Jaunie Eiropas Savienības noteikumi ir piespieduši daudzus investīciju fondus savos nosaukumos atteikties no noteiktiem terminiem, piemēram, “ilgtspējīgs” vai “klimats”, ja tie nevar izpildīt šajās jomās dotos solījumus. Jāatzīst, ka Eiropas vadlīnijas neuzliek fondu pārvaldītājiem pienākumu veidot savus portfeļus ilgtspējīgāk, norāda nevalstiskā organizācija Finance Watch Germany (Finanzwende).

Organizācijas Urgewald un Facing Finance veica vairāk nekā 15 000 Eiropas tirgus fondu kopējo novērtējumu, konstatējot, ka 674 fondi, kuru iepriekšējie nosaukumi (saskaņā ar jaunajiem noteikumiem) būtu prasījuši pārtraukt ieguldījumus fosilajos energoresursos, vienkārši tika pārdēvēti.

“Tas, ko mēs redzam, nav nekaitīga zīmola maiņa,” norādīja Finance Watch pārstāve Alisone Šulca, uzsverot, ka: “Patērētāji bija ieguldījuši šajos fondos, jo vēlējās rīkoties ilgtspējīgi. Vienkārša nosaukuma maiņa neaizstāj reālas pārmaiņas, bet gan ļaunprātīgi izmanto ieguldītāju uzticību un novirza kapitālu, kas faktiski būtu jāizmanto ekoloģiskai transformācijai.” Ziņojumā teikts, ka organizācijas tagad izmeklē, vai fondi, kam saskaņā ar jaunajiem noteikumiem jāatsakās no ieguldījumiem ogļūdeņražos, līdz šī gada maijam patiešām to ir izdarījuši.

Jaunās Eiropas Vērtspapīru un tirgus iestādes (ESMA) pamatnostādnes par fondu nosaukumu piešķiršanas praksi, izmantojot ESG (saīsinājums no Environmental, Social and Governance (vides, sociālā un pārvaldības joma), ko bieži sauc par ilgtspējību. Uzņēmējdarbības kontekstā ilgtspējība attiecas uz uzņēmuma biznesa modeli, t.i., kā tā produkti un pakalpojumi veicina ilgtspējīgu attīstību.) vai citus ilgtspējības terminus, stājās spēkā jau 2024. gadā. Pamatnostādņu mērķis ir nodrošināt, lai investori ir aizsargāti pret nepamatotiem vai pārspīlētiem ilgtspējības apgalvojumiem fondu nosaukumos. Pamatnostādnes arī sniedz aktīvu pārvaldītājiem skaidrus un izmērāmus kritērijus, lai novērtētu to spēju izmantot ESG vai ar ilgtspējību saistītus terminus fondu nosaukumos. “Pamatnostādnes nosaka, ka fondiem, kuru nosaukumā ir noteikti ilgtspējības termini, ir jāizslēdz fosilā kurināmā uzņēmumi un vismaz 80% fonda aktīvu jāiegulda saskaņā ar nosaukumā norādīto stratēģiju,” paziņoja Finance Watch Germany.

Finanšu integrācija klimata un enerģētikas politikā ir kļuvusi par galveno uzdevumu valdībām visā pasaulē, jo emisiju samazināšanas plāniem ir nepieciešams atbilstošs finansējums. Jāsamazina ieguldījumi, kas var apdraudēt klimata mērķu sasniegšanu. Cīņa pret maldinošiem ilgtspējības apgalvojumiem dažādos līmeņos ir būtiska daļa no Eiropas Savienības stratēģijas.

Atklāts, ka Eiropas “zaļie” fondi vairāk nekā 33 miljardus ASV dolāru ieguldījuši lielākajos naftas un gāzes uzņēmumos, neskatoties uz to, ka fosilais kurināmais ir klimata krīzes galvenais cēlonis. Daži no šiem ieguldījumu fondiem izmantojuši zīmolus Sustainable Global Stars un Europe Climate Pathway.

Vairāk nekā 18 miljardi dolāru tika piecos lielākajos piesārņotājos: TotalEnergies, Shell, ExxonMobil, Chevron un BP. Šie uzņēmumi ieņēma pirmās vietas 2023. gada Carbon Majors reitingā naftas un gāzes ražošanā starp akcionāru īpašumā esošajiem uzņēmumiem. Citi ieguldījumi, kas veikti saskaņā ar ES ilgtspējīgas finansēšanas informācijas atklāšanas noteikumiem (SFDR), ietvēruši ieguldījumus ASV uzņēmumā Devon Energy un Kanādas degvielas uzņēmumā Suncor, kā atklāja Voxeurop un Guardian izmeklēšana.

Investori apgalvo, ka līdzdalība uzņēmumā ļauj viņiem ietekmēt uzņēmuma klimata mērķu sasniegšanu, tomēr nevienam no lielajiem naftas un gāzes ražotājiem nav plānu, kas atbilstu starptautiskajiem klimata mērķiem, daudzi uzņēmumi pēdējā gada laikā savus plānus ir samazinājuši, liecina Carbon Tracker aprīļa ziņojums.

