Eiropas Komisijā (EK) pieņemts tiesību aktu kopums "Fit for 55", lai sasniegtu neto emisiju samazinājumu par –55%, līdzšinējo -40% vietā, kas izrādās ir nākamais kūdras nozares pastāvēšanas izaicinājums.

Latvija vēl nav novedusi līdz galam savu Teritoriālo Taisnīgas pārkārtošanās plānu, kur jāpierāda visai Eiropai, ka Latvijas kūdra netiek izmantota enerģētikā kā fosilais kurināmais, kā citās Eiropas valstīs, bet gan dārzkopībā – kūdrā audzē pārtiku, dekoratīvos augus un koku stādus, kas piesaista SEG emisijas, vienlaikus nodrošinot darbavietas reģionos un sniedzot pienesumu valsts ekonomikai.

Emisiju piesaiste jāpalielina gudri

Nākamie soļi Eiropas klimata politikā paredz palielināt emisiju piesaisti purvos. "Fit for 55" ietvaros publicētie Zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības regulas (LULUCF) grozījumi nosaka Latvijai sasniegt -644 tūkst T CO2 ekv. samazinājumu līdz 2030. gadam, skatoties tieši uz zemes izmantošanas sektoru jeb mežiem, lauksaimniecības zemi un kūdras ieguvi.

Kūdras nozare aicina skatīties uz problēmu pēc būtības - emisijas rodas no visām organiskajām jeb kūdras augsnēm, neatkarīgi vai tur tiek iegūta kūdra, ierīkots zālājs vai aramzeme. Diemžēl pēdējo divu zemes izmantošanas veidu radītās emisijas krietni pārsniedz kūdras nozares emisijas, tāpēc būtu nepieciešams sociāli ekonomiskais izvērtējums pirms lemt par emisiju samazināšanu nozarēs, tostarp kūdras nozarē, kur sezonas laikā tiek nodarbināti ap 3500 cilvēku.