Tiekoties ar vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Arturu Tomu Plešu (AP), lauksaimnieku organizāciju pārstāvji kritizēja ministru un pieprasīja pildīt viņu izvirzītās prasības un atbildēt uz jautājumiem.

Sarunas gaitā ministrs iezīmēja Latvijas nākotnes vīziju uz zaļā kursa izvirzīto mērķu sasniegšanu. Viņam atbalstu pauda atsevišķas lauksaimnieku organizācijas, piemēram, bioloģiskie lauksaimnieki, biškopji u.c., norādot, ka lauksaimnieki ir dažādi un dažādas ir arī to izmantotās saimniekošanas metodes.

Taču lielo saimniecību pārstāvji stingri uzstāja uz to, lai ministrs atbild uz viņam iesniegtajiem jautājumiem un piedāvā problēmu risinājumus.

Ņemot vērā, ka sarunas laikā ministrs nesniedza atbildes, biedrības "Zemnieku saeima" valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš emocionāli paziņoja, ka negrasās veltīt savu laiku, lai klausītos teātri.

"Jūs neplānojat atbildēt uz jautājumiem, kurus mēs iesniedzām? Es negribu veltīt stundu sava laika, lai dzirdētu sarunas par un apkārt šiem jautājumiem. Mēs, septiņas organizācijas, uzrakstījām konkrētus jautājumus. Kad Jūs sniegsiet atbildes? Jūs runājat, ka mums kopā ir jārisina problēmas. Jūs sīkumus mums nespējat atbildēt. Tie ir sīkumi. Jūs runājat par balansu. Kur ir balanss? Tas, ka jūs atvēlat nodokļu maksātāju naudu sabiedrības dezinformēšanai, tur jūs redzat balansu," sašutumu pauda Lazdiņš.

Viņš ministram jautāja, kad tiks risināts tas, ko pieprasa zemnieku organizācijas, jo, pēc viņu domām, ministrs nav varējis atbildēt uz četriem jautājumiem, kas zemnieku organizācijām ir būtiski.

Taču Plešs pateicās par emocionālo viedokli un tikšanos noslēdza, sakot, ka atbildes uz jautājumiem tiek gatavotas rakstiski, par ko jau iepriekš organizācijas tika informētas.

Biedrības "Zemnieku saeima" valdes priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja-Burmistre aģentūrai LETA sacīja, ka trešdienas sanāksme izvērsās par smalku sabiedrisko attiecību gājienu un "preses konferenci" ar mērķi runāt par visu, bet ne konkrētu vēstuli, piesaucot augu aizsardzības līdzekļus, zaļo kursu, dialogu, un nepatiesi radot iespaidu, ka vēstules parakstītāji ir pret zaļo kursu.

"Tā ir gļēva rīcība no ministra. Mums ir steidzīgi jārisina esošā krīze, situācija ir sprādzienbīstama," uzsvēra Dzelzkalēja-Burmistre, piebilstot, ka vēstules centrālais punkts ir turpmāk pie publikāciju satura izstrādes, kurš tiek veikts par valsts budžeta naudu caur Latvijas vides aizsardzības fondu (LVAF), iesaistīt zinātniekus un praktiķus.

"Nesaprotam, kā Plešš zinātnieku un sociālo partneru iesaisti var interpretēt kā cenzūru," komentēja biedrības pārstāve.

Biedrībā skaidroja, ka realitātē LVAF tiek izmantots, lai pasniegtu vienpusēju informāciju par vides jautājumiem, kur saturu par piešķirtajiem līdzekļiem veido vides organizācijas, bez vispusīgas un objektīvas zinātnieku vai nozaru pārstāvju iesaistes. Tā rezultātā lauksaimnieki un mežsaimnieki tiek pozicionēti kā dabas postītāji, kas biedrības ieskatā ir aplami.

"Ir absolūti nekorekti pārmest lauksaimniekiem par pārāk asu reakciju vai mākslīgu situācijas sakāpināšanu," sacīja Dzelzkalēja-Burmistre. Viņa norādīja, ka lauksaimnieki jau decembrī lūdza VARAM pārskatīt satura veidotāju sastāvu, nosūtot konkrētu piemēru, kur ar LVAF atbalstu ir pasniegta nepatiesa, melīga informācija un slēpti reklamētas politiskās personas.

