Jaunā realitāte vēl joprojām miglā tīta

Māris Ķirsons, Dienas Bizness | 11.03.2022

Meža nozares produkcijas importa apturēšana no Krievijas un Baltkrievijas mainīs koksnes produkcijas tirgu visā Eiropā. Protams, arī Latvijā saasināsies konkurences cīņa starp dažādiem koksnes produkcijas patērētājiem. Ja nesaruks patēriņš, visticamāk, šīs nozares produktu cenas pieaugs.

Šādu iespējamo nākotnes scenāriju iezīmē Latvijas lielākās eksporta ienākumus ģenerējošās nozares organizāciju vadītāji un uzņēmēji. Jārēķinās, ka 2021. gadā meža nozares eksporta ienākumu apmērs sasniedza 3,65 mljrd. un šo ienākumu radīšanā sava loma pienākas arī importam, turklāt pēc naudas apjoma Baltkrievija ar 283,67 milj. ir līdere, kamēr Krievija ar 171,56 milj. ir trešajā pozīcijā aiz Lietuvas. Būtiskākā ietekmes pozīcija ir skujkoku zāģmateriāli, kas no Baltkrievijas 2021. gadā importēti 750,4 tūkst. m3 apmērā, bet 2020. gadā – 613,1 tūkst. m3, savukārt no Krievijas pērn ievesti 352,4 tūkst. m3 , bet 2020. gadā – 228,4 tūkst. m3. Kopumā abas valstis no kopējā skujkoku zāģmateriālu 1,49 milj. m3 importa ir devušas vairāk nekā 1 milj. m3 jeb nedaudz vairāk par 72%. Saplāksni no Krievijas pērn importēja 57,9 tūkst. m3 (teju 53% no kopējā šī produkta importa apjoma), kas gan ir mazāk nekā 2020. gadā, kad apjomi bija vēl lielāki – 65,1 tūkst. m3. Vēl viens nozīmīgs importa produkts ir koksnes šķelda, kuru izmanto arī siltuma ražošanā.

Vairāki aptaujātie uzņēmēji norādīja, ka pagaidām vēl nekādu oficiālu sankciju un līdz ar to arī liegumu no Krievijas un Baltkrievijas privātajiem kokrūpniekiem iegādāties meža nozares produktus neesot, drīzāk jautājums esot par to, vai darījumu partneri Rietumvalstīs vēlas koksnes izstrādājumus, kuros ir kaut kāda daļa no Baltkrievijā vai Krievijā iegūtā koka. Skanēja arī retorisks jautājums: ja jau sankcijas netiekot piemērotas pret Krievijas energoresursiem, tostarp dabasgāzi, kāpēc tādas būtu jāpiemēro pret privātajiem šajā valstī strādājošajiem kokrūpniekiem (tostarp ārvalstu investoriem, kuri uzbūvējuši savas ražotnes Krievijā). Par labāko iespējamo risinājumu tika minēta pašu uzņēmēju izvēle tālākai sadarbībai ar importēto koku no Austrumu kaimiņvalstīm – kuri gatavi riskēt un strādāt, lai strādā, bet, kuri nevēlas, lai to nedara. Šādā gadījumā gan varētu rasties jautājumus par vienlīdzīgiem konkurētspējas nosacījumiem. Jāņem gan vērā, ka situācija mainās nevis pa dienām, bet pa stundām, tāpēc esot neiespējami prognozēt, kas notiks nevis rīt, bet gan pēc dažām stundām šodien.

Vēl pārāk agri rēķināt

“Pašlaik ir pārāk agri vērtēt situāciju, kāda radīsies, izslēdzot no spēles Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes koksnes un citus produktus,” ar secinājumiem nesteigties iesaka Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss. Viņš norāda, ka pašlaik vairāk valda emocijas un solidaritāte ar Ukrainu. “Meža nozares uzņēmumi jau ziedojuši milzīgas summas Ukrainas atbalstam: vienu miljonu eiro SIA “Gaujas koks”, “Stiga RM” 250 tūkst. eiro, vēl vairākas kompānijas desmitiem tūkstošus eiro, a/s “Latvijas Finieris” un RSEZ SIA “Verems” par katru Latvijā nopirkto finierkluču m3 ziedos 5 eiro un atbalstīs Ukrainu arī citādos veidos,” tā K. Klauss.

