Kūdras ieguves un pārstrādes uzņēmumos nerimst bažas par nozares nākotni

Zigfrīds Dzedulis, “Latvijas Avīze”, a/s “Latvijas Mediji” | 29.09.2021

Zemkopības ministrija sadarbībā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju jau 2019. gadā diskusijā par zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības nākotni esot skaidrojusi mitrzemju apsaimniekošanas īpatnības arī ES Padomes darba grupās. Izstrādājot pašlaik spēkā esošo Zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības sektora regulējumu, pēc ministra teiktā, sākumā esot izdevies vienoties par brīvprātīgu izmešu uzskaiti mitrzemēs. Tomēr Eiropas Parlamentam bija pretējs viedoklis, paredzot no 2026. gada ieviest obligātu uzskaiti. Tādējādi brīvprātīga izmešu uzskaite vairs nebūs iespējama.

Kā lasāms EK 2020. gada ziņojumā, Latvijā kūdras nozare atzīta par viena no izmešu ietilpīgākajām nozarēm. Latvija ir viena no sešām ES dalībvalstīm, kurā kūdru iegūst un izmanto enerģētikā, tādējādi radot videi kaitīgo gāzu izmešus. Tāpēc Taisnīgas pārkārtošanās teritoriālais plāns paredz Latvijai atteikties no kūdras ieguves izmantošanai enerģētikā līdz 2030. gadam. Problēmas rada tieši tas, ka ziņojumā atzīts, ka nelieli kaitīgo gāzu izmeši rodas, kūdru dedzinot, bet, kūdru rokot, rodas lielāki izmeši.

Kūdras ieguves un pārstrādes uzņēmumos nerimst bažas par nozares nākotni

Pievienot komentāru