Vecā, niknā dziesma

Vitālijs Birga-Uļens | 07.06.2021

Fakts, ka slavenam putnumīlim nepatīk saimniekošana mežā: ne koksnes resursu ieguve, ne meža stādīšana,– nav nekas jauns un pārsteidzošs. Dziesma vecumvecā (pat vecišķā), toties labi skanošā un dvēseli plosošā: “mežus izcērt, putniem nav kur dzīvot, lielas bēdas un sēras”. Savukārt, piedziedājumā jau uzsvērts, ka, cērtot mežus, eksistenciālam (izdzīvošanas) jautājumam tiek pakļautas aizsargājamas putnu sugas. Ja parastam klausītājam ar to vēl nav gana, pa neticīgo Tomu smadzenēm bliež teksts: “savākti vairāk nekā 10 000 parakstu (tātad 0,5% no oficiālā Latvijas iedzīvotāju skaita) par mežizstrādes aizliegumu no 1. aprīļa līdz 30. jūnijam”.

Kas noticis? Barbari turpina cirst mežu un iznīcināt dzīvo dabu, kas teju, teju saskarsies ar neatgriezeniskām sekām. Draugi! Kur bija mežs, būs tuksnesis! Nez', ko putnumīļi sacītu pirms 100 gadiem, kad Latvijā mežu bija krietni mazāk. Vadoties pēc putnumīļu loģikas, putniem bija jāpazūd. Ne tikai tāpēc, ka mežu bija mazāk, bet... savvaļas putni bija un ir medījums gan plēsējiem, gan kaķiem, gan arī cilvēkiem. Lūk, kāda neraža, putni ir “pārdzīvojuši” gan mazākas meža platības, gan divus pasaules karus, kuru laikā vienam otram spārnainim izdzīvot bija daudz grūtāk, nekā miera laikos.

Šķiet, putnumīļiem tas nav jautāts un nav zināms, vai viņi par ko tādu vispār aizdomājušies.

Gājputni, kas dodas uz siltajām zemēm, vietējiem plēsējiem “kalpo kā papildus barības bāze”. Šo “bāzi” mēdz izmantot arī silto zemju plēsēji. Interesanti, vai Latvijas putnumīļi Latvijas gājputnu ziemotavās ir uzstājušies ar kaut vienu politmācības kursu, “apskaidrojot”, cik slikti un pagalam nekulturāli ir, piemēram, ēdienreizē notiesāt stārķi. Nav gan dzirdēts, bet, ļoti iespējams, ka “ekspedīcijās” uz Āfriku Latvijas putnumīļi dodas regulāri, tikai... par kādu naudu. Ak, ļaunais “kovids” ceļošanu būs apstādinājis!

Jā, jā, daudz runājam par zinātniskos datos balstītiem lēmumiem! Cik katras putnu sugas īpatņu mīt Latvijā? Cik daudz, piemēram, vārnu, kurās vietās tās sastopamas? Cik daudz zvirbuļu un kur tie dzīvo? Cik daudz bezdelīgu un kur tās ligzdo? Turklāt, būtu tikai saprotami un loģiski, ja varētu zināt, cik bezdelīgu, piemēram, 2020. gada rudenī aizlidoja uz siltajām zemēm un cik šopavasar atgriezās. To pašu jājautā par strazdiem, stārķiem utt. Arvien biežāk tiek pieminēti dzeņi un pūces; arī par šiem spārnaiņiem trūkst konkrētu datu. Vēl prasītos pētījumi: kur un kāpēc kādas putnu sugas īpatņu skaits pieaug un attiecīgi – kuru un kādēļ – sarūk. Vai vainojami cilvēku mīlētie minkas vai citi plēsēji, piemēram, vanagi, vai barības trūkums? Cik liela būs mežu – koku – ciršanas (mežistrādes) artava?

Varbūt putnumīļu “uzbrauciens”, bažījoties, ka meža apsaimniekošanas plāns ir nekam nederīgs papīrs, jāsaprot kā savdabīgs “uzaicinājums” mežu īpašniekiem atvērt maku pētījumiem, piemēram, cik daudz putnu mums ir, un, protams, svarīgi būtu noskaidrot kā tie “jūtas” konkrētā mežā un konkrētā kokā. Jā, tas noteikti nav viegls un ātri padarāms darbiņš – tie ir gadi, kas pavadīti vaiga sviedros no agra rīta līdz melnai naktij un arī naktīs – pūču un ūpju dzīves izpētē. Protams, šāds pat gigantisks darbiņš prasa daudz naudiņas – teiksim – pārsimts tūkstošus eiro skanošā. Muļķības? Varbūt! 

Kā savādāk skaidrot putnumīļu “izmisumu”? Vai nav labi ar saprašanu? Nē, jel, tie ir zinoši un, droši vien, gudri cilvēki ar nopietnu izglītību! Varbūt skaidrojums meklējams tikai un vienīgi dīvainā pieņēmumā – proti, “ziedotāji” neredzēs, par ko atbalsīt putnumīļus – ja nav aktivitāšu – nav arī skanošā. Muļķības? Varbūt!