Viņš nenoliedz, ka Latvijas meža nozare un kopumā visi patērētāji Eiropā agrāk vai vēlāk izjutīs Krievijas un Baltkrievijas meža nozares produkcijas trūkumu. “Uzņēmējiem būs jāmeklē citi piegādātāji tai specifiskajai produkcijai, kuru Latvijā neražo, piemēram, skujkoku saplāksnim vai MDF, savukārt citus koksnes produktus, ko ražo Latvijā, varēs iegādāties par tirgus cenām. Vietējam pircējam šobrīd ir jābūt priekšrokai,” uz jautājumu, kādi pasākumi var būt nepieciešami, atbild. K. Klauss. Viņš norāda, ka Krievijas un Baltkrievijas pieteiktais karš Ukrainā ir mainījis visu un pašlaik jāpielāgojas jaunajiem apstākļiem, kuri daudzos gadījumos vēl pat nav zināmi un vēl jo vairāk – saprotami. “Ne jau tikai Latvijas meža nozarei, bet arī citu ES dalībvalstu, piemēram, Somijas, Vācijas (u.tml.), būs jādzīvo bez Krievijas meža nozares produkcijas,” tā uz jautājumu, cik plašu loku varētu skart austrumu kaimiņu meža nozares produkcijas neesamība, atbild K. Klauss. Jo īpaši viņš aicina neraudzīties uz šiem problēmjautājumiem nozaru griezumā, jo kokrūpnieki jutīs arī ķīmisko izejvielu trūkumu līmju gatavošanā, metāla trūkumu būvniecībā, vispārējo loģistikas haosu gan Eiropas iekšienē, gan piegādēs no Ķīnas. Tāpat būs citās nozarēs. “Šobrīd kopaina nav skaidra un nav zināms, kad skaidrība taps,” tā K. Klauss.

Starta šāviens cenu kāpumam

“Ja Krievijas un Baltkrievijas meža nozares produkti Eiropas Savienībā netiks “ielaisti” (par tiem nevarēs norēķināties), loģiski, samazināsies kopējie koksnes produkcijas ražošanas un realizācijas apjomi, bet, pieprasījumam saglabājoties pašreizējā līmenī, visai koksnes produkcijai cenas vienkārši “skries kosmosā”,” prognozē koksnes tirdzniecības SIA “Aca Timber” valdes loceklis Armands Apfelbaums.

Sacīto viņš pamato ar faktu, ka Latvija nav vienīgā valsts Eiropā, kura izmantoja Krievijas un Baltkrievijas meža nozares produkcijas dotās iespējas tās pārvērst dārgākās precēs. “Somija bija, šķiet, viens no Krievijas koksnes lielākajiem pārstrādātājiem, arī Vācija tos nesmādēja, tāpat citu valstu kokrūpnieki,” norāda A. Apfelbaums. Viņš piebilst, ka jau pašlaik tiek novērots atsevišķu koksnes izejvielu resursu trūkums, jo, piemēram, Polijā plātņu ražotāji papīrmalku pērk par fantastisku cenu – pat par 100 eiro/m3. “Tas nozīmē, ka baļķa m3 cena ir vismaz 1,3-2 reizes augstāka, bet rodas jautājums, vai zāģētās produkcijas patērētāji ir gatavi par to maksāt ievērojami vairāk,” tā A. Apfelbaums. Viņaprāt, pašlaik ir pārāk agri mēģināt saprast jauno realitāti.

Vajadzīgi risinājumi

“Pirmais uzdevums – atbalstīt Ukrainu cīņā ar iebrucējiem, otrais – saprast, kāda ir jaunā situācija, kad Krievijas un Baltkrievijas meža nozares produkcijai ir (tiek) slēgta Eiropas Savienība, trešais – nepieciešams rīcības plāns – ko un kā darīt Latvijā,” skaidro Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras Zemes izmantošanas komitejas priekšsēdētājs un Latvijas Mežu sertifikācijas padomes priekšsēdētājs Māris Liopa. Viņš uzsver, ka šie trīs uzdevumi jārisina vienlaikus. “Eiropā jau līdz šim – pirms Krievijas un Baltkrievijas sankcionēšanas – bija koksnes produkcijas deficīts, kuru sedza ar piegādēm no Āzijas un Dienvidamerikas, kur, starp citu, mežu platības samazinājās atšķirībā no Eiropas. Tātad ir jautājums, ar kādiem resursiem un no kurām valstīm šo koksnes izstrādājumu deficītu Eiropā dzēsīs,” norāda M. Liopa. Viņaprāt, jautājums nav retorisks, jo īpaši, ja dabas draugi un putnu mīļi raksta un izplata aicinājumus ne tikai samazināt mežizstrādes apjomus, bet to pat pārtraukt.

