2025.gada jūnijā Eiropas Padome apstiprināja nostāju par jaunu Eiropas Savienības (ES) mēroga mežu uzraudzības sistēmu, kas ļaus sekot līdzi progresam ES mērķu un politikas, mērķu un instrumentu sasniegšanā, kas tieši vai netieši ietekmē mežus.
Sistēmas mērķis ir uzlabot mežu ilgtspējīgu apsaimniekošanu un noturību visā Eiropā. Izveidojot visaptverošu mežu zināšanu bāzi, tā nodrošinās precīzākus datus un vieglāku piekļuvi informācijai, veicinot mežu ilgtspējīgu apsaimniekošanu un daudzveidīgās funkcijas.
“Meži ir mūsu planētas zaļās plaušas – tie ir būtiski mūsu klimatam, bioloģiskajai daudzveidībai, ilgtspējīgai izaugsmei un nākotnei. Ar jauno mežu uzraudzības sistēmu mēs nodrošinām mežu apsaimniekotājus un īpašniekus ar instrumentiem, kas viņiem nepieciešami, lai atbildīgi aizsargātu un apsaimniekotu šo dārgo dabas resursu, sabalansējot saglabāšanas un ražošanas mērķus, vienlaikus izvairoties no nevajadzīgas birokrātijas,” uzsvēra Česlavs Sjekerskis (Czesław Siekierski), Polijas lauksaimniecības un lauku attīstības ministrs
Komisijas priekšlikuma galvenie elementi
Komisijas priekšlikums ir galvenā tiesību akta iniciatīva, kas izriet no Eiropas Savienības (ES) Mežu stratēģijas 2030. gadam. Komisija sadarbībā ar ES dalībvalstīm izveidotu un darbotos augstas kvalitātes uzraudzības sistēmu, lai nodrošinātu saskaņotus mežu datus, pamatojoties uz dalībvalstu esošajām mērīšanas sistēmām. Priekšlikumā ieviesta arī mežu datu apmaiņas sistēma, kas ļauj apmainīties ar datiem starp dalībvalstīm un ES līmenī.
Galvenās izmaiņas, ko ieviesusi Padome
Atbalstot nepieciešamību pēc saskaņotiem un salīdzināmiem meža datiem, lai uzlabotu noturību un bioloģisko daudzveidību, Padome uzskata, ka priekšlikums būtu ievērojami jāvienkāršo, lai samazinātu administratīvo slogu un izmaksas gan meža apsaimniekotājiem, gan valstu iestādēm. Tāpēc tā ir ieviesusi virkni izmaiņu savā vispārējā pieejā.
Īpaša pieeja meža uzraudzībai
Padomes nostājā ieviesta īpaša pieeja, saskaņā ar kuru valstu uzraudzība būtu sākumpunkts politikas veidošanai ES līmenī. Sistēma balstītos uz valstu meža inventarizācijās jau savākto datu saskaņošanu un uz rādītājiem, ko dalībvalstis pašlaik izmanto, lai sniegtu ziņojumus saskaņā ar citiem ES tiesību aktiem un starptautiskām ziņošanas sistēmām. Tiks izmantoti tikai rādītāji ar skaidru, pierādītu vērtību, bet dalībvalstis var brīvprātīgi ieviest jaunus rādītājus.
Tālizpēte un kartēšana
Padome pauda bažas par tālizpētes (informācijas par mežiem vākšana no satelītiem vai bezpilota lidaparātiem) iegūto datu precizitāti un uzticamību. Tāpēc Padome vienojās, ka kartēšana joprojām būtu atsevišķu dalībvalstu atbildība, jo tās ir labākā pozīcijā, lai izstrādātu rentablus un pielāgotus risinājumus, kas vislabāk atbilst to specifikai un videi. Dalībvalstu vāktā informācija par mežiem tiks darīta publiski pieejama.
Eiropas Padome uzskata, ka šāda pieeja nodrošina pareizo līdzsvaru starp datu saskaņošanu un elastīguma nodrošināšanu.
Integrēti ilgtermiņa valsts meža plāni
Līdz šim pastāvēja uzskats, ka ierosināto brīvprātīgo integrēto ilgtermiņa valsts meža plānu mērķis nav skaidrs un ka šādi plāni joprojām būtu jāatstāj dalībvalstu kompetencē. Tāpēc Padome nolēma svītrot šo noteikumu.
Meža vienības
Eiropas Padome uzskata, ka Komisijas ierosinātā meža vienības jēdziena definēšana ir sarežģīta un tas varētu radīt datu aizsardzības problēmas, kā arī neskaidrības par to, kā šīs vienības varētu mainīties laika gaitā. Turklāt tikai dažas dalībvalstis to izmanto galvenokārt pārvaldības nolūkos, tādēļ ir grūti paļauties uz to augšupējā pieejā. Tāpēc Padome ir nolēmusi svītrot noteikumus par meža vienībām.
Turpmākie pasākumi
Eiropas Padome ir gatava sākt sarunas ar Eiropas Parlamentu, tiklīdz tas būs pieņēmis savu nostāju. Meži ir būtisks sabiedrotais cīņā pret klimata pārmaiņām un bioloģiskās daudzveidības zudumu, un tie ir ļoti svarīgi dinamiskām lauku teritorijām un bioekonomikai. Neskatoties uz to, ka mežu platība pastāvīgi palielinās, uz tiem arvien lielāku spiedienu rada dabas katastrofas, tostarp ugunsgrēki, vētra un kukaiņu invāzijas, kuras, visticamāk, saasinās klimata pārmaiņu dēļ. Informācija par Eiropas mežu stāvokli ir fragmentāra, un pašlaik pieejamajos datos ir nepilnības un pārklāšanās. Labāka datu kvalitāte un piekļuve informācijai uzlabotu mežu pārvaldību un dalībvalstu, mežkopju un mežu apsaimniekotāju spēju pieņemt informētus lēmumus un veicinātu Eiropas mežu noturību.