zemeunvalsts.lv komentārs

Nevalstisko organizāciju atklātajā vēstulē FSC valdei vairāk jūtama vēlme pēc pastiprinātas kontroles, kas faktiski nozīmē lielākas izmaksas gala patērētājam un lielāku birokrātiju meža apsaimniekotājam un kokrūpniekam. Mēs lasām par bažām, kas daudzviet pasaulē ir pamatotas, bet nelasām par konkrētu plānu un skaidru nostāju, ko darīt. Aicinājums rīkoties ir saprotams, bet – kā, kad, ar ko... 

Skaidrs, ka dažādās pasaules valstīs un reģionos attieksme pret meža apsaimniekošanu, mežizstrādi un vides, klimata jautājumiem ir atšķirīga. Piemēram, runājot par Eiropas zaļo kursu, arvien vairāk dzirdam jautājumus – ja Eiropā zaļais kurss pastiprinās kontroli un birokrātiju, no kurienes "nāks" koksne. Skaidras atbildes pagaidām nav. 

Vides organizāciju skats, lai cik dīvaini nebūtu, vairāk vērsts nevis uz ikdienas sīkumiem, kas, kopā ņemti, gan piesārņo, gan kaitē, bet uz nozarēm, kas ir nozīmīgas vietējā mērogā, piemēram, kokapstrāde un lauksaimniecība, daudzus jautājumus vispārinot. Nebūs pārspīlēts, ja arī Latvijā kāds uzskatīs, ka trupes skarts egļu mežs ir izstrādāts, lai tā vietā audzētu soju un palmas eļļai, aizmirstot Latvijas platuma grādus. Vides aktīvisti nav manīti piedaloties vai risinām atkritumu, teiksim, nolietoto riepu vai pielūžņoto mežu jautājumu. Acīmredzamā problēma – nerisināt ikdienišķus jautājumus, bet ķerties klāt nozarēm, pilienu pa pilienam klāstot, ka aizsargāt (lasi – neko nedarīt) ir labi, strādāt – slikti. To var atļauties cilvēki, kas pārtiek no projektu (lasi – citu nopelnītas) naudas, kuru ikdiena nav atkarīga no pašu darba un tā rezultātiem. 

FSC valdes locekļiem:

Alan Thorne Barbara
Bramble Carla Ximena
Cardenas Ivone Satsuki
Namikawa Janne
Näräkkä Leendert van
der Vlist Linda Fienberg
Mauro Jose Capossoli
Armelin Per Larsson
Ralph Schmidt-Liermann
Rulita Wijayaningdyah
Zandra Martinez

2021. gada 25. oktobrī

Temats:

Par steidzamu FSC strukturālo reformu nepieciešamību, lai pienācīgi reaģētu uz globālo mežu izciršanas krīzi

Cienījamie valdes locekļi!

Mēs rakstām jums, bažījoties par FSC marķējuma integritāti un tā nozīmi klimata ziņā apzinātā nākotnē. Mēs pārstāvam gan vietēja, gan starptautiska mēroga nevalstiskās organizācijas (NVO), kas darbojas, lai aizsargātu mežus. Dažas ir FSC biedri, visas atbalsta FSC sākotnējos mērķus, labāko nodomu vadītas. FSC varētu būt spēcīgs rīks, lai aizsargātu un palīdzētu atjaunot mežus pasaulē; dažos reģionos FSC ir bijusi labvēlīga ietekme. Tomēr mums ir kopīgas un nopietnas bažas par organizācijas nespēju pārveidoties, reaģējot uz problēmām, ar kurām meži saskaras 21. gadsimtā. Uzskatām, ka FSC arvien vairāk grauj, nevis atbalsta savus izvirzītos mērķus.

