Diemžēl šīs pieejas atšķirības parasti nav redzamas kā uz delnas. Piemēram, šogad noslēdzas Eiropas nozīmes biotopu inventarizācija, kas atklāj mums sen zināmu patiesību – tas kas citur Eiropā ir retums, mūsu ciršanas vecumu sasniegušajos saimnieciskajos mežos ir diezgan plaši izplatīts.

(...) es labi apzinos, ka ikkatra atrastā ES nozīmes biotopa aizsardzība nozīmētu, ka Latvijas kokrūpniecība ies to pašu ceļu, ko cukura ražošana vai zvejniecība – samaksājām no Eiropas naudām kompensācijas meža īpašniekiem, bet būtiski samazinām jau tā nelielo Latvijas apstrādes rūpniecību, atņemot darba vietas pāris desmitiem tūkstošiem cilvēku.

Kā atbildīgais par Latvijas tautsaimniecības attīstību, es nekādi nevaru atbalstīt šādu scenāriju. Tāpat es ar uztraukumu vēroju, kā, apelējot pie emisiju samazināšanas nepieciešamības, tiks samazināta Latvijas kūdras nozare. Citur Eiropā kūdra diezgan daudz tiek patērēta enerģijas ražošanai, kas arī manā skatījumā nav prātīgi. Bet kādēļ par to jācieš Latvijas kūdras produktu ražotājiem, kuru klienti ir dārzkopība un stādaudzētavas?