Jaunākā informācija liecina par ASV prezidents solījumu virzīt jaunu globālo tarifu ieviešanu, neskatoties uz ASV Augstākās tiesas spriesto – atcelt viņa iepriekšējos lēmumus.
ASV armija un jūras spēki grīdas dēļu ražošanā savām vajadzībām izmanto vērienīgus Dienvidaustrumāzijas tropu kokmateriālu apjomus, tostarp šorejas un apitongas koksni. Tagad tas mainīsies, jo Donalda Trampa administrācija vēlas ierobežot šorejas un apitongas koksnes importu, kā arī sadarbojas ar Eiropas Savienību, lai abas koku sugas iekļautu CITES* apdraudēto sugu sarakstā.
Prezidents Tramps ir divkāršojis tarifus kokmateriāliem, skapjiem, tualetes piederumiem un mīkstajām mēbelēm, ko ieved ASV. Viņš nosaucis ASV Augstākās tiesas tiesnešus, kas lēma pret viņa noteiktajiem tarifiem, par “muļķiem un neliešiem”, solot noteikt 10% globālo tarifu likmi, uzsverot, ka tā būs “papildus mūsu jau noteiktajiem parastajiem tarifiem”.
Pēc ASV Augstākās tiesas lēmuma pret Trampa tarifiem (ar 6 balsīm pret 3), ar ko tika apstiprināts zemākas instances tiesas atzinums, ka Donalds Tramps ir pārsniedzis savas pilnvaras, ieviešot tarifus saskaņā ar likumu, kas paredzēts ārkārtas situācijām valstī, kas nozīmē, ka Amerikas Savienotajām Valstīm tagad jāatmaksā vairāk nekā 100 miljardi ASV dolāru iekasēto tarifu veidā, ASV prezidents uzrunāja plašsaziņas līdzekļus.
“Ar tūlītēju spēkā stāšanos visi valsts drošības tarifi saskaņā ar 232. pantu un esošie 301. panta tarifi ir spēkā un paliek spēkā, pilnībā ieviesti, un pilnā spēkā, un izpildāmi,” uzsvēra D. Tramps. “Šodien es parakstīšu rīkojumu par 10% globāla tarifa ieviešanu saskaņā ar 122. pantu papildus parastajiem tarifiem, kas jau tiek piemēroti. Mēs uzsākam vairākas izmeklēšanas saistībā ar 301. pantu, lai aizsargātu mūsu valsti no citu valstu un uzņēmumu negodīgas tirdzniecības prakses.”
Jaunie tarifi tika ieviesti pēc tam, kad prezidents 2025. gada oktobrī parakstīja 232. panta tarifus, kurus neietekmēja Augstākās tiesas lēmums, kas noteica 10% tarifa likmi kokmateriālu pārdošanai no 14. oktobra un 25% tarifu skapjiem, tualetes piederumiem un mīkstajām mēbelēm (no 2026. gada 1. janvāra ir spēkā paaugstināti tarifi līdz pat 50%), ja vien attiecīgās valstis nevarēs panākt vienošanos ar ASV sekretāru Hovardu Latniku (Howard Lutnick).
Toreiz prezidents Tramps sacīja, ka kokmateriālu imports vājina ASV ekonomiku, kā rezultātā pastāvīgi draud kokzāģētavu slēgšana, tiek traucētas koksnes produktu piegādes ķēdes un samazinās ASV kokapstrādes nozares noslodze: “Sakarā ar Amerikas Savienoto Valstu kokrūpniecības stāvokli ASV, iespējams, nespēs apmierināt pieprasījumu pēc koksnes izstrādājumiem, kas ir izšķiroši svarīgi valsts aizsardzībai un kritiskajai infrastruktūrai,” teikts D. Trampa paziņojumā, piebilstot, ka kokmateriāli tiek izmantoti “infrastruktūras būvniecībai operatīvajām pārbaudēm, personāla vajadzībām. materiālu glabāšanai, munīcijas transportēšanai, kā munīcijas sastāvdaļas un kā komponenti raķešu aizsardzības sistēmās un kodolieroču pārvietošanas transportlīdzekļu termiskās aizsardzības sistēmās”.