“Ja koksnes ieguvi samazina vai, vēl vairāk, pārtrauc, jājautā, no kā tiks ražots siltums. Runa nav tikai par Latviju vai Somiju, un Zviedriju, bet arī Vāciju un Nīderlandi, kas ir vienas no lielākajām Latvijā ražoto kokskaidu granulu patērētājām,” skaidro M. Liopa. Viņu ir pārsteigušas ES sankcijas, kuras Krievijas energoresursu – dabasgāzes, degvielas – piegādes nav skārušas. “Tas ir jautājums, vai ES patiešām vēlas samazināt savu atkarību no dabasgāzes, vēl jo vairāk – tieši no Krievijas, kura iebrukusi Ukrainā?” jautā M. Liopa. Viņš atzīst, ka satraukumu šajā sakarībā ir pauduši arī politiķi. “Euroobserver citē Spānijas enerģētikas ministri Terēzu Riberu, kura skaidrojusi, ka paļaušanās uz Krieviju ir radījusi milzīgu trauslumu Eiropas enerģētikas sistēmā, kas prasa strauju pāreju uz tīrākiem un līdz ar to ne-Krievijas avotiem; vai iznākums būs “reāls un taustāms”, rādīs laiks,” uzsver M. Liopa. Viņaprāt, samazināt dabasgāzes izmantošanas apjomus siltumapgādē arī Latvijā var jau nākamajā apkures sezonā, ja vien sāk šajā virzienā strādāt. “Piedodiet, bet, ja kādas sabiedriskās organizācijas šodienas situācijā vēl kaut ko stāsta par to, ka koksnes (kura citādi nav izmantojama) sadedzināšana ir pretrunā ar ES klimata un dabas aizsardzības mērķiem, jājautā, vai tās nav jādēvē savādāk,” uz jautājumu, vai koksnes izmantošana enerģētikā nav pretrunā ES uzstādījumiem klimata jomā, atbild M. Liopa. Viņš uzskata, ka ES topošās – jaunās atjaunojamo energoresursu – direktīvas projektā nevar tikt saglabāta preambula: ”Enerģētikai nevar pakļaut pirmreizējo koksni.” “Tas ir absurds – pašiem ir resurss, bet to izmantot nevarēsim, labāk ir dzīvot aukstumā (jo īpaši, ja ziemā ir mīnus 10–15 °C) vai kā,” sašutis ir M. Liopa. Viņaprāt, Latvijas valstsvīriem šādu preambulu vai nosacījumu ietveršana ir jābloķē – jāizmanto veto tiesības.

Ietekmes aspekti

“Vairāk nekā viena miljona m3 zāģmateriālu, vairāk nekā 60 000 msaplākšņa, vairākus simtus tūkstošu m3 šķeldas importa no Krievijas un Baltkrievijas “izzušana” nav iespējama bez sekām ne tikai meža nozarei, jo īpaši mēbeļu ražotājiem, bet arī siltuma ražotājiem. Ir vajadzīga konkrēta Latvijas valsts rīcība,” uzsver M. Liopa. Viņš norāda, ka Latvijai pirms lēmumu pieņemšanas obligāti nepieciešams palūkoties, ko un kā šādā situācijā plāno darīt Somijas, arī Lietuvas un Igaunijas valdības. “Piemēram, jāatceras, ka kaimiņvalstī – Lietuvā – netālu no robežas ar Latviju, Akmenē, ir izveidota 146 milj. eiro vērtā VMG plātņu rūpnīca, kur ik gadu iecerēts saražot ap 600 000 m3 produkcijas, kurai izejviela līdz šim, galvenokārt, tika gādāta no Baltkrievijas. Tagad, jaunajos apstākļos, šķiet, koksnes izejvielu avots šai ražotnei būs Latvija, tādējādi pieprasījums pieaugs un cenas arī nestāvēs uz vietas. Tas ir viens piemērs, bet tādu noteikti būs daudz vairāk,” norāda M. Liopa. Viņaprāt, Latvijā būtu jāgatavo vairāki iespējamās rīcības scenāriji.

