Vienkāršošana sāksies pēc gada (Atgādinājums VI)

db.lv | 28.07.2020

Maija vidū (15.05.*) sākām, jūnijā un jūlijā turpinājām (5.06., 3.07., 7.07., 10.07.) un šodien noslēdzam atgādinājuma publikāciju virkni par valsts institūciju darbinieku radītu problēmu, kas, ņemot vērā dažādas nianses pēdējo gadu notikumos, rāda: "Laiks rit, tikumi un nepilnības paliek!" Šādu domu valdību deklarācijās neatrast! 

Nekustamais īpašums

No 2019. gada 1. decembra spēkā būs izmaiņas, kas vērstas uz vienkāršotu datu reģistrēšanu par nekustamajiem īpašumiem un risina valsts iestāžu – datu turētāju – sadarbības un datu apmaiņas jautājumus. To paredz apjomīgie iepriekšējās Saeimas pieņemtie grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā, Zemesgrāmatu likumā, likumā “Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās”, kā arī likumā “Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās” un likumā “Par kultūras pieminekļu aizsardzību”. Vairāki aptaujātie atzina, ka par to, kā realitātē strādās šīs izmaiņas, varēs pārliecināties tikai 2020. gadā, kad attiecīgās normas būs “pastrādājušas” kaut vai pāris mēnešus.

Atšķirīgi skatupunkti

Interesanti, ka dažādu jomu pārstāvjiem viedoklis par šiem grozījumiem atšķiras. Piemēram, zemes īpašnieki uzskata, ka šie grozījumi bija īstā vietā un reizē, kad sakārtot jautājumu par to, ka visi apgrūtinājumi un liegumi atrodami vienā datubāzē. Nekustamo īpašumu attīstītāji, savukārt, neredz, ka šīs izmaiņas būtiski atvieglos darbību. “Primus Derling” veiktais grozījumu izvērtējums rāda, ka noteiktos gadījumos mazināsies slogs privātpersonām griezties vairākās iestādēs, lai reģistrētu informāciju par nekustamo īpašumu, kā arī tiks sakārtota informācijas iegūšanas vide. Tomēr kā problēmu “Primus Derling” norāda normatīvo aktu nepārskatāmību, jo grozījumi veikti piecos dažādos normatīvajos aktos. Līdz ar to gan pašām iestādēm, gan arī notāriem, juristiem un citām personām, kas iesaistītas darījumos ar īpašumiem, būs uzdevums sabiedrībai skaidrot šīs jaunās procedūras, lai tās atvieglotu privātpersonu administratīvo slogu ne tikai “uz papīra”, bet arī praksē, un cilvēkiem būtu skaidrība. Tāpat būs vajadzīgs laiks, lai iedzīvinātu šīs procedūras un kliedētu privātpersonu neskaidrības par to, kurš iestādē vērsties un kādus dokumentus gatavot, lai rīkotos atbilstoši jaunajai, efektīvajai procedūrai un neradītu personām liekus izdevumus un administratīvo slogu tieši nezināšanas dēļ.

Īpašumu pārdošanu neietekmēs

“Personām, kuras iegādājas vai atsavina īpašumu tieši tādā sastāvā, kādā īpašums jau ir, ar šiem grozījumiem būtiski nekas nemainīsies – īpašuma iegādes procedūra būs tā pati. Vienīgi – zemesgrāmata, izskatot nostiprinājuma lūgumu par īpašnieku maiņu, pārbaudīs, vai attiecīgajam īpašumam nav reģistrēti tādi apgrūtinājumi, kuri, atbilstoši grozījumiem, vairs netiks ierakstīti zemesgrāmatā, un tos no zemesgrāmatas dzēsīs,” ekspertīzes rezultātu atklāj “Primus Derling” partnere Kristīne Gaigule-Šāvēja. Turklāt, tikšot ieviesta lielāka skaidrība, kurā datubāzē kādus datus meklēt un pārbaudīt, un nekustamo īpašumu pircējiem ar laiku būs ērtāk pārbaudīt datus par noskatīto īpašumu pirms tā iegādes.

