2025. gads parādīs, vai Eiropas Savienība spēs izmantot jauno stratēģiju, lai sakārtotu savu rūpniecību un turpinātu pēdējos piecos gados Eiropas Zaļajā darījumā (green deal) iezīmēto ceļu, vai arī pieaugošā globālā konkurence un protekcionisma centieni piespiedīs ES būtiski vājināt ilgtspējības politikas galvenās jomas. Protams, viss iepriekšminētais būtiski ietekmēs arī situāciju un politisko dienaskārtību pie mums Latvijā.
Jaunā Eiropas Komisija izmantos pirmās 100 darba dienas (līdz marta vidum), lai izstrādātu priekšlikumus rūpniecības stiprināšanai, nodrošinātu Eiropas Savienības konkurētspēju salīdzinājumā ar citām pasaules daļām un palīdzētu pārveidot lauksaimniecības un pārtikas nozari. Turklāt, EK pietiekami ātri ir jāizstrādā tiesību akta priekšlikums par siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas mērķi līdz 2040. gadam, lai ES to varētu izmantot, atjaunojot savu klimata plānu saskaņā ar Parīzes nolīgumu, pirms nākamās ANO klimata pārmaiņu konferences COP30 Brazīlijā.
Vēlēšanās īstenot vērienīgu klimata politiku, kas nenoliedzami prasa ievērojamas pūles no iedzīvotājiem, ir mazinājusies visā Eiropas Savienībā. Daudzās valstīs atbalstu gūst labējās partijas, kas iebilst pret iepriekšējā periodā noteikto stingro rīcību “zaļā darījuma” ieviešanā. Dažu dalībvalstu valdības un politiskās frakcijas Eiropas Parlamentā jau tagad cenšas vājināt vairākas būtiskas “zaļā darījuma” politikas jomas, piemēram, iekšdedzes dzinēju aizliegumu līdz 2035. gadam, automobiļu parka emisiju ierobežojumus vai jauno transporta un ēku emisiju tirdzniecības sistēmu (ES ETS II).
Vēlēšanas lielākajās ES valstīs, piemēram, Vācijā un Polijā, kā arī nestabilitāte Francijas valdībā mazina t.s. vērienīgo lēmumu pieņemšanu klimata jomā un apgrūtina to ieviešanas progresu pārejas periodā.
Eiropas Savienībā spraigi debatē par konkurētspēju, enerģijas cenām un 2040. gada klimata mērķiem
Kopš Mario Dragi ziņojuma vārds “konkurētspēja” Eiropas informatīvajā “burbulī” ir bijis aktuāls teju visiem. Attiecinot to uz Eiropas enerģētikas nozari, tas nozīmē samazināt enerģijas cenas, kas ir divas līdz trīs reizes augstākas nekā ASV un Ķīnā. Šis būs viens no galvenajiem uzdevumiem jaunajam enerģētikas komisāram Danam Jorgensenam un vienlaikus arī galvenais jautājums, kam būs jāpievērš pastiprināta uzmanība viņa pilnvaru termiņa sākumā. Enerģijas cenu samazināšanai, kā arī inovāciju veicināšanai, atkarības mazināšanai un dekarbonizācijai būs galvenā nozīme t.s. tīras rūpniecības nolīgumā, ko Eiropas Komisija plāno publiskot 2025. gada 26. februārī.
Līdztekus tam aktuāls ir jautājums par energoapgādes drošību un enerģētisko neatkarību no Krievijas. Kopā ar enerģijas cenām abi šie jautājumi būs arī Polijas, kas 1. janvārī pārņēma prezidentūru ES Padomē, politiskajā darba kārtībā. Kā preses konferencē norādīja Polijas pastāvīgās pārstāvniecības ES vadītāja, vēstniece Agneška Bārtola, par šiem jautājumiem viņa sagaida ļoti aktīvas diskusijas.
A. Bartola izmantoja izdevību, lai atspēkotu, viņasprāt, mītu Eiropas “burbulī”, ka Polija esot klimatskeptiska valsts: “Tā nav taisnība, mēs neapšaubām mērķi panākt oglekļa neitralitāti līdz 2050. gadam,” viņa uzsvēra žurnālistiem. Jautāta par Eiropas plāniem ieviest klimata mērķus 2040. gadam, A. Bartola norādīja, ka Polijas prezidentūra ES Padomē pie tā strādās, kad pienāks laiks. “Mēs esam atkarīgi no Komisijas priekšlikuma, kas vēl nav saņemts, mēs nezinām, kad tas būs,” uzsvēra A. Bartola. Iepriekšējā Eiropas Komisija bija ieteikusi līdz 2040. gadam par 90% samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas, bet atstāja jaunās komandas (Komisijas) ziņā sagatavot priekšlikumu konkrētajam tiesību aktam, kas pēc tam būs jāsaskaņo ar Eiropas Parlamentu un dalībvalstu valdībām.
