Taču Publisko iepirkumu likums nenosaka, cik reižu ir pieļaujama iepirkuma pārtraukšana un atkārtota izsludināšana. Tādēļ šādu taktiku iespējams īstenot neierobežoti daudz reižu, un tā, iespējams, ļauj panākt vēlamo konkursa rezultātu. Ieguvējs ir ne tikai potenciālais uzvarētājs, bet pasūtītāja pašreizējais līgumpartneris, jo, kamēr jaunais iepirkums nav noslēdzies, tiek pagarināts līgums ar līdzšinējo izpildītāju. Bet zaudētāji viennozīmīgi ir pakalpojuma saņēmēji. Piemēram, apsaimniekošanas nozarē šādās situācijās cietēji ir iedzīvotāji, jo viņi, iespējams, pārmaksā par pakalpojumiem, ko varbūt var nodrošināt par zemāku maksu nebūt ne sliktākā kvalitātē.

Piedaloties iepirkumu konkursos, mēs visi vēlētos, lai uzvar profesionālākais, proti, tas, kurš spēj par labāko cenu piedāvāt kvalitatīvāko pakalpojumu. Manuprāt, ieguvēji būtu visi, ja reālās iepirkumu procedūras soli pa solim tuvotos šim ideālam. Realitātē problēmu, protams, ir daudz vairāk nekā tikai aprakstītās, – īsi atvēlētie pieteikumu iesniegšanas termiņi, tehniskās specifikācijas, kas gatavotas bez izpratnes par iepērkamo pakalpojumu vai precēm, lieki papīru kalni, nevajadzīgi sarežģīti iepirkumu noteikumi un "blusu" meklēšana, kas samazina pretendentu skaitu. Tādēļ ir ļoti svarīgi, lai tiktu attīstīti visi iespējamie instrumenti godīgas konkurences nodrošināšanai.