Iedomājieties – ap Ziemassvētkiem veikalos nav svaigu kāpostu, bet februārī no plauktiem pazūd skābētie. Ziemā nav arī seleriju. Vienkārši nav. Un mazdārziņā neko prātīgu izaudzēt nevar, jo ierastos kūdras substrātus vairs nepārdod. Jau pēc desmit gadiem tā var kļūt par skaudru realitāti, ja vien Eiropas Savienības (ES) zaļajā kursā netiks atsevišķi nodalīta enerģētikā un dārzkopībā izmantojamā kūdra.

Tieši tā – zaļā kursa dokumenti paredz, ka, cīnoties par klimatneitrālu ekonomiku, jau pēc 2030. gada būtu jāpārtrauc kūdras ieguve jebkādiem mērķiem un esošās izstrādes vietas jāsāk rekultivēt. Eiropas Komisijas noraidošajai attieksmei pret kūdru ir būtisks iemesls, proti, aptuveni puse no ES iegūtās kūdras tiek izmantota apkurei. Vairākās valstīs – Īrijā, Francijā, Somijā, Zviedrijā, Nīderlandē, patlaban jau ārpus ES esošajā Skotijā – kūdras briketes bija un daudzviet joprojām ir tradicionāls, gadsimtiem sens un bieži izmantots kurināmais.

Taču, šķiet, daļa politiķu nav aizdomājusies līdz tam, ka kūdra ir ne tikai vidi piesārņojošs kurināmais, bet arī ļoti vērtīgs un grūti aizvietojams dārzkopības substrāts. Šādu augsnes maisījumu izzušana vairāku iemeslu dēļ radīs milzīgas problēmas lauksaimniekiem visā Eiropā.