Vienlaikus, tā kā ministrija uz aicinājumiem atbildi nesniedza, biedrība jau no aprīļa mēģinājusi vienoties par tikšanos, taču tas nav izdevies. Pēc valdes priekšsēdētāja vietnieces sacītā, tālāk ministrijai tika nosūtīta vēstule, kur "Zemnieku saeima" atkārtoti atgādināja par LVAF finansētā satura veidošanas principu.

"Arī pašlaik ministrs nav reaģējis un ir gatavs runāt par visu, tikai ne šīs vēstules prasībām. Šodienas tikšanās ministrs gļēvi pat nemēģināja risināt konkrēto problēmu," secināja Dzelzkalēja-Burmistre, piebilstot, ka ministra izvēle nesniegt prasītās atbildes liek lauksaimniecības un mežsaimniecības nozari pārstāvošajām organizācijām turpināt esošo krīzi risināt ar tām metodēm, kuras tām pieejamas. Cita starpā biedrībā apstiprināja, ka jūnijā paredzētie protesti ir spēkā un patlaban organizācijas vienojas par konkrētu datumu.

Kā ziņots, lauksaimnieki un mežsaimnieki gatavojas plašiem protestiem laikā starp 15.jūniju un 23.jūniju, aģentūru LETA informēja biedrības "Zemnieku saeima" pārstāvji.

21.maijā biedrības "Zemnieku saeima", "Latvijas meža īpašnieku biedrība", "Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācija", "Latvijas Jauno zemnieku klubs", "Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome", "Lauksaimnieku apvienība" un "Lauksaimniecības statūtsabiedrību asociācija" nosūtīja SIA "EHR Mediju Grupa" un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram, Latvijas vides aizsardzības fonda (LVAF) padomes priekšsēdētājam Artūram Tomam Plešam (AP) atklātu vēstuli.

Tajā ministrs tika aicināts publiski atvainoties par no valsts budžeta finansētu reklāmu, kurā lauksaimnieki nosaukti par "masu slepkavām", kā arī aicinot mainīt LVAF finansējuma piešķiršanas noteikumus tā, lai turpmāk sniegtā informācija būtu zinātniski pamatotas, izslēdzot iespēju izplatīt apmelojošu un nepatiesu informāciju, vai reklamēt politiskas personas.

"Lai atbildētu uz mūsu prasībām, devām ministram un "EHR Mediju Grupai" laiku līdz 28.maija plkst.11. Cienām "EHR Mediju Grupa" attieksmi, atvainojoties lauksaimniekiem, ēterā atskaņojot atvainošanos, kā arī paskaidrojot situācijas apstākļus. Savukārt no Pleša nav saņemta nekāda oficiāla atbilde. Lauksaimnieki un mežsaimnieki neplāno atteikties no savām prasībām, jo atšķirībā no politiķiem, mēs savas problēmas risinām, nevis piekopjam "strausa politiku"," skaidroja biedrības "Zemnieku saeima" valdes priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja-Burmistre.

Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas vadītājs Indulis Jansons pavēstīja, ka, ņemot vērā ministra nespēju reaģēt uz situāciju un respektēt lauksaimnieku un mežsaimnieku prasības, lauksaimnieki ir spiesti organizēt plašas protesta akcijas.

Savukārt Plešs iepriekš norādīja, ka ne reizi nav paudis ne šādus, ne līdzīgus apgalvojumus, turklāt vienmēr ir uzskatījis, ka viedokļu nesakritības jārisina dialoga, ne klajas nomelnošanas formā.

LVAF ir EHR pieprasījis paskaidrojumu par raidījumā izskanējušo informāciju un, izvērtējot to, pārskatīs turpmāko sadarbību.

LVAF nekontrolē mediju saturu tādā izpratnē, ka nesaskaņo katru materiālu, ko izplata konkursā par sabiedrības vides apziņas veidošanu uzvarējušie mediji. Esot nepārprotami skaidrs, ka ar šādiem paziņojumiem no abām pusēm vides apziņa tiek deformēta, ne veicināta, pauda Plešs.

Biedrība "Zemnieku saeima" ir lauksaimnieku organizācija Latvijā, kas dibināta 1999.gadā. Biedrības pamatdarbība ir biedru interešu pārstāvēšana, lauksaimniekiem labvēlīgas politikas veidošana, biedru informēšana un izglītošana. Biedrības biedri ir 800 mazas un lielas saimniecības no visas Latvijas. Biedri kopā apsaimnieko vairāk nekā 500 000 hektāru lauksaimniecībā izmantojamās zemes (augkopība 54%, piena lopkopība 38%, citas nozares 8%) un savās saimniecībās nodrošina darbu vairāk nekā 4000 darbiniekus.