Pirms 7 gadiem arī Latvija apņēmās virzīties uz Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) ilgtspējīgas attīstības mērķiem (IAM). Tomēr līdz šim ne valsts, ne pašvaldību līmenī nav darīts pietiekami, lai pilnvērtīgai virzībai būtu visi priekšnoteikumi.

Kopumā Latvijā darbs ar IAM notiek bez procesa virsvadības, konkrēta plāna, uzdevumu un atbildības sadalījuma. Rezultātā sabiedrības izpratne par mērķiem un to nozīmi joprojām ir zema.

Lai sasniegtu IAM, nozīmīga loma ir pašvaldībām – līdz pat 65% no 169 IAM apakšmērķiem ir saistīti ar pašvaldību kompetenci un tieši pašvaldības būs izšķirošais posms, lai mērķus sasniegtu.

Neko nemainot, pēc Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) aprēķina Latvija līdz 2030. gadam būs sasniegusi vien 30 jeb 18% no IAM apakšmērķiem.

Latvijā progresa trūkums un negatīvās tendences IAM rādītājos liecina, ka steidzami jāsāk politiska virsvadība, kopīgiem spēkiem augstā pārresoriskā līmenī risinot izaicinājumus, lai sasniegtu IAM.

Valsts kontrole revīzijā vērtēja, vai Latvijā izveidoti visi priekšnosacījumi, lai valsts un pašvaldību līmenī sistēmiski virzītos uz ANO ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanu. Diemžēl šāda pārliecība nav gūta. “Lai gan Latvija ir apņēmusies īstenot IAM, tos apstiprinot pirms 7 gadiem, gan valsts, gan pašvaldību līmenī nepieciešami būtiski pilnveidojumi, lai mērķus reāli sasniegtu. Proti, daudz aktīvāk jānosaka, jāvada un jākoordinē pasākumi, lai IAM integrētu Latvijas attīstības un budžeta plānošanas sistēmās, popularizētu šos mērķus un iesaistītu ieinteresētās puses, kā arī uzraudzītu to īstenošanas progresu (...)