pret Ukrainu sākumposmā," norādīja Rīga, kā teikts trešdien (13. jūlijā) datētā iekšējā dokumentā, ar kuru iepazinies EU Observer.
Ukraina ir viena no pasaulē lielākajām graudu piegādātājām, taču kopš februāra beigās sākās karš, kas saistīts ar Melnās jūras blokādi, valsts eksporta jauda ir ievērojami samazinājusies. Pasaules pārtikas cenas kopš pandēmijas ir pieaugušas. Taču eksporta plūsmas traucējumi Ukrainā ir vēl vairāk paaugstinājuši cenas, radot bažas par gaidāmo badu nabadzīgajās valstīs un bažas par pārtikas pieejamību arī ES.
"Bažījamies par pārtikas produktu nodrošināšanu par pieņemamām cenām Bulgārijas patērētājiem," teica Bulgārijas pārstāvji. "Nav skaidrs, vai ražošanas izmaksu pieaugumu pilnībā kompensēs produktu cenu pieaugums," uzskata Sofijā.
Bulgārija no Ukrainas importē ļoti lielu daudzumu graudu, valdība ir nobažījusies par negatīvo ietekmi, ko tirdzniecības liberalizācija ar Ukrainu ir atstājusi uz vietējiem tirgiem.
Vietējie graudu un eļļas augu sēklu tirgi ir piepildīti ar Ukrainas graudiem, kā rezultātā "sabrūk Bulgārijas graudu tirgus" gan cenu, gan pieprasīto apjomu ziņā, paziņoja Sofija.
Arī Polijā graudaugu cenas ir vidēji par aptuveni 80% augstākas nekā pagājušajā gadā.
"Lauksaimniecības produktu cenas šobrīd sasniedz vēsturiski augstu līmeni, taču arī ražošanas izmaksas ir vēsturiski augstas," sacīja Varšavas pārstāvji.
"2021/2022. gada sezonā kara Ukrainā ietekme uz Polijas graudu tirgu bija ierobežota un izpaudās tikai kā cenu pieaugums un nelieli ārējās tirdzniecības traucējumi. Savukārt 2022./2023. gada sezonā šīs ietekmes apmērs būs lielāks," piebilst Polijas pārstāvji. Tiek prognozēts, ka šogad graudu raža būs mazāka – aptuveni par 31-33 miljoniem tonnu.
Portugāle, kas saskaras ar lielu graudaugu deficītu, norādīja, ka pieejamais ES atbalsts ir "ļoti neliels salīdzinājumā ar šo traucējumu faktisko ietekmi" lauksaimniecības pārtikas tirgos.
Pirms sanāksmes ar ES lauksaimniecības ministriem Lisabona lūdza lielāku elastību un jaunu ES resursu piešķiršanu.
Mēslošanas līdzekļu krīze
Savukārt Īrija joprojām ir nobažījusies par mēslošanas līdzekļu, kuru otra lielākā eksportētāja pasaulē ir Krievija, cenām un pieejamību. Šo jautājumu ir izvirzījušas arī dažas Āfrikas valstis.
Saskaņā ar Īrijas valdības sniegto informāciju pagājušajā nedēļā uz nitrātu bāzes ražota mēslošanas līdzekļa, kas pazīstams kā CAN, cena palielinājās par 80-100 euro par tonnu, un Īrijas valdība ir brīdinājusi par turpmāku sadārdzināšanos strauji augošo enerģijas cenu dēļ.
"Lai gan bija paredzēts, ka gāzes cenu spiediens vasaras mēnešos mazināsies, tā nenotiek," pauda Dublinas amatpersonas.
Gaidāms, ka Francijas graudu ražošana samazināsies, galvenokārt, pavasara sausuma radīto seku dēļ. Salīdzinājumā ar iepriekšējo kampaņu kviešu raža samazināsies par 6-10%, bet miežu – par 4,5%. Parīze arī brīdināja, ka arī Eiropas ābolu tirgus cieš no eksporta samazināšanās uz Baltkrieviju un Ukrainu sekām, un to nepieciešams uzraudzīt.
Tikmēr pārtikas inflācija Austrumāfrikas valstīs ir krasi pieaugusi. Etiopijā pārtikas cenas kopš pagājušā gada ir pieaugušas gandrīz par 44%, savukārt Dienvidsudānā maizes cena ir dubultojusies, liecina jaunais Oxfam ziņojums.
ANO jau iepriekš brīdināja, ka kara dēļ Ukrainā nākamgad varētu trūkt pārtikas vēl astoņiem līdz 13 miljoniem cilvēku.
Izmantota Bendzhamin Everett fotogrāfija