Intervija ar Initu Bendzuli, “AW Latvia” Valde

Kolēģis, atgriežoties no ceļojuma, lidostā pamanīja uzņēmuma informatīvo stendu… Tā par Jums ieinteresējāmies!

Uzņēmumam “AW Latvia” ir divas preču zīmes. Viena – “Antique Wood” – dažādi galdniecības izstrādājumi no otrreiz pārstrādātas koksnes. Otra preču zīme – “Wooden Wall Design” – dekoratīvie sienu apdares paneļi no otrreiz pārstrādāta koka, kā arī no masīvkoka. Izejmateriāls tiek iegūts no vecām mājām, kuras paredzēts nojaukt, no veciem šķūņiem, saimniecības ēkām utt. Izsakoties tēlaini, tiek dota otra elpa tam, kas citādi sapūtu, sabruktu vai tiktu nodedzināts.

Kā uzzināt, ka jūs interesējošu ēku gatavojas nojaukt un materiāls varētu būt pieejams? Par jūsu ziņu avotiem. Viens – ko redzam, ejot vai braucot, otrs – īpašnieks un tā plāni…

Informāciju iegūstam dažādi. Izvietojam sludinājumus par “vecu” kokmateriālu iepirkšanu. Smiltenes pusē un tuvējos novados ziņa “iet” no mutes mutē – cilvēki viens otram pastāsta. Pēdējā laikā mēs piedāvājam “mainīt apšuvuma dēļus ” un, piemēram, vecam šķūnim uzliekam jaunus, vecos paņemot sev. Šķūnis paliek, mums ir materiāls, un visi ir apmierināti! Kā jau minēju, cilvēki, sarunājoties, informāciju nodod tālāk cits citam!

Zināma līdzība ar pasaku par Aladinu – mainu vecu lampu (koksni) pret jaunu! Vai atsaucība (piekrišana) ir liela?

Tā varētu teikt! Darbi ir saplānoti, tie notiek secīgi, materiāla šobrīd pietiek. Par atbirumu… Atbirums ir liels, ne viss materiāls no nojaucamās ēkas ir izmantojams. Nedrīkst aizmirst, ka kādreiz, kad ēkas būvēja, neizmantoja tādu ķīmiju, kāda ir pieejama mūsdienās, kas aizsargā kokmateriālu no apkārtējās vides iedarbības un palīdz tam kalpot ilgāk. Iztika ar dabiskiem procesiem. Kokus cirta pareizā laikā, pareizā mēnesī, tos kaltēja, noteiktu laiku atstājot mežā. Ja šie apstākļi un secība tolaik tika ievēroti, materiāls ir ļoti labi saglabājies! Ja zināmu apstākļu pēc tas netika ievērots, to var manīt uzreiz – koks ir trausls, jau bojāts un otrreiz praktiski neizmantojams, jo ūdens un saule vairs nav tie labākie draugi kokam, kas jau ir nocirsts un ielikts kādā būvē.

Ja īpašnieks labprāt tiek vaļā no veca šķūņa, kāda ir otra – pasūtītāja daļa? Par pieprasījumu…

Strādājam eksporta virzienā un lielākā daļa pasūtījumu mums nāk no Alpu reģiona valstīm. Tur joprojām ir itin senas tradīcijas: jebkurā kalnu kūrortā, kura īpašniekiem ir augsta pašcieņa un pašapziņa, ēkās nepieciešams izmantot otrreiz pārstrādāto koksni. Varam lietot vārdu tradīcijas vai prasības, bet otrreiz lietojamam kokam ir jābūt un punkts!

Jūsu produkcija un Latvija. Alpi un Gaiziņš vai Lielais Liepukalns – katram savs.

Pamatā darbojamies eksporta virzienā, bet, protams, ir darbi (projekti), kas realizēti Latvijā. Piemēram Latvijas kūrortpilsētā Siguldā līdzās atrakciju parkam “Tarzāns” ir kafejnīca “Kokos”, kur redzamā sienu apdare un durvis ir ražotas pie mums. Tad “Latvijas valsts meži” jaunajā klientu apkalpošanas ēkā Dundagā ir mūsu produkcija. Ir vairākas kafejnīcas Rīgā. Esam īstenojuši pašiem interesantu darbu Šveicē, kur, sadarbojoties ar igauņu būvniekiem, kas ēku cēla, aplīmējām nesošās konstrukcijas ar mūsu “veco” koku, jo klients vēlējās, lai ārsienu un iekštelpu apdare būtu no vienāda kokmateriāla.