Vairāku aptaujāto īpašnieku cerības par to, ka parlamentārieši, veidot izmaiņas, būs parūpējušies un turpmāk zemesgrāmatā būs norādīti visi attiecīgajam īpašumam esošie apgrūtinājumi – servitūti, aizsargjoslas u.c. – nav piepildījušās. “Vienotas datubāzes, kurā iekļauta visa informācija par apgrūtinājumiem nebūs! Zemesgrāmatā būs dati par apgrūtinājumiem, kas noteikti uz līguma pamata (hipotēkas, apbūves tiesības, servitūti u.c.), un šos datus redzēs kadastra informācijas sistēmā. Savukārt, kadastra informācijas sistēmā varēs redzēt visus datus par tiem apgrūtinājumiem, kas izveidoti uz likuma pamata (piemēram, aizsargjoslas),” skaidro K. Gaigule-Šāvēja. Viņa gan piemetina: lai gan nebūs vienotas datubāzes, tiks skaidrāk nošķirts, kurā datubāzē redzama kāda informācija,- tā vairs nedublēsies tādā apmērā, kā tagad, un līdz ar to radīsies mazāk nesakritību šajās datubāzēs. Turklāt, zemesgrāmata un kadastra informācijas sistēma nav vienīgās datubāzes, kurās pārbaudāms īpašuma stāvoklis un apgrūtinājumi (papildus jāpārliecinās, piemēram, par to, vai īpašumā nav reģistrētas aizsargājamās dabas teritorijas vai piesārņojums),” tā K. Gaigule-Šāvēja

Datu apjoma lieta

“DB” jau 11.10.2018. vēstīja par Saeimas Ilgstpējīgas attīstības komisijas sēdes diskusiju rezultātā secināto, ka ne visi apgrūtinājumi ir ierakstīti zemesgrāmatā, tie jāmeklē vairākās datubāzēs, kā rezultātā joprojām saglabājas situācija, ka īpašums tiek nopirkts un tad atklājas, ka īpašuma jaunā saimnieka iecerētā īpašuma izmantošana nav iespējama, jo ir kādi apgrūtinājumi. Tā kā atbildīgās komisijas ieskatā vairāku ar īpašumiem saistītu datubāzu uzturēšana vienlaikus ir nelietderīga un lietotājiem nedraudzīga, Ministru kabinetam, apkopojot esošās datubāzes, būtu jāveido vienota Latvijas nekustamo īpašumu datubāze, kurā vienkopus atrodama informācija par īpašumiem, tiem noteiktajiem apgrūtinājumiem, aprobežojumiem, teritorijas plānojumu. Nākamajiem atbildīgās komisijas deputātiem būtu jāraugās, lai valdība izveidotu ērtu un saprotamu informācijas sistēmu, kas ļautu cilvēkiem un arī potenciālajiem investoriem iegūt pilnu nepieciešami informāciju par konkrēto nekustamo īpašumu.

K. Gaigule-Šāvēja gan norāda, ka grozījumi ir vērsti tieši uz to, lai katrā datubāzē – zemesgrāmatā un kadastra informācijas sistēmā – tiktu ievietota tā informācija, kas atbilst katras šīs datubāzes izveidošanas mērķim. “Grozījumi pēc būtības samazinās to datu apjomu, kas tiks ierakstīts zemesgrāmatā un kuri vairāk piederas kadastra informācijas sistēmai. Zemesgrāmata tomēr ir veidota, lai tajā ierakstītu nekustamos īpašumus un ar tiem saistītās tiesības (piemēram, īpašumtiesības), bet ne tāpēc, lai uzskaitītu visu ar īpašumu saistīto informāciju,” tā K. Gaigule-Šāvēja.

