Autors: Zemeunvalsts.lv, DU

Konference “Mežsaimniecība – Latvijas tautsaimniecības balsts bioekonomisko nozaru attīstības kontekstā”

Šā gada 17. oktobrī Daugavpils Universitātē jau ceturto reizi notika Latvijas Mežu sertifikācijas padomes, Latvijas Valsts mežzinātnes institūta “Silava” un Daugavpils Universitātes kopīgi rīkotā starptautiskā konference, kuras tēma 2019. gadā bija “Mežsaimniecība – Latvijas tautsaimniecības balsts bioekonomisko nozaru attīstības kontekstā”. Piedaloties lektoriem no Latvijas, Polijas un Somijas un dalībniekiem no valsts un privātā mežu sektora, Zemkopības ministrijas un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, izglītības un zinātnes sektora, lauksaimnieku, kūdras ieguves nozares un medicīnas pārstāvjiem, konferences dalībnieki nepilnas septiņas stundas runāja un domāja, un sprieda: ko varam dot mežam, ko, dodot mežam, varam gūt sabiedrībai, ko gūstam no meža un kā attiekties pret krasu uzskatu un politikas maiņu Eiropā un pasaulē. Vai cilvēkam ir vieta mainīgajā 21. gadsimta pasaulē? Kādu vietu cilvēks atvēl citam cilvēkam un kādu vietu Eiropā sev redzam mēs – meža nozares un saistīto nozaru pārstāvji!

Konferences pirmajā sesijā (“Meža nozares attīstības potenciāls un tendences. Citu bioekonomikas nozaru saistība ar meža sektoru”) lektori: akadēmiķe Baiba Rivža, LVMI "Silava" direktors Jurģis Jansons un ZM pārstāvis Jānis Eglīts uzsvēra mežsaimniecības un meža nozīmi Latvijas iedzīvotāju dzīvē un valsts ekonomikā gan vēsturiski, gan šodien, aicināja saskatīt esošās un domāt par jaunām iespējām, kā arī mudināja domāt un analizēt ar nozari saistīto informāciju (J. Jansons), kas bieži vien ir neprecīza un apzināti skaļa, un maldinoši “pareizi zaļa”.

Otrajā sesijā (“Bioekonomikas nozaru sabalansēta attīstība un vides aizsardzības problēmas. Riski, kas var ietekmēt bioekonomikas nozaru attīstību nākotnē”) lektori Laila Šica, prof. Arvīds Barševskis, Maksims Balalaikins, Juris un Artūrs Rubeni un Guntis Vilnītis runāja par uzmanīgu, profesionālu un ilgstspējīgu saimniekošanu, lai vārdi “ilgtermiņā un ilgstspējīgi” būtu katram saprotami, un mežā vai laukā, kur saimniekojam šodien, ar sirsnīgām atmiņām par mums, saimniekotu arī mūsu mazbērni un viņu mazbērni. J. un A. Rubeni uzsvēra iespēju turpināt un attīstīt līdz šim gan zināmu, bet patlaban maz izmantotu iespēju gūt pievienoto vērtību no priežu un egļu skujām.

Trešā sesija (“Mežsaimniecība un sertifikācijas sistēmas, to nozīme un ietekme uz tautsaimniecības attīstību un valstu konkurētspēju kopumā šobrīd un nākotnē. Citu Eiropas Savienības valstu pieredze”) tika veltīta meža sertifikācijas jautājumiem, kur Silja Pitkonena Arte no Somijas un Jānis Švirksts runāja par aktualitātēm mežu sertifikācijā pie mums un kaimiņvalstī.

Noslēdzošajā ceturtajā sesijā (“Meža un saistīto nozaru sadarbības iespēju un to attīstības paplašināšanās atšķirīgu viedokļu kontekstā Eiropas Savienības līmenī”) lektori analizēja dažāda veida sadarbības un informācijas apmaiņas iespējas Eiropā. Poznaņas universitātes profesors Pjotrs Mederskis, Ainārs Lupiķis un Jānis Staris akcentēja katras valsts zinātnieku un nozares profesionāļu vietu valstī un Eiropā. Vai tas (ko dzirdam, ko pavirši redzam, ko mums saka vai apgalvo) patiešām tā ir arī pie mums? Vai skaļi saucieni un plaša atspoguļošana sociālajos tīklos vienmēr “rada pareizību”? Un, ja nerada, kā pārliecināt, ka pie mums ir kvalitatīvi, tikai citādi! A. Lupiķis, runājot par Latvijas pētījumiem SEG sakarā, uzsvēra nepieciešamību pēc Latvijas zinātnieku datiem, lai dabas apstākļu ziņā mūs nepielīdzinātu Francijai vai Vācijai ar gana atšķirīgu klimatu.

Šo tēmu turpināja žurnālista Māra Ķirsona vadītās paneļdiskusijas dalībnieki, kas sprieda par noteikumiem, kas nāk no citurienes (lai arī Eiropas), un tiek nekritiski pieņemti, kā arī par nepieciešamību Latvijas zinātnieku pētījumus aktualizēt un ar tiem doties plašā pasaulē.
Latvijas zinātne jāsadzird Briselē!
(Izmantotas Daugavpils Universitātes fotogrāfijas)

20.10.2019
  Dalīties Facebook

Pievienot komentāru