"Koks vēsturiski ir bijis visplašāk pielietotais būvmateriāls, bet pagājušā gadsimtā, ienākot jaunajām tehnoloģijām un attīstoties rūpniecībai, koka izmantošana būvniecībā strauji samazinājās, jo betons un tērauds piedāvāja lielākas iespējas būvēt ļoti sarežģītas būves un sasniegt rekordlielus augstumus," raksturo Ekonomikas ministrijas (EM) Būvniecības politikas departamenta direktore Olga Feldmane. Tomēr šobrīd pasaulē koka izmantošana būvniecībā strauji pieaug, un, ņemot vērā vairāku Eiropas un pasaules valstu prasības pēc CO2 neitrāliem būvniecības risinājumiem, tā jau noteikta par obligātu publiskajos būvniecības iepirkumos, kā arī koka izmantošana tiek pieprasīta starptautiskos būvniecības iepirkumos. Arī Latvijai šobrīd ir svarīgi celt kompetenci un kapacitāti gan koka izmantošanā būvniecībā, gan koka būvmateriālu un būvizstrādājumu ar augstu pievienoto vērtību ražošanā, lai nezaudētu konkurētspēju gan iekšējā, gan eksporta tirgos, piebilst EM pārstāve.

"Latvijā ir spēcīgas tradīcijas privātmāju būvniecībā no koka, kas ir viensētas vai apzīmējamas kā mazstāvu ēkas, bet vēsturiski ilgstošā laika periodā daudzstāvu vai publiskās ēkas cēla no citiem materiāliem," lēno uzskatu maiņu skaidro SIA "Skonto Prefab" direktors un valdes priekšsēdētājs, SIA "Cross Timber Systems" valdes loceklis Mārtiņš Ķeņģis.