 “Nevaru sacīt, ka šie grozījumi kaut ko būtiski mainīs nekustamo īpašumu tirgū,” vērtē Latvijas Nekustamo īpašumu darījumu asociācijas valdes priekšsēdētājs Edgars Šīns. Viņš savu sacīto pamato ar to, ka būtisks izrāviens vai administratīvā sloga mazināšana nekustamo īpašumu nozarei diemžēl netika novērota. “Gribētos, lai šie nozarei svarīgie jautājumi gūtu lielāku uzmanību tautas priekšstāvju acīs, nekā tas bijis iepriekš. Ceru uz jauno – 13. Saeimu,” uzsver E. Šīns. Savukārt jurists Aigars Bērziņš norāda, ka problēmas ar datubāzē esošo datu atbilstību ir ne tikai zemesgrāmatā, kurā iztrūkst ziņu par konkrētajam zemes nogabalam piemērotajiem liegumiem, bet arī Komercreģistrā, kurā līdzās “dzīvajiem” uzņēmumiem ir tādi, kuri reāli nestrādā, un daļai no tiem pat nodokļu administrācija ir apturējusi saimniecisko darbību. “Protams, varu piekrist zemes īpašnieku viedoklim, ka tad, kad šie likumi bija atvērti Saeimā, tajos tautas kalpiem bija jāiestrādā norma par to, ka viss ir atrodams vienā datubāzē – zemesgrāmatā -, un, ja tajā apgrūtinājumu, liegumu nav pēc grozījumu spēkā stāšanās 2019. gada 1. decembrī, tad uzskatāms, ka tādu attiecīgajam zemesgabalam vienkārši nav. Tas tagad ir jaunās Saeimas kompetencē,” uzsver A. Bērziņš.

Šobrīd datu neatbilstība

“Primus Derling” partnere norādīja, ka šobrīd gan kadastra informācijas sistēmā, gan zemesgrāmatu nodaļu informācijas sistēmā tiek uzturēti vienādi noteiktu kategoriju dati par īpašumiem, taču praksē vienā sistēmā tie tiek aktualizēti, taču otrā – ne, līdz ar to rodas nesakritības, dati nav savstarpēji atbilstoši, pareizi un pilnīgi. Tāds arī ir grozījumu galvenais mērķis – novērst šīs neatbilstības. Tā kā grozījumi stāsies spēkā 2019. gada 1. decembrī, tām institūcijām, kurām ir nepieciešams pielāgot savas sistēmas šīm izmaiņām – Valsts zemes dienestam un Tiesu administrācijai -, ir nedaudz vairāk kā gads laika. “Pēc grozījumu spēkā stāšanās tiks nodrošināta informācijas apmaiņa starp abām informācijas sistēmām, kā arī noteiktas datu grupas vairs abās sistēmās nedublēsies,” informē “Primus Derling” partnere. Ja iepriekš personai bija jāvēršas divās iestādēs – Valsts zemes dienestā un zemesgrāmatu nodaļā -, lai reģistrētu datus vai izmaiņas saistībā ar nekustamo īpašumu, tad tagad paredzēti noteikti gadījumi, kuros persona ar vienu iesniegumu vērsīsies vienā iestādē, un iestādes pašas veiks informācijas apmaiņu, un katras iestādes informācijas sistēmā tiks reģistrēti tie dati, kas būs attiecīgās iestādes kompetencē. “Valsts zemes dienestā paredzēts vērsties, ja tiek veikta kadastra objekta (zemes vienības, zemes vienības daļas, būves vai telpu grupas) datu reģistrācija vai aktualizācija. Savukārt zemesgrāmatu nodaļā jāvēršas, ja tiek veikta jauna, atsevišķa nekustamā īpašuma veidošana vai izmaiņas nekustamā īpašuma sastāvā saistībā ar zemes vienības pievienošanu tam, atdalīšanu no tā vai lietu tiesību nostiprināšanu attiecībā uz šo nekustamo īpašumu,” būtību skaidro K. Gaigule-Šāvēja.

Materiāls pirmoreiz publicēts laikrakstā "Dienas Bizness" 2018. gada 8. novembrī
iepriekšējie raksti:
https://www.zemeunvalsts.lv/cies-nolaidibas-del-vai-15-gados-kaut-kas-ir-mainijies-atgadinajums-

https://www.zemeunvalsts.lv/apgrutinajumi-atklasies-kas-ir-mainijies-atgadinajums-ii-

https://www.zemeunvalsts.lv/datus-apkopos-devinus-gadus-kas-ir-mainijies-atgadinajums-iii-

https://www.zemeunvalsts.lv/perkot-ipasumu-neiekrist-slazdos-kas-ir-mainijies-atgadinajums-iv-

https://www.zemeunvalsts.lv/mekle-taisnibu-kas-ir-mainijies-atgadinajums-v-

Vienkāršošana sāksies pēc gada (Atgādinājums VI)   Dalīties Facebook

Pievienot komentāru