Būvniecība no koka un Latvija. Vai ir vērojama piesardzība, vai…

Regulāri piedalāmies starptautiskās būvniecībai veltītās izstādēs, rādot savu produkciju un – protams – skatoties, ko dara citi. Redzam, ka Latvijas nacionālajos stendos piedalās un tiek pārstāvēti vismaz divi, trīs koka māju būvnieki. Cik koka ēku būvniecība ir pieprasīta un aktīva iekšzemē, grūti spriest! Es pati noteikti esmu koka māju atbalstītāja un līdzjutēja.

Vai ir gadījies atteikt materiālu piegādātājam un pārliecināt, ka šī ēka būtu saglabājama?

Nē, mūsu pieredzē šādu gadījumu nav! Komandā ir profesionāļi, kas labi pazīst un orientējas koka konstrukcijās – viņi, ieraugot ēku, it ātri saprot, vai mēs varēsim ko izmantot, vai ēka atstājama sabrukšanai, vai cita veida izmantošanai. Nākas arī īpašniekiem atteikt, jo materiāls vienkārši nav vairs izmantojams. Diemžēl, Latvijā pastāv nesakārtotas lietas, kur nespēju saimniekot vai saglabāt risina radikāli – ar sērkociņiem vai tamlīdzīgi.

Gana labs piemērs Latvijā ir Jūrmala, kur tradicionāli kā kūrortā bijusi koka ēku apbūve, no ēkām daudzas ir atjaunotas un ļoti labi izskatās. Vai arī, piemēram, Kalnciema kvartāls. Protams, uzturēt koka māju nav lēts prieks.

Otrs uzņēmuma zīmols ir “Wooden wall design”. Sienu apdare.

Jā, otrs zīmols (darba virziens) tapa, secinot, ka, eksportējot veco koku, paliek pāri daudz atgriezumu! Sākotnēji tos nokurinājām... izmantojot malkas vietā savu kalšu darbināšanai. Palika žēl, jo materiāls labs, izmantojams un – vienreizēji unikāls. Sākām domāt, kā to varētu pielietot, eksperimentējot tika radīti dažādi modeļi. Kaut kas no tā šobrīd tiek piedāvāts klientiem, kaut kas tā arī neieraudzīja saules gaismu. Patlaban mūsu klāstā ir 24 sienu apdares modeļi, ko piedāvājam. Sākām ar veco koksni, šobrīd sienu apdares paneļus piedāvājam arī no “jaunas” koksnes.

Kāda koksne (kokmateriāli) pie jums nonāk?

Dažāda. Gan baļķi, gan zāģmateriāli. Pārsvarā no Vidzemes, jo mūsu pusē mežistrāde norit gana aktīvi.

Kā jums patīk rosīgā Vidzeme?

Pati esmu no Rīgas, mana nonākšana ar kokapstrādi un koku saistītā nozarē gan bija diezgan nejauša. Sākām no “starta līnijas”, no paša sākuma – proti – bija ideja, kurai mani aicināja pievienoties. Tā pagājuši jau 8 gadi.

Kad sākām strādāt pašreizējās telpās, te jau darbojās kokapstrādes cehs. Savulaik šai ēkā bijusi metālapstrādes darbnīca. Ja atceraties atkritumu kastes dzīvokļos pirms gadiem 30. – zaļā krāsā ar pedāli – tās ražoja šeit!

Smiltenē un Vidzemē kopumā vide ir ļoti sakopta. Gan tā vide, kas mums apkārt, gan vide uzņēmējam! Man, bijušajai rīdziniecei, jāteic, ka Rīgā vajadzētu pamācīties no šejieniešiem, kā uzturēt infrastruktūru, kā domāt par attīstību un visu pārējo! Smiltenē var redzēt sakārtotus ceļus un ielas, puķu dobes un sakoptas mājas, pat ja redzi, ka rocība mājas īpašniekam nav liela, tāpat pagalms un apkārtne ir sakopta!

Par uzņēmumu (zīmoliem) var daudz uzzināt mājas lapā…

Par to varam tikai priecāties, tajā tiek ieguldīts daudz darba! Arī pie sociālajiem tīkliem strādājam gana aktīvi – Facebook lapai šobrīd ir ap 277 000 sekotāju visā pasaulē. To skaits ar katru dienu palielinās, iespējams, intervijas publicēšanas dienā būs jau 280 000.