Daži no mums kā pasaules nelegālās kokmateriālu tirdzniecības eksperti ļoti centās mudināt likumdevējus aizliegt nelegāli iegūtus kokmateriālus patērētājvalstīs. Saskaroties ar neveiksmēm nozares brīvprātīgajos centienos aizsargāt mežus, dažas no patērētājvalstīm apsver iespēju paplašināt normatīvos aktus, lai pieprasītu importētājiem arī nodrošināt kokmateriālu ieguvi no “ilgtspējīga” avota. Daudzi no mums ir veikuši līdzīgas darbības Mežu uzraudzības padomē kopš tās izveidošanas gandrīz pirms 30 gadiem un palīdzējuši formulēt un stiprināt FSC politiku tās pastāvēšanas pirmajos gados.

Diemžēl šodienas FSC ievērojami atšķiras no agrīno gadu FSC. Apstākļos, kad vides krīze ir saasinājusies un FSC sertificētā mežu platība visā pasaulē ir palielinājusies, galvenie vides sekcijas atbalstītāji arvien biežāk atklāj, ka viņu balsis ignorē vai apslāpē tās balsis, kuras FSC pārstāv kokmateriālu un koksnes izstrādājumu nozari, kā rezultātā parasti tiek vājināti vides standarti vai veiktas darbības, kas veicina mežizstrādi un kokrūpniecības uzņēmumu rentabilitāti. Rezultātā pirmie FSC aizstāvji, piemēram, Greenpeace International, kas ir viena no pasaules lielākajām vides organizācijām, Fern un citas grupas, ir atteikušās no dalības FSC.

Daudzi citi no mums nav FSC biedri, taču ir novērojuši FSC nespēju nodrošināt klientiem tās sertificēto produktu atbildīgu sagādi vai pat to likumību. Mēs esam rakstījuši kopīgus ziņojumus trīs desmitgažu garumā, kuros ir parādīts, kā FSC sistēmas nav bijušas efektīvas visos lielākajos mežu reģionos uz zemes, katrā piegādes ķēdes posmā no tropiskā līdz mērenajam klimatam un plantācijās. Esam dzirdējuši ziņojumus no aktīvistiem, trauksmes cēlējiem, valdības amatpersonām un mežizstrādes nozares darbiniekiem par to, kā FSC nespēj identificēt un novērst korupciju, mežizstrādi aizsargājamajās teritorijās, liela mēroga mežu izciršanu, pamatiedzīvotāju tiesību pārkāpšanu un cilvēktiesību neievērošanu. Mūsu koncentrēšanās uz FSC nav izvēle, bet ir mūsu darba dabiskās sekas. Arvien biežāk, ja atrodam pārdošanā aizdomīgas izcelsmes koksni lielākajos tirgos – Eiropā un ASV – tā ir FSC sertificēta vai to tirgo FSC sertificēti uzņēmumi.

FSC biedri un iesaistītās personas ir atkārtoti aicinājušas veikt strukturālas izmaiņas, lai novērstu slikto praksi, kas traucē efektīvai FSC darbībai. Šie centieni bieži vien ir saskārušies ar noliegumu un aizsargpozas ieņemšanu, kā arī ar negribīgām, sadrumstalotām FSC veiktām izmaiņām, vai arī šādu izmaiņu apzinātu kavēšanu personisko interešu vārdā. Atsevišķi skandāli tiek aplūkoti individuāli, bet esošie cēloņi un ieteikumi, kā tos risināt, tiek ignorēti. Daudzas no nozīmīgākajām FSC darbībām, piemēram, norobežošanās no uzņēmumiem, parasti ir notikušas tikai neatkarīgas pilsoniskās sabiedrības izmeklēšanas, plašsaziņas līdzekļu atspoguļojuma un nopietnaskontroles rezultātā. FSC šodien zaudē savu nozīmi un nav piemērota mērķim. Tas notiek, jo:

### standarti un procedūras tagad ir zemākas par tām, kas normatīvajos aktos ir noteiktas kokmateriālu ieguvei un importam lielākajos tirgos, piemēram, ASV, ES un Lielbritānija. Normatīvie akti pieprasa no kokmateriālu importētājiem “pienācīgu pārbaudi”, un ES tā ir pietiekami stingri jākontrolē, lai līdz “niecīgam” līmenim samazinātu risku, ka produktiem ir nelegāla izcelsme. Taču, lai to izdarītu, ir nepieciešams tāds izsekojamības līmenis, zināšanas par piegādātāju iesaistīšanos nelikumīgā rīcībā un caurredzamība, kādu FSC sistēmas vienkārši nenodrošina;

