Eiropas Savienība ir pieņēmusi jauno ES Regulu par atmežošanu (vai Atmežošanas regulu, EUDR), saskaņā ar kuru attiecīgajiem uzņēmumiem ir jāīsteno stingrs likumības pārbaudes process, lai nodrošinātu, ka konkrēti produkti un preces, ko pārdod Eiropas Savienībā vai ārpus tās, nav radušies mežu izciršanas vai mežu degradācijas rezultātā vai nav izraisījuši mežu izciršanu vai degradāciju.
Preces, uz kurām attiecas regula, ir kakao, kafija, palmu eļļa, liellopi, soja un koksne, kā arī visi produkti, kas satur šos produktus, ir izmantoti kā barība vai ražoti, lietojot šos produktus (piemēram, āda, šokolāde un liellopu gaļa). Kad regula stāsies spēkā, lielajiem uzņēmumiem būs 18 mēneši, lai izpildītu tās prasības, savukārt mazajiem un vidējiem uzņēmumiem – 24 mēneši. Par to neievērošanu var tikt piemērots naudas sods vismaz 4% apmērā no kopējā gada apgrozījuma ES teritorijā vai ienākumu, kas gūti no šo preču vai produktu pārdošanas, konfiskācija.
Uzņēmumiem būtu jāpārskata, vai (un kā) uz tiem attiecas jaunais likums, un jāpārskata esošie procesi, pārvaldības sistēmas un piegādes ķēdes riski, lai nodrošinātu, ka tiek ievēroti jaunie pienākumi (piemēram, attiecībā uz likumības pārbaudi).
Eiropas Padome 2023. gada 16. maijā oficiāli pieņēma ES Atmežošanas regulu, kuras mērķis ir samazināt ES ietekmi uz atmežošanu procesiem visā pasaulē. Regula būtībā aizliedz pārdot “attiecīgās preces” un “attiecīgos produktus” (definēti tālāk tekstā) ES vai ārpus tās, ja vien uzņēmums un tā produkta piegādātājs nevar pārliecināties, ka produkts nav iegūts no atmežošanas vai mežu degradācijas vai nav izraisījis atmežošanu vai degradāciju.
“Attiecīgās preces”, uz kurām attiecas regula, ir kakao, kafija, palmu eļļa, liellopi, soja un koksne, kā arī regulas 1. pielikumā sīki aprakstītie “attiecīgie produkti”, kas ir ražojumi, kuri satur šīs preces, ir izmantoti kā barība vai ražoti, lietojot šīs preces, piemēram, āda, šokolāde un liellopu gaļa.
Regula būs piemērojama:
“uzņēmējiem” – fiziskām vai juridiskām personām, kas, veicot komercdarbību, attiecīgās preces un produktus izplata ES tirgū vai eksportē tos no ES tirgus; un
“tirgotājiem” – fiziskai vai juridiskai personai piegādes ķēdē, kas nav tirgus dalībnieks un kas, veicot komercdarbību, attiecīgās preces un produktus dara pieejamus ES tirgū vai eksportē no tā.
Lai gan regulā ir izveidota īpaša apakškategorija maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), kuriem tiek piešķirti daži izņēmumi, attiecīgie uzņēmumi, kas vēlas pārdot savu konkrēto produktu ES vai ārpus tās, varēs to darīt tikai tad, ja būs izpildīti šādi nosacījumi:
-
attiecīgais produkts un tā preces nav iegūtas no atmežotām zemēm vai nav izraisījušas mežu degradāciju pēc 2020. gada 31. decembra;
-
attiecīgais produkts ir ražots saskaņā ar tās valsts tiesību aktiem, kurā tas tiek izgatavots;
-
tiek ievēroti starptautiskie tiesību akti cilvēktiesību jomā;
-
aizsargā ietekmēto pamatiedzīvotāju tiesības;
Savukārt, attiecīgajai ES dalībvalstu izraudzītajai kompetentajai iestādei ir iesniegts uzticamības pārbaudes paziņojums, kas apliecina, ka ir veikta nepieciešamā pienācīgā pārbaude un ka nav konstatēts (vai konstatēts tikai nenozīmīgs) risks.
Turklāt uzticamības pārbaudes procedūras ietvaros piemērojamiem uzņēmumiem būs jāapkopo konkrēta informācija (piemēram, ģeolokācijas koordinātas un piegādātāju kontaktinformācija) un pēc tam, pamatojoties uz šo informāciju, jāveic riska novērtējums, lai noteiktu, vai pastāv risks, ka attiecīgās preces un attiecīgie produkti neatbilst regulas prasībām. Ja riska novērtējumā tiek konstatēts, ka pastāv risks (kas nav nenozīmīgs risks), no piemērojamiem uzņēmumiem tiek sagaidīts, ka tie īstenos nepieciešamos riska mazināšanas pasākumus saskaņā ar regulas 10.a pantu, lai panāktu, ka riska nav vai tas ir nenozīmīgs, tostarp pieprasīs papildu informāciju vai veiks neatkarīgu revīziju/pārbaudes. Procedūra un vācamās informācijas apjoms būs atkarīgs no Eiropas Komisijas 18 mēnešu laikā pēc regulas stāšanās spēkā piešķirtā valsts riska novērtējuma, kas būs vai nu “zems”, “standarta”, vai “augsts”; valstīm ar “zemu” riska novērtējumu tiks piemērota vienkāršota uzticamības pārbaudes procedūra.
Paredzams, ka regula tiks publicēta Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī 2023. gada vidū, un pēc tam regula stāsies spēkā 20 dienas vēlāk. Pēc tam lielajiem uzņēmumiem tiks noteikts 18 mēnešu, bet MVU – 24 mēnešu pagarinājuma periods, lai panāktu atbilstību.
Tiem uzņēmumiem, kas pārkāps regulu, tiks piemērotas “efektīvas, samērīgas un preventīvas” sankcijas, tostarp:
-
naudas sodi (maksimālajam naudas sodam jābūt vismaz 4% no uzņēmēja vai tirgotāja kopējā gada apgrozījuma ES finanšu gadā pirms lēmuma par naudas soda uzlikšanu pieņemšanas);
-
tirgus dalībnieka vai tirgotāja ieņēmumu, kas gūti no attiecīgo preču vai attiecīgo produktu pārdošanas, kā arī pašu preču un produktu konfiskācija; un
-
uz laiku (līdz 12 mēnešiem) izslēgšana no publiskā iepirkuma procedūrām.
Regulā ir noteikts detalizēts un sarežģīts process, kas attiecīgajiem uzņēmumiem ir jāievēro. Tas nozīmē, ka uzņēmumi padziļināti pārskatīs esošos procesus un piegādes ķēdes riskus, lai nodrošinātu attiecīgo izmaiņas piemērošanu. Šiem pasākumiem ir nepieciešamās speciālās zināšanas, lai izpildītu gaidāmos uzticamības pārbaudes pasākumus. Gaidāms, ka Eiropas Komisija publicēs atbalsta vadlīnijas, gatavojoties to īstenošanai.