Ar sociālo tīklu palīdzību esam atraduši vienu otru dīleri, jo mēs nestrādājam (precīzāk – reti strādājam) ar gala patērētāju, tikai gadījumos, ja konkrētajā valstī mums dīlera nav. Protams, Latvijas klientiem tirgojam paši. Reklāma sociālajos tīklos “strādā”, to jūtam pēc atdeves – ievietojot reklāmu, saņemam pasūtījumu, tātad – kāds ir pamanījis, izpētījis un vērsies pie mūsu sadarbības partneriem (dīleriem).

Tā kā mūsu produkcija ir izmantojama un izmantota daudzviet, bieži vien nezinām, kas būs lietotājs, gala saņēmējs, kurā valstī vai ēkā mūsu darbs atradīs vietu. Mums ir zināmi lielākie projekti– viesnīcas, restorāni, ir pat viena skola Vācijā. Ir arī tā gadījies, ka aplūkojam kāda interjera fotogrāfijas un redzam: “Skat, mūsu materiāls!”

Cik liela ir jūsu komanda?

Būs ap 50 cilvēku. Darbinieku iesaiste procesos ir dažāda. Kā jau minēju, katalogā ir noteikti produkti, kurus var izvēlēties. Ja klientam ir vēlme pēc īpaša dizaina no vecā koka, viņš var atsūtīt rasējumus vai skices, mēs kalkulējam un skatāmies, kā to var realizēt. Ir problēmas ar kvalificētu darbaspēku, bet tas, manuprāt, skar jebkuru ražojošu uzņēmumu. Mūspusē kokapstrādes uzņēmumu ir daudz, ir t.s. “staigājošie” darbinieki, kas neilgu brīdi pastrādā pie viena, otra, trešā uzņēmēja. Mums ir ilgstošais (pastāvīgais) darbaspēks, kas veido komandas kodolu. Mēs piedāvājam kopmītnes darbiniekiem, jo cilvēki brauc no tuvējiem reģioniem, darba nedēļu nostrādā un brīvdienās dodas mājup! Viņi nedzīvo pārāk tālu, bet ceļš šurpu-turpu dažādu iemeslu dēļ ikdienā nav izbraukājams.

Jāatzīmē, ka skolas, kur mācītu darboties tikai ar veco koksni, nav. Tas ir cilvēka pieredzes, prasmju un intuīcijas apvienojums. Ne katrs profesionāls un kvalificēts galdnieks var strādāt ar veco koksni, tam nepieciešams laiks un jaunas iemaņas, šai koksnei ir sava specifika.

Vai klientus interesē arī koka suga?

Tas ir viens no jautājumiem, ko uzdod! Sugu sadalījums, ja tā var teikt - pa valstīm - ir interesants. Piemēram, vāciešiem pirmajā vietā ir ozols! Ozolkoka produkti vācu pusē ir ļoti pieprasīti, lai gan ir vieni no dārgākajiem. Runājot par veco koksni, Latvijā pieejamākās (vai savulaik celtniecībā izmantotās) ir priede un egle, ko, loģiski, mēs arī piedāvājam. Par materiāla vecumu bieži nejautā, toties ļoti svarīgs ir fakts, ka šis ir otrreiz izmantojams materiāls – tātad saudzējošs videi. Apziņa, ka esi videi draudzīgs, nereti “izslēdz” citus jautājumus. Mūsu produkcijas priekšrocība ir “Latvijas sudrabpelēkais tonis”, krāsa, kāda raksturīga vietējām, vecajām koka ēkām. Salīdzinājumam, Alpos kalnu saulē nereti vecais koks ir tapis tumšs, gandrīz melns.

Vai jums Latvijā ir daudz konkurentu?

Domāju, ka nav, vismaz skatoties uz apjomiem. Konkurenti ir citviet Eiropā, jau minētajā Alpu reģionā, kur būvju daudz, materiālu daudz un pieprasījums liels.

Esam sākuši ražot arī mēbeles. Ir produktu līnija, kas top tikai no vecā koka. Tad jaunais MDF kopā ar veco koku. Mēs varam teikt, ka tā ir produktu līnija, bet ik mēbelei raksts būs savādāks. Katrs saulē pabijušais dēlis būs atšķirīgs. Ģeometriskajās līnijās mēbeles ir vienādas, konstrukcijā – arī, bet var ilgi un dikti sēdēt un pētīt, pētīt, pētīt… koksnes zīmējumu un ik reizi ieraudzīt ko jaunu.

(Izmantotas Initas Bendzules un "AW Latvia" fotogrāfijas)