### tā nav spējusi sekot līdzi jaunākajām tehnoloģijām, piemēram, viegli pieejamiem satelīta attēliem un kokmateriālu izsekošanas un sistēmas integritātes nodrošināšanas metodēm;

### FSC pastāv aizsargpozas ieņemšanas un izvairīšanās no atbildības kultūra, kas gadu gaitā atspoguļojas tās reakcijā uz skandāliem un NVO aicinājumiem, kā arī lēmumu pieņemšanas caurredzamības trūkums; tā nav spējusi stāties pretī arvien aktuālākai klimata un mežu izciršanas krīzei un tās ietekmei uz mežu apsaimniekošanu un aizsardzību.

Mums trūkst laika. Mežu izciršana ir galvenais klimata pārmaiņu cēlonis pēc fosilā kurināmā dedzināšanas. Kokrūpniecība joprojām ir galvenais mežu izciršanas un mežu degradācijas virzītājspēks, un tās darbības bieži ir saistītas ar citiem galvenajiem virzītājspēkiem, piemēram, lauksaimniecību vai kalnrūpniecību. Ja FSC vēlas turpināt darboties valstīs ar klimatam būtisku meža segumu, no kurām daudzas valstis ir ar zemu pārvaldības līmeni, jānodrošina, ka tā pasargā savus procesus un politiku no attiecīgajiem riskiem. Nav sistēmas, kurā pilnībā nebūtu problēmu. Taču, ņemot vērā notikušo neveiksmju apmēru, saprotams, ka FSC nepilnības ir sistēmiskas.

Tālāk esam izklāstījuši piecas īpaši svarīgas problēmas un to, kā FSC tās jārisina:

1. Filozofijas maiņa. Meži ir ierobežots resurss. Pašlaik tie strauji samazinās pārmērīgas izciršanas un ar to saistītās infrastruktūras dēļ, kas bieži vien atvieglo pāreju uz lauksaimniecību un citiem izmantošanas veidiem. Šeit FSC var veikt vairākas darbības. Tai ir jāpieņem un publiski jāatzīst, ka kokmateriālu ieguve (starptautiski) pašreizējā apmērā būtībā nav ilgtspējīga. FSC jākoncentrē centieni, lai atjaunotu un pārvaldītu lielāko daļu pasaules mežu, kas jau ir degradēti, tā vietā, lai atvieglotu mežizstrādi dažos atlikušajos pirmatnējos mežos. FSC ir jānorobežojas no nepatiesā un novecojušā argumenta, ka mežizstrāde ir labākais veids, kā tos aizsargāt, neatkarīgi no apstākļiem.

Starptautiskā Dabas aizsardzības savienība (IUCN) ir paziņojusi, ka pirmatnējie meži, tostarp neskartas meža ainavas, ir neaizstājamas, lai cīnītos pret klimata un bioloģiskās daudzveidības krīzēm, un to aizsardzībai ir jābūt galvenajai prioritātei. Tomēr centieni ierobežot FSC sertificētu mežizstrādi neskartās meža ainavās, ko plaši atbalsta FSC dalībnieki, tiek vairākkārt vājināti un pēc tam efektīvi likvidēti mežizstrādes interešu pastāvīgās lobēšanas dēļ. FSC arī nav izpildījusi ieteikumus, lai ierobežotu sertifikācijas darbības augsta riska zonās ar sliktu pārvaldību, cilvēktiesību pārkāpumiem un konfliktu zonās. FSC arī jāieņem skaidra nostāja pret intensifikāciju un FSC sertificēta materiāla izmantošanu kā biomasu degvielai vai enerģijai. Ir iespējams, ka viens no acīmredzamākajiem FSC zaļās apvārdošanas piemēriem ir tas, ka tā ļauj savu nosaukumu izmantot attiecībā uz kokmateriāliem, ko FSC nemaz nav sertificējusi. Ar nelielu izmaiņu veikšanu tekstā uz tās marķējuma vien nepietiek. Tai ir nekavējoties jāatsakās no “Controlled Wood” un “FSC Mix” izmantošanas un jāļauj izmantot savu logotipu tikai uz kokmateriāliem, kas 100% tiek iegūti no FSC sertificētiem avotiem.

