Man ir prieks būt šeit kopā ar jums. Mēs atrodamies salīdzinoši netālu no Helsinkiem – pašā dabas sirdī. Es nevarētu iedomāties labāku vietu, lai apspriestu mežu nozīmi. Mēs katru dienu uzzinām, cik milzīga nozīme ir šīm bagātajām un sarežģītajām ekoloģiskajām sistēmām ne tikai cilvēku veselībā, bet, protams, arī mūsu planētas veselībā. Eiropas 400 miljardi koku absorbē gandrīz 9% no mūsu kontinenta siltumnīcefekta gāzu emisijām. Aizturot ūdeni, tie palīdz novērst plūdus un sausumu, tie stabilizē nokrišņu režīmu, veidojot debesīs redzamos mākoņus. Meži nodrošina iztiku, enerģiju, būvmateriālus un, protams, ekonomisko izaugsmi un daudz svarīgu darbavietu. Tiek izstrādāti jauni, inovatīvi produkti. Koksnes produktiem ir milzīgs potenciāls aizstāt fosilos produktus. Es ļoti gaidu, ka šodien šajā konferencē par to visu uzzināsim vairāk. Tāpēc aplūkosim mežus. Tūkstošiem gadu meži mums ir bijuši burvīga vieta, kas saistīta gan ar noslēpumiem un maģiju, gan arī ar mūsdienu zinātni. Mūsu senākajās pasakās un tautas pasakās – kā jūs to visi zināt – meži ir mājvieta gariem, gudriem dzīvniekiem, burvjiem un dziedniekiem. Mūsdienās vairāk nekā 25% no mūsu medikamentiem joprojām nāk no lietus mežu augiem. Meži šī vārda visplašākajā nozīmē ir daļa no tā, kas mēs esam. Tiem jābūt mūsu kopējai atbildībai. Jo mēs visi zinām, ka mūsdienās meži visā pasaulē ir apdraudēti.
Netālu no manas dzimtās pilsētas Hanoverē, kas atrodas Vācijas ziemeļu daļā, ir mežs, kuru es pazīstu jau gadu desmitiem. Ikreiz, kad atgriežos mājās, es turp dodos pastaigā. Pēdējos gados redzu, ka šis mežs iet bojā. Mūsu sasilušajā klimatā zeļ un plaukst kaitēkļi. Jūs zināt visas šīs problēmas attīstības pazīmes. Arī šeit, ziemeļos, meži mainās līdz ar klimatu. Šovasar mežu ugunsgrēkos Eiropas Savienībā izdalījās oglekļa daudzums, kas ir līdzvērtīgs apmēram piecu miljonu automašīnu emisijām vienā gadā. Mēs zinām, ka zinātnieki diskutē par to, vai meži Eiropā ir oglekļa piesaistītāji vai drīzāk oglekļa tīrie emitenti. Lai kāds būtu šo debašu iznākums, noteikti ir viens punkts, par kuru mēs visi varam vienoties: “Veselīgi meži ir mūsu spēcīgākie sabiedrotie cīņā par veselīgu planētu.” Mums ir jādara vairāk, lai saglabātu un labāk apsaimniekotu mūsu mežus. Tieši šis jautājums mūs šodien atvedis uz šo konferenci.
Ļaujiet man sākt ar globālo situāciju. Pēdējo trīs desmitgažu laikā mežu izciršanas rezultātā ir zaudēta platība, kas ir lielāka nekā Eiropas Savienība. Mēs visi esam par to atbildīgi. Piemēram, tiek uzskatīts, ka patēriņš Eiropas Savienībā ir atbildīgs par aptuveni 10% šo zaudējumu. Taču tagad, pateicoties Eiropas Zaļajam darījumam (kursam), esam nolēmuši ne tikai risināt šo problēmu, bet arī piedalīties tās risināšanā. Piemēram, mūsu regula par produktiem, kas nav paredzēti atmežošanai, tiks pieņemta nākamajā mēnesī, tieši laikā, kad Monreālā notiks COP15 konference. Mūsu vēstījums ir ļoti skaidrs: Eiropa attīra savas piegādes ķēdes – attiecībā uz produktiem, kas izraisa atmežošanu. Tas iezīmē pagrieziena punktu globālajā cīņā pret atmežošanu. Jo regula attiecas ne tikai uz nelikumīgu atmežošanu, bet arī uz visiem atmežošanas veidiem, kad tiek izcirsti koki, tos neaudzējot no jauna. Drīz vien mūsu vienotajā tirgū būs atļauts ievest tikai tos produktus, kuru ražošanā nav izmantota atmežošana.