Ieguldījumu sabiedrības ar lielākajām daļām fosilā kurināmā uzņēmumos savos zaļajos fondos bija JP Morgan, BlackRock un DWS Vācijā. Ieguldījumu sabiedrības nav pārkāpušas SFDR noteikumus, kas skaidri neizslēdz dažu fosilā kurināmā uzņēmumu daļu turēšanu. Kampaņas dalībnieki norādīja, ka ir nepieciešamas izmaiņas, lai izvairītos no cilvēku maldināšanas.

“Fondam, kas sevi dēvē par “zaļu”, ieguldījumi lielākajos fosilā kurināmā uzņēmumos būtu jāuzskata par sarkano līniju,” norāda Džordžija Rancato, Transport & Environment (T&E) ilgtspējīgo finanšu vadītāja. “Tā kā lielākie naftas uzņēmumi nenodrošina nozīmīgu ieguldījumu enerģētikas pārejā, jebkādi zaļā fonda ieguldījumi šādos uzņēmumos būtībā ir izlikšanās par videi draudzīgu rīcību. Lai efektīvi cīnītos pret šo parādību, T&E un citas organizācijas aicina veikt SFDR nozīmīgu pārskatīšanu.

“Ir ļaunprātīgi, ka bankas un aktīvu pārvaldītāji iegulda miljardus lielākajos fosilā kurināmā uzņēmumos, aizbildinoties ar “zaļajiem ieguldījumiem”, kad mums ir jāpaātrina ieguldījumi bezoglekļa un zema oglekļa enerģijā, oglekļa efektivitātē un oglekļa noņemšanas tehnoloģijās,” uzsvēra Ričards Hīde no Climate Accountability Institute.

BlackRock pārstāvis: “BlackRock fondi tiek pārvaldīti saskaņā ar to ieguldījumu mērķiem, kas ir skaidri norādīti katra fonda pārskatā un BlackRock tīmekļa vietnē. Mūsu ilgtspējīgie fondi tiek pārvaldīti saskaņā ar piemērojamiem noteikumiem, kas reglamentē ilgtspējīgus ieguldījumus. Ieguldītājiem, kuru mērķis ir dekarbonizācija, mēs piedāvājam virkni produktu, kas nodrošina šādu risku.”

Aktīvu pārvaldnieka Robeco pārstāvji norādīja, ka fonds Sustainable Global Stars no sava nosaukuma svītros vārdu “ilgtspējīgs”. Pārstāvis informēja, ka fonda CO₂ oglekļa pēda “ir par 20% labāka” nekā tirgus indekss un ka uzņēmumam ir “produktīva un intensīva sadarbība” ar TotalEnergies.

Izmeklēšanā tika analizēta publiski tirgotu fosilā kurināmā uzņēmumu, kas iekļauti Carbon Majors ziņojumā, īpašumtiesības 2024. gada pēdējā ceturksnī, izmantojot Londonas Fondu biržas datu un analītikas platformu. Konstatēts, ka “zaļie” fondi 37 lielos fosilā kurināmā uzņēmumos ieguldījuši (tur) 33,5 miljardus ASV dolāru.

Izmeklēšanā konstatēts, ka 2025. gada martā fondi, kuru nosaukumos ir “zaļi” atslēgvārdi, piecu fosilā kurināmā gigantu akcijās ir ieguldījuši vairāk nekā 1 miljardu ASV dolāru.

• Legal & General Investment Management (LGIM) fonds Europe Climate Pathway bija ieguldījis 88 miljonus ASV dolāru Shell, BP un TotalEnergies. Kopumā LGIM piederēja 210 miljoni ASV dolāru “zaļajos” fondos.
• Robeco Sustainable Global Stars fonds bija ieguldījis 40 miljonus dolāru TotalEnergies. Kopumā Robeco šajos fondos turēja 207 miljonus dolāru.
• Cits fonds, State Street ar nosaukumu World ESG, bija kopā ieguldījis 43 miljonus dolāru visos piecos lielākajos naftas uzņēmumos. ESG ir marķējums fondiem, kas veicina vides, sociālos un pārvaldības mērķus. Kopumā State Street Global Advisors UK “zaļajos” fondos turēja 243 miljonus dolāru.

Jauno vadlīniju piemērošanas termiņš beidzās 21. maijā. BlackRock un JP Morgan Asset Management attiecīgi martā un aprīlī paziņoja, ka no dažu fondu nosaukumiem izņems vārdus “ilgtspējīgs” un “ESG”. Kampaņas dalībnieki teica, ka tie varēja rīkoties ātrāk. TotalEnergies paziņoja, ka uzņēmums atbalsta Parīzes nolīguma mērķus un ka tā stratēģija ir saskaņā ar globālo temperatūras paaugstināšanos par mazāk nekā 2 °C. Shell atteicās komentēt situāciju, bet citi fosilā kurināmā uzņēmumi neesot atsaukušies uz lūgumiem sniegt komentārus.