Vienīgais veids, kā kokrūpniecība var patiesi būt daļa no risinājuma, ir, ja tā apsaimnieko mežus, lai atjaunotu ekosistēmu veselību, noturību un samazinātu to neaizsargātību. Pat ja tā būtu taisnība, ka “ilgtspējīga” mežizstrāde var palīdzēt aizsargāt mežus ilgtermiņā (un daudzi pierādījumi liecina, ka daudzi šādi apgalvojumi ir nepatiesi), klimata ārkārtas situācijas raksturs parāda, ka tai ilgtermiņā nebūs nozīmes, ja mēs īstermiņā neveiksim pareizās darbības. Tai ir konsekventi jānodrošina šo vēstījumu skaidrība un aktīvi jāveicina mežu izciršanas samazināšana.

2. Interešu konfliktu novēršana. Sertifikācijas iestādēm maksā tieši sertifikāta turētājs, radot nopietnu interešu konfliktu, kas vājina FSC pamatprocesa – revīzijas – integritāti. Nesenie skandāli ir parādījuši, kāds ir draudzīgu attiecību un tīša akluma rezultāts, un atklājuši esošo mehānismu, tostarp ASI revīziju, kam to būtu jānovērš, neveiksmes. Tas ir steidzami jānovērš, ieviešot alternatīvu pieeju šādu revīziju finansēšanai, piemēram, izmantojot darījuma kontus tā vietā, lai uzklātu vēl vairāk ielāpu. FSC ir jēgpilni, godīgi un atklāti jāapsver alternatīvas finansēšanas darbības, kas novērstu pamatcēloni. Vēl viens būtisks interešu konflikts ir tāds, ka sertifikācijas iestādēm, kurām maksā par standartu pārvaldīšanu, ir balsstiesības pār šo standartu saturu.

3. Ievērojami palielināta revīziju pārredzamība. Šobrīd būtiskais svarīgu datu par FSC revīzijām trūkums publiskajā telpā ļauj sliktajiem dalībniekiem viegli apiet FSC prasības vai lobēt to mīkstināšanu. Meža koncesiju kartes un visas tajās esošās aizsargājamās teritorijas ir jāpublisko kopā ar galvenajiem datiem par mežizstrādes atļaujām. FSC ir jāpieprasa publicēt kopsavilkumus par Piegādes ķēdes (CoC) revīzijām un akreditēto sertificēšanas iestāžu “galvenās mītnes” revīzijām, ne tikai par Meža pārvaldības (FM)/CoC revīzijām, kā tas ir pašlaik.

4. Nopietnu pārkāpumu nepieļaušana. Pašlaik FSC ļauj uzņēmumam palikt saistītam ar savu marķējumu pat tad, ja “prevalējoši pierādījumi” norāda, ka tas ir vainīgs pašos smagākajos pārkāpumos. FSC ir jāgroza asociācijas politika (PfA), lai mainītu pierādīšanas pienākumu attiecībā uz nopietnām nelikumībām, ievērojot piesardzības pieeju attiecībā uz šādiem riskiem arī plašākās sistēmās un procedūrās saskaņā ar tādiem tiesību aktiem kā ES Kokmateriālu regula [EUTR]. Tai ir aktīvi jāiesaistās PfA īstenošanā, nevis jāgaida, kad pilsoniskā sabiedrība sniegs pierādījumus par pārkāpumiem. Korporatīvās struktūras nepilnības, tostarp 51% minimālā īpašumtiesību prasība, kas ietverta PfA, nespēj aptvert veidu, kā darbojas daudzi konglomerāti, un tā ir jāpārskata. FSC ir jāpieprasa, lai visi sertifikātu turētāji dokumentētu savus patiesos labuma guvējus, uzrādot oficiālus uzņēmuma reģistra dokumentus. Tai ir jāpieprasa stingrāku kritēriju izpilde un padziļināta iepriekšējās darbības pārbaude gan kā uzticamības pārbaude, kas jāveic katram dalībniekam, kurš ienāk sistēmā, gan arī kā standarta periodiskās revīzijas sastāvdaļa.