Taču mēs arī zinām, ka risinājums nevar būt tikai vienkāršs aizliegums. Jo meži ir svarīgs ekonomisks un arī kultūras faktors. Tāpēc mums ir jādod alternatīva mežu izciršanai tām vietējām kopienām, kuru iztika ir tik ļoti atkarīga no mežiem. Piemēram, radīt jaunas darbavietas, dalīties ar mežu saglabāšanas zinātību, atbalstīt jaunas ilgtspējīgi iegūtas koksnes piegādes ķēdes. Pagājušajā gadā Glāzgovā es parakstīju Eiropas Savienības globālo mežu apņemšanos par 1 miljardu eiro. Un šogad COP27 Šarmelšeihā es parakstīju piecas meža partnerības ar piecām dažādām valstīm, lai īstenotu šo apņemšanos. Un tieši pie tā mēs strādājam, lai nodrošinātu, ka šīm kopienām ir alternatīva mežu izciršanai. Minēšu tikai piemēru: Kokapstrāde Gajānā vai meža produkti, piemēram, medus Ugandā, vai ilgtspējīgs tūrisms Kongo Republikā. Tātad mēs vēlamies ne tikai aizliegt mežu izciršanu vai cīnīties pret mežu izciršanu, bet arī radīt dzīvotspējīgas alternatīvas. Tādējādi vietējās kopienas var nopelnīt iztiku, aizsargājot un saudzējot savus mežus. Tā mēs risinām globālo mežu izciršanas problēmu: ciešāk sadarbojoties un piedāvājot cilvēkiem ilgtspējīgu alternatīvu, kas ir izdevīga gan viņiem, gan planētai.
Eiropā mums ir gadu desmitiem ilga pieredze ilgtspējīgas mežsaimniecības jomā. Piemēram, Somijā, jau kopš 20. gadsimta 20. gadiem regulāri tiek vākti dati par meža resursiem. Izmantojot šīs zināšanas, mēs kopā varam attīstīt jūsu pieredzi un pārcelt to nākamajā līmenī. Tas ir mans otrais punkts. Apvienosim spēkus, lai koptu mūsu mežu bioloģisko daudzveidību un bioekonomiku. Pārvērsīsim stimulus no īslaicīgas dabas resursu izmantošanas uz ilglaicīgu un aprites principiem?" Tas ir Eiropas zemes izmantošanas pārskatīšanas mērķis. Pēdējais trūkstošais posms ir priekšlikums par oglekļa piesaistes sertifikāciju. Tā ir kvalitātes garantija cilvēkiem un organizācijām, kas vēlas finansēt oglekļa aizvākšanas pasākumus. Tad mēs ne tikai varēsim labāk uzraudzīt, vai mūsu meži paliek oglekļa piesaistītāji, bet arī mežsaimnieki un mežu īpašnieki saņems atzinību un atlīdzību par laiku un rūpēm, ko viņi iegulda, lai saglabātu mūsu mežus veselīgus. Un, kā jūs, Sanna, teicāt, ka, manuprāt, 60% mežu Somijā pieder privātpersonām. Tāpēc uzteiksim viņus par to, ka viņi rūpējas un kopj savus mežus.
