Mūsu valsts mežu apsaimniekotāja a/s „Latvijas valsts meži“ ieņēmumi 2019. gada pirmajā pusgadā bija 192,3 milj. eiro, proti, par 35,7 milj. eiro vairāk nekā attiecīgā laikā pērn, peļna pirms uzņēmumu ienākuma nodokļa – teju 82 milj. eiro

Šādus skaitļus rāda uzņēmuma saimnieciskās darbības informācija. Šogad a/s „Latvijas valsts meži“ (LVM) pirmajos sešos mēnešos realizējusi 3,1 milj m3 koksnes, tai skaitā 3 milj m3 apaļkoksnes sortimentu un 0,1 milj. m3 augošu koku. Salīdzinot ar analogu laiku pagājušā gadā, apaļkoksnes sortimentu pārdošanas apjoms pirmajā pusgadā pieaudzis par 0,3 milj. m3. Ieņēmumi no apaļkoksnes sortimentu pārdošanas bija 176,5 milj. eiro (lauvas tiesa no visiem 192,3 milj. eiro), kas ir par 35,7 milj. eiro lielāki nekā analogā laikā 2018. gadā. Šo ienākumu pieauguma pamats ir augstāka vidējā koksnes pārdošanas cena attiecīgajā periodā. Savukārt realizētās šķeldas apjoms šogad sasniedzis 240 000 MWh, kas ir par par 25 000 MWh vairāk nekā analogā laikā 2018. gadā.

Investēti nepilni 25 milj. eiro

Šā gada pirmajā pusgadā LVM investējuši 24,8 milj. eiro, tai skaitā 21 milj eiro ieguldīts meža infrastruktūrā – autoceļu būvniecībā, meža meliorācijas sistēmu atjaunošanā un tiltu būvniecībā. Šai laikā ekspluatācijā nodoti 16 kilometri meža autoceļu un pārbūvētas meža meliorācijas sistēmas 4 000 ha platībā. Jaunaudzes šogad koptas 13,7 tūkstošos ha, kas ir par 2,1 tūkstoti ha vairāk, nekā pērn šajā pašā laikā. Meža atjaunošana veikta 9,1 tk ha, nedaudz pārsniedzot pagājušā gadā paveikto. Bez tam, no piesērējuma attīrīti 248 000 m3 meliorācijas grāvju (par 55 000 m3 vairāk, salīdzinot ar iepriekšējo gadu).

Peļņa – 81,7 milj. eiro

LVM šā gada pirmo pusgadu noslēguši ar peļņu (pirms uzņēmuma ienākuma nodokļa) 81,7 milj. eiro, par 21,4 milj. eiro pārsniedzot attiecīgā perioda rādītāju 2018. gadā. Lielākas peļnas iemesls ir meklējams koksnes – apaļkoksnes sortimentu, šķeldas un augošu koku – pārdošanas cenās, kas strauji pieauga 2018. gada 2. pusgadā. Tomēr 2019. gada pavasarī pēc būtiska koksnes produktu pieprasījuma krituma, 2019. gada otrā pusgada vidējā sortimentu cena, salīdzinot ar pirmo pusgadu, tiek prognozēta par 15-20% zemāka. Tā rezultātā LVM prognozētā peļņa 2019. gadā kopumā nepārsniegs 2018. gada līmeni.

“Ir ilgtermiņa un īstermiņa iemesli,” uz jautājumu, kas tik būtiski divu gadu laikā ļāvis palielināt tīrās peļņas (pirms uzņēmuma ienākuma nodokļa) apmēru, atbild a/s Latvijas valsts meži korporatīvās plānošanas daļas vadītājs Dainis Reķelis. Viņš sacīto pamato: ilgtermiņā tās ir iepriekš veiktās investīcijas meža infrastruktūrā. “Pozitīvu ietekmi dod mūsu iepriekšējo gadu investīcijas meža autoceļos, kas ļauj gan piegādāt klientiem koksni jebkuros laika apstākļos, gan arī samazināt izmaksas. Ilgtermiņā liela nozīme ir investīcijām meža meliorācijas sistēmu atjaunošanā, kas palielina koksnes ikgadējo pieaugumu valsts mežos,” tā D. Reķelis. Savukārt, runājot par īstermiņa iemesliem, viņš min ļoti augstās koksnes cenas iepriekšējos gados. Augsto cenu cēloņi meklējami gan tepat Latvijā, gan citur Eiropā. “2018. gada otrajā pusē, kad sākām slēgt līgumus par piegādēm 2019. gadā, cenas vēl bija augstas. Pašlaik situācija ir „apgriezusies ar kājām gaisā“ – tirgū vērojams būtisks koksnes cenu kritums, kas atspoguļosies arī uzņēmuma nākamo atskaites periodu rezultātos,” skaidro D. Reķelis Lai arī pagaidām vēl nelielu, tomēr savu artavu kopējos ienākumos ir devuši jaunie LVM produkti – ģeotelpisko risinājumu pakalpojums un sertificētu minerālo materiālu un to maisījumu pārdošana. “Nepārtrauktais darbs gan pie LVM procesu efektivitātes, gan pakalpojumu sniedzēju efektivitātes palielināšanas ir palīdzējis peļņas rādītājus uzlabot,” tā D. Reķelis.