5. Obligātā izsekojamība. Pašlaik nav ieviesta obligāta prasība izsekot visiem FSC sertificētajiem produktiem līdz to izcelsmes avotam. Ja tā netiks ieviesta, marķējuma krāpnieciska izmantošana turpināsies. Darījumu verifikācijas sistēma ir jāpiemēro visiem produktiem. Būtu jāievieš obligāta izsekojamība no izcelsmes avota līdz plauktam, izmantojot publiski pieejamu datubāzi, lai izvairītos no liela apjoma nelikumīgas legalizācijas. FSC sistēmā sistemātiski jāiekļauj arī kriminālistikas metodes.

FSC biedri un ieinteresētās personas gadu gaitā jau ir izvirzījušas detalizētus ieteikumus un vadlīnijas, kā veikt vairākas izmaiņas, kas nav īstenojušās. Tā rezultātā FSC problēmas turpinās. FSC ir jāatzīst, ka tā ir atbildīga ne tikai pret sevi un saviem biedriem, bet arī plašāku sabiedrību – savu produktu patērētājiem un valdībām, pamatiedzīvotājiem, parastajiem pilsoņiem un nākamajām paaudzēm ar mežiem bagātajās valstīs, kuras tā sertificē uzņēmumus un koncesijas. Diemžēl tās rīcība to neatspoguļo. Divdesmit septiņus gadus pēc organizācijas izveides patērētāju informētība par klimata pārmaiņām un mežu izciršanu ir strauji pieaugusi. Birokrātiskajām sistēmām, kas reaģē, aizsargājoties, un neatzīst vajadzību pēc būtiskām izmaiņām, lai aizsargātu vidi, vienmēr būs problēmas panākt, lai uz tām raudzītos labvēlīgi.

Mēs neapgalvojam, ka FSC viena pati var atrisināt problēmas, kas saistītas ar korupciju vai sliktu meža pārvaldību. Mēs arī neierosinām, lai FSC pildītu valsts lomu. Taču nepilnīgajai FSC sistēmai nevajadzētu turpināt darboties šajos reģionos. Tāpat tai nevajadzētu prasīt piešķirt sertifikācijai lielāku lomu saskaņā ar ASV, Lielbritānijas un ES tiesību aktiem, ja tas tikai mazinātu šo tiesību aktu iespējamo pozitīvo ietekmi. Veicot iepriekš minētās darbības, tā var nodrošināt, ka tās sistēmas ir izturīgākas un labāk pasargātas pret lielākajām problēmām. Tas ir arī to FSC nozares dalībnieku ilgtermiņa interesēs, kuri izmanto tās marķējumu, lai tirgotu savus produktus par paaugstinātām likmēm, lai nodrošinātu, ka tas saglabā savu leģitimitāti sabiedrības acīs.

Būt labākam par konkurentiem nav attaisnojums. Mēs atzīstam, ka līdzīgas vai lielākas nepilnības pastāv arī citās kokmateriālu marķēšanas shēmās, piemēram, PEFC. Mūsu NVO kritizē arī šīs shēmas. Taču FSC mērķis nav būt vismazāk sliktajam kokmateriālu marķējumam. Ja panākšana, ka tā netiek izkonkurēta, nenodrošina tās plašāku mērķu aizsargāt mežus izpildi, tad tās turpmākā vērtība ir apšaubāma.