Ak, jā, vēl jau mežinieki ticot sazvērestības teorijām, ka “skaļie” zaļie un putnumīļi ir ārvalstu konkurentu “nopirkti”. Muļķības? Varbūt! Tomēr, ja no šādām zaļo dabas draugu un putnumīļu aktivitātēm savdabīgas dividendes (pārdot vairāk, jo Latvijā iegūt un saražot nevar) var plūkt citzemju konkurenti, tas vairs nav smieklīgi. Nenoliedzami, ir vēl trakāku sazvērstības teoriju “upuri”, kas uzskata zaļos un putnumīļus par ietekmīgu vispasaules organizāciju, kurai vietējie politiķi (tie, kas regulāri nāk un iet) pretstāvēt nespēj. Konfrontācija starp mežsaimniekiem un dabas draugiem nešaubīgi ir vajadzīga tieši pēdējiem: ja nebūs “kautiņa”, kam viņi būs interesanti – tikai un vienīgi pašiem sev. Kālab šiem dīvaiņiem ziedot naudiņu?

Latvijas valsts pamats ir zeme. Ja uz tās aug mežs, loģiski, tajā tiek saimniekots. Ja tā nenotiek, rodas jautājums par darba vietām laukos, kur to skaits pēdējo 25 gadu laikā gājis mazumā un no cilvēku klātbūtnes ir “atbrīvotas” prāvas Latvijas teritorijas. Jo mazāk cilvēku reģionos un Latvijā, jo sliktāk putniņiem?! Vai tad? Turpināt reģionu “atbrīvošanu” no iedzīvotājiem ir bīstami, jo bez cilvēkiem valsts pastāvēt nevar! Interesanti, ko putnumīļi teiktu par šādu savu aktivitāšu vērtējumu, kuru citos laikos dēvētu vismaz par “savdabīgu diversiju”? Vai ar līdzīgām aktivitātēm putnumīļi izpaužas arī Igaunijā, Lietuvā, un, jo īpaši, Somijā, Zviedrijā, Austrijā vai Vācijā? Vai šajās valstis mežizstrāde no 1. aprīļa līdz 30. jūnijam jau ir aizliegta? Vai spārnaino draugu inventarizācija un uzskaite ir veikta? Vai putnu monitorings tiek veikts? Re, cik daudz interesantu jautājumu! Vai Latvija atkal būs savdabīgs pionieris vai korķis katrai pudelei? Nu, ko, vismaz kādā jomā “ieliksim kloķi” Eiropai un, visticamāk, pārējai pasaulei. Lai brīnās... un mācās no mums!

  Dalīties Facebook

Komentāri

A. Kauliņš
Mārim. Ir liela jēga, jo gandrīz nekur "putnumīļus" vispār nekritizē un patiesību neatklāj. Jo tāds "meinstrīms" mūsu republikā. Sabiedriskie mediji, arī Delfi, TVNet un jauns.lv neko nerakstīs par šo tēmu, jo tad nesaņems zaļo atbalstu. Viņu NVO, piemēram, saņem milzīgas naudas Vides attīstības fondiņā, citos atbalsta "projektiņos", kuros, pie reizes strādā arī DAP darbinieki un pat Rīgas skolu jaunatne tiek pamatīgi kūdīta. Nepatīkami, bet fakts. Cik zināms, šo portālu lasa vairāki tūkstoši tie cilvēki, kuri absolūti nav saistīti ar meža nozari. Tā kā malači, lai tik raksta!
Māris
Viss jau tā ir. Bet vai kāds var pateikt kāda jēga šiem rakstiem šajā portālā, kuru lielākoties lasa tie cilvēki, kas ir informēti, bet ne tie, kam šāda informācija būtu jāuzzin?
Māris Sanitai
Retoriski - vai saimnieciskai darbībai pieejamās platības var nesamazināties aizliedzot saimniekot, lai nodrošinātu bioloģisko daudzveidību? Paldies, ka stādījāt, kopāt! Labu bioloģisko daudzveidību izaudzējāt! Tagad gan vairs mežā neejiet un neko tur nedariet. Ja samazinās (vai nākotnē samazināsies) saimniekošanas apjomi, loģiski, ka valstī samazinās darbavietas, nodokļi, eksports. Darbavietas - cilvēki, kas nodarbojas ar stādu audzēšanu, augsnes gatavošanu stādīšanai, stādīšanu, kopšanu, zāģēšanu, koku pievešanu, aizvešanu, strādā pārstrādes uzņēmumos, tālākā transportā u.t.t. tai skaitā ar iepriekšminētajiem saistītajos servisos. Bet pats galvenais - mēs neizmantojam "visnekaitīgākās un dabīgākās saules baterijas" - lapas un skujas, un neveidojam "oglekļa konservus" fosīlās enerģijas un plastmasas un citu ..... materiālu, kas agri vai vēlu pārvērtīsies kaitīgos atkritumos aizvietošanai.
Andis Lazdiņš
Man visnesaprotamākais ir tas, kāpēc putnīļi neraud un skaļi nepauž sašutumu par barbarisko dabiskās vides iznīcināšanu, maksājot vēl piedevām atbalstu par t.s. bioloģiski vērtīgo zālāju uzturēšanu. Tur taču vajadzēja šalkot ozolu vai egļu mežiem un skanēt meža putnu dziesmām! Tas taču ir vēl briesmīgāk, jo izcirtumā vēl atjaunosies, bet šajās t.s. bioloģiski vērtīgajās pļavās cilvēka briesmīgās un, šajā gadījumā, arī bezjēdzīgās saimnieciskās darbības iededzinātais nospiedums paliks vienmēr, kamēr vien tiks maksāts atbalsts par šo barbarismu...
Sanita
Padalieties informācijā – vai saimnieciskajā darbībā pieejamās meža platības samazinās dēļ dabas daudzveidības saglabāšanas? Vai nodarbinātība reģionos meža saistītajās nozarēs pieaug vai samazinās? Paldies.

Pievienot komentāru