Cenu faktors

Mežu apsaimniekotāja neto apgrozījumu un peļņas rādītājus ietekmē tautsaimniecības attīstība meža nozares lielākajos noieta tirgos. “Pasaules ekonomikas attīstības dinamika pirmajā pusgadā saglabājās vāja – stagnāciju veicināja gan nenoteiktība ar “Brexit” procesu, gan spriedze ASV un Ķīnas savstarpējās tirdzniecības attiecībās, tāpēc analītiķu prognozes attiecībā uz pasaules ekonomikas attīstības aktivitāti otrajā pusgadā ir piesardzīgas,” skaidro a/s Latvijas valsts meži korporatīvās plānošanas daļas vadītājs. Viņš uzsver, ka kokmateriālu cenas Latvijā pirmajā pusgadā raksturojamas ar lejupvērstu tendenci. “Līdz ar cenu krišanos, apaļo kokmateriālu piedāvājums no privāto meža īpašnieku platībām ir samazinājies. Arī gatavās produkcijas realizācijas tirgos joprojām valda vājš pieprasījums un augsta konkurence,” norāda D. Reķelis. Savukārt, plātņu segmenta eksporta rādītājus šogad būtiski ietekmējis saplākšņa tirgus piesātinājums un tam sekojošs realizācijas cenu kritums, arī atsevišķos skaidu plātņu realizācijas tirgos vērojams būtisks pieprasījuma samazinājums. “Pārprodukcija un konkurences saasināšanās skārusi arī zāģmateriālu segmentu – eksporta cenu samazinājums pirmajā pusgadā bijis gan skujkoku, gan lapu koku zāģmateriāliem, tāpēc arī prognozes nevar būt optimistiskas,” piemetina Dainis Reķelis.

LVM neto apgrozījums (pirmajā pusgadā) milj. eiro

2016.g.      127.9

2017.g.      135.8

2018.g.      157.6

2019.g.      192.3

LVM izmaksas (pirmajā pusgadā) milj. eiro

2018.g.      97.3

2019.g.      110.6

LVM peļna pirms uzņēmuma ienākuma nodokļa (pirmajā pusgadā) milj. eiro

2016.g.      43.6

2017.g.      40.4

2018.g.      60.3

2019.g.      81.7

Realizētie apaļkoksnes sortimenti (pirmajā pusgadā) (milj. m3)

2018.g.      2.75

2019.g.      3.01

Realizēto apaļkoksnes sortimentu (pirmajā pusgadā) (vidējā cena eiro/ m3)

2018.g.      51.13

2019.g.      58.70

Avots: a/s Latvijas valsts meži

„Stutē“ valsti

Latvijas Meža īpašnieku un apsaimniekotāju konfederācijas valdes priekšsēdētājs Māris Liopa:

„Latvijas valsts meži“ gan tieši, gan netieši būtiski papildina valsts maku ar naudu, kuras tik ļoti trūkst dažādu valstij sasāpējušu jautājumu risināšanai! Uzņēmuma finansiālās darbības rādītāji kārtējo reizi pierāda labas pārvaldības praksi, jo ne katram izdodas sasniegt tik labus rezultātus, it īpaši ārējā koksnes izstrādājumu pieprasījuma samazināšanās apstākļos. Meža nozare ir tā tautsaimniecības joma, kura valstij – gan nodokļu, gan eksporta ieņēmumos – var dot vairāk, jo pašlaik mežu apsaimniekotājiem Latvijā ir daudz ciešāk „sasietas rokas“, nekā tuvākajiem konkurentiem Igaunijā vai Somijā.