Šie pasākumi palīdz nodrošināt ilgtspējīgu koksnes ieguvi ne tikai jūsu valstīs, bet arī visā Eiropas Savienībā. Tātad tas attiecas uz piedāvājuma pusi. No pieprasījuma puses mums ir jādara vairāk, lai veicinātu ilgmūžīgu biomateriālu, piemēram, kvalitatīvas koksnes izmantošanu būvniecībā. Šeit patiešām ir jaunā Eiropas Bauhausa nozīme. Mēs vēlamies uzlabot cilvēku dzīvi, projektējot un būvējot ilgtspējīgi. Lai saprastu, par ko es runāju, jums tikai jāapskatās šajā ēkā – Somijas Dabas centrā, kas ir ēka no šķērslīpām līmēta koka. Kad to 2013. gadā uzcēla, tā bija pirmā šāda veida ēka Ziemeļeiropā. Šobrīd 3% no kopējā Eiropas būvniecībā izmantotā materiāla ir koks. Tāpēc es teiktu, ka tā joprojām ir niša, bet ar lielu iespēju pilnveidoties. Un pieprasījums strauji pieaug. Un Jaunais Eiropas Bauhaus vēlas veicināt šīs pārmaiņas. Jūs, iespējams, zināt, ka sākotnējā Bauhaus kustība, kas tika dibināta 1919. gadā, pētīja tieši jaunas būvniecības metodes un jaunus materiālus, tajā laikā tas, protams, bija betons un tērauds. Taču jau tajā laikā bija kāds izcils somu arhitekts, kas bija pazīstams visā pasaulē. Viņa vārds ir Alvars Ālto un viņš jau tajā laikā bija pionieris. Tā kā viņam patika strādāt ar koku, viņš izmantoja koku un radīja koka mēbeļu ikonas. Patiesībā, ja paskatās uz tām šodien, tās joprojām ir ārkārtīgi mūsdienīgas savā dizainā – tik izcilas.
Šodien mums ir paveicies, jo mums ir vesela jauno arhitektu, dizaineru un inženieru paaudze, kas vēlas no jauna definēt mūsu būvniecības un dzīvesveidu. Viņi no jauna atklāj dabiskos materiālus, piemēram, koku. Un viņi ir sapratuši, cik gudri dabā atrod risinājumus, un viņi cenšas izprast šos dabā balstītos risinājumus un pārveidot tos, piemēram, mūsu būvniecības pasaulē. Mēs visi zinām, ka šodien, būvējot no koka, var ietaupīt līdz pat 40% oglekļa emisiju salīdzinājumā ar betonu. Tas ir milzīgs skaitlis. Saglabājot oglekli koksnes iekšienē, kādu dienu koksne varētu pārvērst mūsu mājas un pat veselas pilsētas par oglekļa piesaistītājiem. Dažiem no jums tas var šķist kā sapnis. Taču Somijā, kā arī Igaunijā un Zviedrijā jūs jau tagad parādāt Eiropai, kā tas darbojas, kā tas ir iespējams un īstenojams. Jums ir gadsimtiem ilga pieredze būvniecībā no koka. Jūsu pieredze mums ir vajadzīga vairāk nekā jebkad agrāk, lai veicinātu ilgtspējīgu mežsaimniecību un vadītu nākamo revolūciju arhitektūrā.
Jaunā Eiropas Bauhaus mērķis ir kļūt par kustību, kas apvieno domubiedrus, lai radītu jaunu sadarbību un jaunas idejas un iepazīstinātu plašāku sabiedrību ar daudzām brīnišķīgām lietām, ko dara tādi pionieri kā jūs.
Tas noved mani pie trešā un pēdējā punkta: dosim iespēju cilvēkiem vadīt un virzīt šīs pārmaiņas. Pieaugošā nozīme, kāda mežiem un būvniecībai būs zaļajā pārejā, prasa jaunas prasmes – vai varbūt tās ir no jauna atklātas vecās prasmes. Mums vajag vairāk mežsargu, inženieru, ķīmiķu, kokapstrādes meistaru un datu speciālistu – jūs varat nosaukt visu. Un mēs zinām, ka šodien šo prasmju ir pārāk maz. Nesen IFO institūts ir sagatavojis ziņojumu, kurā konstatēts, ka gandrīz 35% ES būvniecības uzņēmumu ziņo par kvalificētu darbinieku trūkumu. Kvalifikācijai ir jāpieaug līdz ar pārmaiņām, uz kurām mēs tiecamies. Zaļā transformācija nenotiks, ja mums nebūs prasmju un ja nebūs cilvēku, kas šo transformāciju virza. Tāpēc mēs esam ierosinājuši 2023. gadu pasludināt par Eiropas Prasmju gadu. Tā mērķis ir labāk saskaņot dažādas prasmju apguves stratēģijas ar ekonomikas vajadzībām pēc konkrētām prasmēm darba tirgū. Tas nozīmē apvienot nozares pārstāvjus, mežu īpašniekus, arodbiedrības, universitātes un apmācību sniedzējus. Šī ir pieeja, ko mēs pirmo reizi ieviešam ar mūsu Prasmju paktu. Mēs esam izveidojuši 12 plaša mēroga partnerības, kas piedāvā prasmju apguves iespējas sešiem miljoniem Eiropas iedzīvotāju darbspējīgā vecumā. Taču mums ir vajadzīgs daudz vairāk nekā tas.
