Intervija ar akadēmiķi Bruno Andersonu.

(...) ...lielākā kļūda ir uzsvērt kādu vienu materiāla īpašību – tās ir jāvērtē kompleksi. Viena no šādām kompleksām pieejām “zaļās pieejas” un vēl jo vairāk “Eiropas zaļā kursa” ietekmē ir materiāla dzīves cikla inventarizācija un produkta dzīves cikla analīze. Ar šīm metodēm tiek kompleksi izvērtēta materiāla ietekme uz vidi no koka augšanas līdz nokalpojušas koksnes utilizācijai. Salīdzinot ar citiem materiāliem, koksnes neapšaubāmās priekšrocības atjaunojamā resursa īpašības, turklāt nebojātu koksni no nojaucamiem celtniecības objektiem var atkārtoti izmantot citiem produktiem, nesadedzinot un neizdalot vidē CO2, kas ir svarīgi no CO2 emisiju samazināšanas viedokļa. Jo ilgāk koku lietojam un jo masīvākas ir konstrukcijas (galdi, sienas, ēka konstrukcijas), jo ilgāk (gadu simtiem) koksnē tiek saistīts CO2. Koksnei ir divi būtiski trūkumi: tā ir degošs materiāls un ir pakļauta abiotisku un biotisku vides faktoru iedarbībai. Jebkuru no tiem var būtiski samazināt vai ierobežot ar piemērotiem līdzekļiem un konstruktīviem risinājumiem.