“Latvija viena pati nevar un nevarēs nosegt Krievijas un Baltkrievijas meža nozares produkcijas trūkumu Eiropas tirgū, bet valsts var kaut nedaudz amortizēt šo produktu cenu kāpumu, lai pasargātu Latvijas ražotājus un arī siltumpatērētājus no tarifa būtiska pieauguma,” uz jautājumu, vai Latvija spēj amortizēt importa iztrūkuma apmērus, atbild M. Liopa. Viņaprāt, ir jārēķinās, ka lietuvieši un somi Krievijas un Baltkrievijas resursu trūkumu mēģinās kompensēt ar papildu iepirkumiem mežiem bagātajā Latvijā.

Rīcības virzieni

“Ja Latvijā ik gadu koksnes pieaugums ir ap 26 milj. m3, bet iegūst tikai 12-13 milj. m3, loģiski, ka koksnes ieguves apjoms, nenodarot kaitējumu dabai, var tikt palielināts par vienu, diviem un pat trijiem miljoniem m3,” uz jautājumu, ko darīt, atbild M. Liopa. Viņš gan nozarei, gan arī tajā nodarbinātajiem un nodokļu ieņēmumiem pozitīvu risinājumu redz papildus koksnes ciršanas apjomu piešķiršanu Latvijas valstij piederošajos mežos.

“Ja savulaik, 2009.–2010. gadā, tā laika Latvijas valdība varēja nolemt par 2+2 milj. m3 papildu ieguvi valsts mežos un tādējādi stabilizēja situāciju, kādēļ to nevarētu darīt arī pašreizējos apstākļos?” iespējamo risinājumu skaidro M. Liopa. Valdība ar savu lēmumu varētu pat noteikt: valsts mežu apsaimniekošanas uzņēmums drīkst dedzināmo šķeldu pārdot tikai Latvijā strādājošajām katlumājām, apaļkoksni – tikai Latvijā strādājošajiem un to pārstrādājošajiem uzņēmumiem. “Uz laiku atteikties no jaunu ierobežojumu un aizsargājamo teritoriju izveides, kas var kopumā no saimnieciskās darbības izņemt pieaugušus mežus desmitiem un pat simtiem tūkstošu hektāru platībā,” uz otru risinājumu norāda M. Liopa. Viņaprāt, vēl viens risinājums būtu ieviest ciršanas caurmēra diametra izmaiņas, saistot to ar obligātu jaunu koku (kas iegādāti stādaudzētavās) stādīšanu, kas savulaik, 2018. gadā, tika “nolikta uz pauzes”. “Te var runāt arī par risinājumiem citos virzienos,” uzsver M. Liopa.

Pagaidām liela neskaidrība

“Kad nosēdīsies putekļi, tad varēs saprast kaut ko vairāk,” uz jautājumu par pašreizējo situāciju atbild mēbeļu ražošanas un tirdzniecības SIA “Daiļrade koks” valdes priekšsēdētājs Andris Jansons. Viņš atzīst, ka Krievijas un Baltkrievijas koksnes produktu ekspozīcija, kā piegādes avots tālākapstrādes produktu ražošanai, ir nozīmīga ne tikai Latvijas, bet arī citās Eiropas valstīs strādājošajiem ražotājiem. “Baļķus no šīm valstīm vairs nevar importēt, taču zāģmateriāli, dažādi plātņu materiāli (saplāksnis, OSB, MDF kokskaidu plātnes) ir būtisks izejmateriāls dažādu koka produkcijas izstrādājumu ražošanai, turklāt, to pašlaik nav īsti ar ko aizvietot, jo Krievija ir viens no mežiem bagātākajiem reģioniem,” skaidro A. Jansons. Viņš cer, ka migla un putekļi izklīdīs, un situācija, cik vien tas ātri iespējams, sakārtosies.
Raksta pirmpublicējums žurnāla “Dienas Bizness” 2022. gada 8. marta numurā.
Izmantotas Jesse, zemeunvalsts.lv fotogrāfijas

Jaunā realitāte vēl joprojām miglā tīta

Komentāri

Andris
Vajag beidzot paplašināt vēja ģeneratoru parku !!!

Pievienot komentāru