Priecājos šodien paziņot, ka mēs sākam Jaunas Eiropas Bauhaus akadēmijas izveidi. Akadēmijai būs trīs galvenās prioritātes. Pirmā ir saistīta ar zaļo un digitālo prasmju veicināšanu būvniecībā. Nākamo piecu gadu laikā mēs vēlamies pārkvalificēt un paaugstināt kvalifikāciju vismaz trim miljoniem būvniecības nozares darbinieku, jo mums viņi ir vajadzīgi jau tagad, lai virzītu šo pārveidi. Otrā prioritāte ir šāda: “Šajā svarīgajā nozarē mums ir nepieciešams vairāk pētniecības un attīstības, kā arī inovāciju.” Un tam mums ir nepieciešams lielāks finansējums. Tāpēc programma “Apvārsnis Eiropa” – jūs visi zināt mūsu pētniecības programmu, kas ir pazīstama visā pasaulē – drīzumā izsludinās uzaicinājumu iesniegt pieteikumus 10 miljonu eiro vērtībā par dabā balstītu materiālu demonstrējumu projektiem. Mēs vēlamies uzzināt, kas tur ir, mēs vēlamies uzzināt inovatīvas idejas, lai pēc tam tās attīstītu un ieviestu tirgū. Esmu pateicīga Džonam Šelnhūberam par viņa iniciatīvu un padomu šajā jautājumā. Mēs vēlamies mācīties no Jaunā Eiropas Bauhaus, kā regulējums var stimulēt kvalitatīvu dabā balstītu risinājumu un biomateriālu izmantošanu. Visbeidzot, trešā prioritāte – jaunajai akadēmijai būs ļoti spēcīga digitālā ievirze. Mēs vēlamies nodrošināt tiešsaistes kursus ilgtspējīgā mežsaimniecībā, dizainā un koka būvniecībā, būtībā izveidojot īstu Eiropas Meža akadēmiju. Un mēs to darīsim kopā ar jums, Ziemeļvalstu Bauhaus. Liels paldies, ka pievienojaties! Komisija tam piešķirs papildu 1 miljonu eiro. Es gribu pateikties jums visiem trim par jūsu milzīgo apņemšanos. Tas ir jūsu – universitāšu, arhitektu, pilsētplānotāju, būvniecības uzņēmumu tīkls. Jūs esat līderi ilgtspējas jomā. Mums ir vajadzīgas jūsu zināšanas, un mums ir vajadzīgs jūsu tīkls, lai apvienotu labākos. Es domāju, ka mēs varam vairot jūsu pieredzi un inovācijas visā Eiropas Savienībā un pasaulē. Jo mēs esam tikai neliela daļa no globālās ekosistēmas, bet, ja mēs to darīsim pareizi, mēs varam būt ļoti liela daļa no risinājuma.
Dāmas un kungi!
Jūs visi zināt veco teicienu, ka cilvēki dažkārt palaiž garām acīmredzamo. Mēs sakām: “Aiz kokiem jūs neredzat mežu.” Šodien mēs darām tieši pretējo. Mēs pietuvināmies vēlamies apspriest kopainu. Runa ir par mežu nozīmes apzināšanos mūsu dzīvē un iztikas līdzekļos. Runa ir par mežiem kā mūsu mājām, mežiem kā mūsu ekonomikas pamatu un, protams, mežiem kā mūsu labākajiem sabiedrotajiem cīņā pret klimata pārmaiņām.
Liels paldies!