Autors: Zemeunvalsts.lv

Budžetā trūkst kādam apsolītās naudas? Netrūkst! Vairāk nekā 600 tūkstošus eiro būs jāpiešķir putnu vērošanai!

Kamēr politiķi un ministrijas darbinieki nespēj atrast savulaik solīto naudu veselības aprūpei un iesaka mediķiem pašiem meklēt iespējas rast līdzekļus, budžeta naudas dalītāji turpina prāvus līdzekļus dot jomām, kas nekādi nav saistītas nedz ar valdības prioritātēm, nedz lielākās sabiedrības daļas interesēm. Kāda sabiedriska organizācija, kas cītīgi vēro… un vēro tieši putnus, četru gadu laikā saņēmusi vairāk nekā 600 tūkstošus eiro par dažādu putnu sugu aizsardzības plānu izstrādi, proti, par papīru kalnu radīšanu, no kuriem praktiski un saturiski nav realizēts pilnīgi nekas, līdz ar to nevienam (ne putnam, ne cilvēkam) no vairāk nekā pusmiljona eiro valsts budžeta, tātad, mūsu naudas, labāk nav palicis.

Četru gadu laikā no Latvijas nodokļu maksātāju līdzekļiem krietni vairāk nekā pusmiljons eiro - 617 tūkstoši (eiro) izskatās, ka tiks samaksāti Latvijas Ornitoloģijas biedrībai par putnu vērošanu. Dabas aizsardzības pārvalde ar šo organizāciju ir noslēgusi vismaz 12 līgumus par dažādu sugu putnu novērošanu, uzskaiti un monitorēšanu, kā arī aizsardzības plānu izstrādi.

“Visdārgākais” līgums slēgts par jūrā ziemojošo ūdensputnu avio uzskaiti 2019.-2021. gadā. Tam līgumā paredzēti 211 723 eiro. Nekur gan nav atrodams pamatojums, kāpēc par gandrīz ceturtdaļmiljonu eiro jāsaskaita, cik daudz spārnaiņu ziemo mūsu jūrā un piekrastē, ņemot vērā, ka uzskaiti paredzēts veikt nevis vienkārši ar tālskati, ar velosipēdu braucot mežā vai gar jūru, bet gan ar lidmašīnu vai helikopteru.

Izmaksu ziņā dārgi pasākumi ir arī “dienas putnu fona monitorings” un “plēsīgo putnu fona monitorings”. Tiem no nodokļu naudas atvēlēti attiecīgi 81 856 eiro un 68 970 eiro. Pa pussimts tūkstotim eiro nepieciešams trim projektiem – dzeņu, naktsputnu un Lubānas mitrājā ligzdojošo putnu apskatīšanai. 59 532 eiro atvēlēti sugas aizsardzības plānam putnu sugu grupai “Dzeņi”. Izrādās, ka pūces aizsargāt ir lētāk, jo putnu sugu grupai “Pūces” aizsardzības plānu paredzēts izstrādāt par 25 962 eiro. Bet dzeņu “pieskatīšana” Latvijā ir īpaši aktuāla, jo vēl 14 250 eiro atvēlēti vēsturiskās un aktuālās informācijas un datu apkopošanai par dzeņveidīgo putnu sugu novērojumiem DDPS “Ozols” (datu bāzē). Naktsputnu fona monitoringam piešķirti 57 539 eiro. Dabas lieguma "Lubāna mitrājs" ligzdojošo putnu atlantam atvēlēti 57 244 eiro. Vismazākā finansējuma līgums ir metodikas izstrāde jūras piekrastē ligzdojošo putnu monitoringam, kam atvēlēti vien trīs tūkstoši. Ziemojošo ūdensputnu uzskaite Latvijas nodokļu maksātājiem izmaksā 11 960 eiro, bet 24 999 eiro valsts budžeta līdzekļu piešķirts Natura2000 monitoringam (putni).

Latvijā ir reģistrētas 382 dažādas putnu sugas. Tas nozīmē, ka katrai sugai vidēji gadā tiek “atvēlēts” aptuveni pustūkstotis eiro. Zvirbuļveidīgo sugu skaits vien ir 142, līdz ar to nosacīti var teikt, ka ik gadu ceturtdaļmiljons eiro budžeta naudas tiek piešķirts zvirbuļu un to “tuvu vai attālu radinieku” vērošanai, ar ko nereti mēdz aktīvi nodarboties bērnudārznieki vai cilvēki, kas atpūšas parkos un labprāt dalās ar līdzpaņemtās vai kabatā esošās maizes drupačām ar turpat esošajiem putniem.

Izskatās, ka mūsu Latvija kļūst īpaši lieliska mītnes zeme putnu vērotājiem un skaitītājiem, bet mediķiem, skolotājiem, policistiem, ugunsdzēsējiem un pensionāriem nebūt ne…

07.11.2019
  Dalīties Facebook

Pievienot komentāru