Šai kontekstā būtiska nozīme ir atjaunojamajiem energoresursiem. Dans Jorgensens jau savas apstiprināšanas laikā Eiropas Parlamentā paziņoja, ka Komisija sagatavos tiesību aktu priekšlikumus par atjaunojamajiem energoresursiem laikposmam pēc 2030. gada, īpaši tiks noteikts atjaunojamās enerģijas mērķis 2040. gadam.
Francijā turpinās politiskā nestabilitāte. Nepieciešams panākt progresu enerģētikas pārejas procesā
Francijā ir sācies laiks, kad valda politiskā un budžeta nenoteiktība. Neuzticības izteikšana Mišela Barnjē valdībai 4. decembrī padarīja neiespējamu 2025. gada budžeta pieņemšanu līdz gada beigām. Nedaudz vairāk kā nedēļu vēlāk prezidents Emanuels Makrons par jauno valsts premjerministru iecēla centrisko politiķi Fransuā Bairo, lai palīdzētu atrisināt politisko krīzi. Savukārt, lai novērstu akūtu finanšu krīzi, tiek apsvērta iespēja pieņemt īpašu likumu, kas ļautu valstij dažus mēnešus darboties bez budžeta.
Šogad Francija pabeigs izstrādāt savu klimata pārmaiņu plānu, jo īpaši pagājušā gada otrajā pusē publicēto trešā daudzgadu enerģētikas plāna (PPE) projektu, kurā ir noteiktas enerģētikas politikas prioritātes līdz 2035. gadam. Tas ir vērsts uz enerģijas patēriņa samazināšanu un zema oglekļa satura enerģijas ražošanas paātrināšanu (atjaunojamo energoresursu attīstība un kodolenerģijas atjaunošana). Pēc sabiedriskās apspriešanas plānu paredzēts publicēt 2025. gada pirmā ceturkšņa beigās.
Pašvaldībām, uzņēmumiem un privātpersonām ir paredzēts piešķirt vairāk līdzekļu pasākumiem, lai pielāgotos klimata pārmaiņām. Oktobrī vēl toreizējais premjerministrs M. Barnjē paziņoja, ka attiecīgais fonds 2025. gadā tiks palielināts no 75 līdz 300 miljoniem eiro.
Vācijā gaidāmas ārkārtas vēlēšanas, kurās lems arī par 2030. gada mērķiem klimata un enerģētikas jomā
Pēc kanclera Olafa Šolca valdības sabrukuma nopietna uzmanība ir pievērsta ārkārtas vēlēšanām Vācijā 2025. gada 23. februārī un to ietekmei uz valsts turpmāko virzību. Neraugoties uz skaļo valdības krīzi, kanclera vadītā trīs partiju alianse ir guvusi ievērojamus panākumus svarīgākajās klimata un enerģētikas politikas jomās, piemēram, atjaunojamo energoresursu izmantošanas paplašināšanā. Tomēr daudzie finansējuma jautājumi un politikas nesakārtotība, ko atstāja esošās koalīcijas sabrukums, jaunās valdības darbu neatvieglos.
Ārkārtas vēlēšanas un no tām izrietošās sarunas par koalīcijas veidošanu līdz 2025. gada vidum var radīt nevajadzīgi ilgu nenoteiktību un praktisku stagnāciju turpmākās politikas veidošanā. Tas būs ekonomisku grūtību, drošības problēmu un pieaugošu izmaksu periods. Šāda situācija varētu apdraudēt klimata politikas pieņemšanu un realizāciju Vācijā.
Bijušās kancleres Angelas Merkeles vadītie konservatīvie, iespējams, vadīs nākamo koalīciju. Kanclera amata kandidāts ir Frīdrihs Mercs. Viņš vēlēšanās stāsies pretī pašreizējam kancleram O. Šolcam. Neatkarīgi no tā, kurš veidos nākamo Vācijas valdību, tai būs jārisina steidzami jautājumi, piemēram, kā finansēt jaunas gāzes spēkstacijas, kas vajadzīgas, lai varētu slēgt ar akmeņoglēm saistīto rūpniecību, atbalstīt tērauda un cementa ražošanas dekarbonizāciju un glābt “slaveno” valsts autobūves nozari. Kā zināms, Vācijas autobūvnieki cīnās ar pāreju uz e-mobilitāti un izjūt milzīgu Ķīnas un ASV konkurenci.
Vai Itālijai īstenos plānus kodolenerģijas atjaunošanai?