ASV armija jau vairāk nekā desmit gadus strādā pie masīvkoka būvmateriālu izmantošanas militārajās instalācijās. 2016. gadā sprādzienbīstamie testi apstiprināja šādu materiālu izturību spēcīgas kaujas uguns apstākļos.
Kāpēc ASV Augstākā tiesa atcēla globālos tarifus
ASV Augstākā tiesa sagatavoja lēmumu uz 170 lappusēm, kurā atzina, ka prezidenta Trampa rīcība, izmantojot 1977. gada Starptautisko ārkārtas ekonomisko pilnvaru likumu, lai vienpusēji noteiktu tarifus citām valstīm, bijusi antikonstitucionāla.
Par šo tēmu ASV Babsonas koledžas ekonomikas emeritētais profesors Kents Džounss skaidroja, ka lielākajai daļai D. Trampa noteikto tarifu juridiskajam pamatojumam ticis izmantots Starptautiskais ārkārtas ekonomisko pilnvaru likums. “Lai gan likums ļauj prezidentam reaģēt uz ekonomiskām ārkārtas situācijām ar dažādiem pasākumiem, piemēram, embargo un aktīvu konfiskācija, tas, tomēr, neatļauj vienpusēji noteiktu tarifu izmantošanu,” norādīja profesors Džounss. “Šis bija svarīgs punkts Augstākās tiesas lēmumā. Visos citos prezidentam pieejamos likumos tarifu piemērošanai ir īpašs formulējums, kas nosaka tarifu piemērošanas veidu, šāda formulējuma nav Starptautiskajā ārkārtas ekonomisko pilnvaru likumā.”
Jāatzīst, ka šī ir Donalda Trampa pirmā lielā sakāve Augstākajā tiesā, kas lēma, ka viņš ir pārkāpis savas prezidenta pilnvaras, izmantojot likumu, kas paredzēts ārkārtas situācijām, lai apliktu ar nodokļiem Amerikas iedzīvotājus. “Atbrīvošanas dienas tarifi” bija nozīmīgs Donalda Trampa ekonomiskās un ārpolitikas elements. Tie ir ienesuši miljardus.
“Vairākuma lēmums, kurā tiesas liberālajiem tiesnešiem pievienojās arī trīs konservatīvie, noteica, ka prezidents ir pārsniedzis savas pilnvaras noteikt tarifus, pamatojoties uz ASV Konstitūcijas 1. panta 8. sadaļu. Jebkurai tarifu noteikšanas pilnvaru deleģēšanai prezidentam ārkārtas situācijā ir jābūt saskaņā ar šo noteikumu.”
“Vērts atzīmēt, ka prezidents Tramps atklāti paziņoja, ka viena no tarifu priekšrocībām ir ieņēmumu apjoms, ko tie ienes. Tiesnešu vairākuma lēmumā norādīts, ka tās ir “neatļautas prezidenta pilnvaras aplikt ar nodokļiem” to regulē arī 1. panta 8. sadaļas noteikums, kas šīs pilnvaras piešķir tikai ASV Kongresam.”
* CITES – Konvencija par starptautisko tirdzniecību ar apdraudētajām savvaļas dzīvnieku un augu sugām, pazīstama arī kā Vašingtonas konvencija, ir daudzpusējs līgums apdraudēto augu un dzīvnieku aizsardzībai starptautiskajā tirdzniecībā. Konvencija tika izstrādāta, pamatojoties uz rezolūciju, kas pieņemta 1963. gadā Starptautiskās dabas aizsardzības savienības (IUCN) dalībvalstu sanāksmē. Konvencija tika atvērta parakstīšanai 1973. gadā, un CITES stājās spēkā 1975. gada 1. jūlijā. Tās mērķis ir nodrošināt, ka starptautiskā tirdzniecība (imports/eksports) neapdraud sugu izdzīvošanu savvaļā. To panāk, izmantojot atļauju un sertifikātu sistēmu. CITES nodrošina dažāda līmeņa aizsardzību vairāk nekā 40 900 sugām.