2025. gads varētu parādīt, vai kodolenerģija Itālijā no politiska jautājuma pārtaps reālpolitikā un kļūs par enerģētikas sistēmas sastāvdaļu. Kodolenerģija ir ilgtermiņa jautājums. Itālijas vides un enerģētikas ministrs Gilberto Pičeto Fratins vairākkārt uzsvēris, ka valdība ir iecerējusi izmantot atjaunojamos energoresursus un kodolenerģiju (jāatgādina, ka 20. gadsimta 80. gadu beigās Itālija atteicās no kodolenerģijas). Šķita, ka kodolenerģētikas “atgriešanās ceļš” ir sagatavots, neraugoties uz nopietniem kavēkļiem, piemēram, diviem referendumiem 1987. un 2011. gadā, kad kodolenerģijas atjaunošana tika noraidīta, un valstī ir grūtības atrast kodolatkritumu uzglabāšanas vietu.
ANO klimata pārmaiņu konferencē COP29 Baku Itālijas premjerministre Džordžija Meloni iepazīstināja ar savu viedokli par Itālijas ceļu uz “neto nulli”, kurā nebija ietverta kodolenerģijas izmantošana. Lielu daļu savas runas viņa veltīja kodolsintēzei. Visticamāk, tas nav noticis nejauši, jo Itālijas valdībā ir atšķirīgi uzskati par šo tehnoloģiju. Kamēr D. Meloni koalīcijas partneri ir kodolenerģijas atbalstītāji, viņas partija Fratelli d'Italia allaž ir bijusi šaubīgāka. Nesen deputātu palātas viceprezidents Fabio Rampelli, kurš ir autoritāte Fratelli d'Italia, sacīja, ka “kodolenerģija nekad neatgriezīsies nevienā formā vai veidā”.
Pāreja uz elektromobilitāti vairo sociālo un politisko spriedzi. Itālijas autobūves nozarē jau gadiem ilgi ir krīze, līdzīgi kā Vācijā. Pāreja uz elektriskajiem transportlīdzekļiem nenotiek veiksmīgi. Nozarei ir ļoti lielas grūtības. Lejupslīde ir strukturāla, kas rada nopietnu sociālo spriedzi. Štatu samazinājumi un streiki faktiski norit nepārtraukti. 2025. gads varētu viest lielāku skaidrību par nozares tālāko virzību. Itālijas valdība vēlas panākt, lai Eiropas Komisija pārskatītu iekšdedzes dzinēju automobiļu izmantošanas pārtraukšanu, kas pašlaik ir paredzēta līdz 2035. gadam.
Vai prezidenta vēlēšanu gadā Polija spēs sākt enerģētikas pāreju?
Svarīgs jautājums saistībā ar Polijas enerģētikas pāreju 2025. gadā – vai valdība spēs to sākt? Kopš 2023. gada vēlēšanām valstī ir mainījusies retorika klimata jomā, taču progress ir bijis ļoti lēns un ir gadījušās ļoti nopietnas neveiksmes neveiksmes (piemēram, nepareizi pārvaldīts vēja ģeneratoru parku likumprojekts vai “tīra gaisa” programmas apturēšana).
Polijas valdībai 2025. gadā būs jāparāda, vai tā spēj vienoties par klimata stratēģiju (NCEP, PEP2040) un izvirzīt politikas virzienus, kas to atbalsta, sākot ar tīru enerģiju un beidzot ar lēmumiem par ogļu izmantošanas nākotni. Šie jautājumi ir steidzami ne tikai klimata mērķu dēļ, bet arī tāpēc, ka ir jārēķinās ar draudošo elektroenerģijas trūkumu. Pēc ogļu spēkstaciju slēgšanas un bez pietiekamiem atjaunojamajiem energoresursiem vai gāzes, kas ogles aizstātu, Polijai varētu būt grūti apmierināt pieprasījumu pēc enerģijas.
Svarīgas būs maijā gaidāmās Polijas prezidenta vēlēšanas. Tā kā prezidentam ir tiesības uzlikt veto jebkuram likumprojektam, valdības sabiedrotais šajā amatā valdošajai koalīcijai nodrošinātu pilnīgu varu, savukārt opozīcijas uzvara radītu lielu satraukumu un varētu izraisīt strupceļu. Jāatzīmē, ka Varšavas mērs un valdošās partijas politiķis Rafals Traškovskis, kurš pašlaik ir līderis prezidenta vēlēšanu aptaujās, ir atklāti atbalstījis viedokli par klimatu un zaļo pāreju.
Cits ļoti nozīmīgs politisks notikums – 2025. gada pirmajā pusē Polija vadīs ES Padomi. Kā galvenā tēma tiek izvirzīta drošība, kurā ietilpst arī enerģētiskās drošības aspekti.