Kad FSC tika izveidota, tās mērķis bija veicināt atbildīgu meža apsaimniekošanu, likumīgu kokmateriālu tirdzniecību, bioloģiskās daudzveidības un no meža resursiem atkarīgu cilvēku dzīvības un iztikas līdzekļu aizsardzību. Tā ir saņēmusi būtisku kritiku par neveiksmi visos šajos aspektos un kļūšanu par vienkāršu “kokmateriālu ieguves rīku”. FSC šodien atkal ir krustcelēs, bet šoreiz tā var nonākt punktā, no kura nav iespējams atgriezties. Mēs rakstām šo vēstuli, jo uzskatām, ka FSC joprojām ir iespēja saglabāt uzticamību savu patērētāju un ieinteresēto personu vidū, ja tā ir gatava veikt šīs fundamentālās izmaiņas savā darbībā un pašreizējā filozofijā. Mēs ceram, ka šī pārliecība nav nepareiza.

Mēs lūdzam FSC valdes locekļus pievērsties mūsu bažām un steidzami aicinām veikt iepriekš izklāstītās izmaiņas. Mēs uzskatām, ka šīm reformām būs nozīmīga loma cīņā pret mežu izciršanas krīzi un FSC marķējuma leģitimitātes un atbilstības nodrošināšanā visā pasaulē. Mēs ticam, ka jūs izturēsities pret vēstulē izteiktajām bažām ar tādu steidzamības pakāpi, kādu tās ir pelnījušas.

Ar cieņu, 

1. Advocates for Public Interest Law (APIL), Shin Young Chung, Director, South Korea 
2. Alarm dla Klimatu Piaseczno (Alarm for the Climate Piaseczno), Anna Kolińska, Group Leader, Poland
3. Auriga Nusantara, Timur Manurung, Chairperson, Indonesia
4. Bruno Manser Fonds, Lukas Straumann, Executive Director, Switzerland
5. Canopée, Sylvain Angerand, Campaign Coordinator, France
6. Earthsight, Sam Lawson, Director, UK
7. EcoNexus, Ricarda Steinbrecher, PhD, UK
8. Environmental Investigations Agency US, Alexander von Bismarck, Executive Director, USA
9. Environment People Law, Olena Kravchenko, Executive Director, Ukraine
10. Fern, Marie-Ange Kalenga, Forests, Governance & Development Policy Advisor, Belgium 
11. Fundacja Las Naturalny (Natural Forest Foundation), Adrian Grzegorz, Executive Director, Poland
12. Fundacja Lasy i Obywatele (Forests and Citizens Foundation), Marta Jagusztyn, Founder and Executive Director, Poland
13. Global Justice Ecology Project, Anne Petermann, Executive Director, USA
14. Global Witness, Jo Blackman, Forest Advocacy Director, UK
15. Greenpeace Indonesia, Kiki Taufik, Global Head Indonesia Forest Campaign, Indonesia
16. Greenpeace Russia, Alexey Yaroshenko, Head of Forestry Department, Russia
17. HAkA, Farwiza Farhan, founder and Chairperson, Indonesia
18. Nashi Groshi, Lviv, Oleksandra Hubycka, Chairman and Editor, Ukraine
19. Pro REGENWALD, Germany
20. Quercus – ANCN, Alexandra Azevedo, President, Portugal
21. RAINFOREST ACTION NETWORK, Gemma Tillack, Forest Policy Director, USA
22. Rainforest Foundation Norway, Solveig Firing Lunde, Senior Advisor, Norway
23. Ratujmy Kleszczowskie Wąwozy (Save Kleszczow's Canyons), Anna Treit, Group Leader, Poland
24. Ratujmy Las Mokrzański (Save the Mokrzański Forest), Robert Suligowski, Group Co-Chair, Poland
25. ROBIN WOOD, Jana Ballenthien, Forest Campaigner, Germany
26. Solutions for Our Climate (SFOC), Soojin Kim, Senior Researcher, South Korea
27. Stowarzyszenie Most (MOST Association), Łukasz Misiuna, Vice President, Poland
28. Stowarzyszenie Nasza Ziemia Mysłowice (Our Land Mysłowice Association), Natalia Głombek, President, Polan
29. Stowarzyszenie O'Rety Team (O'Rety Team Association), Aneta Esnekier, Vice-President, Poland
30. Stowarzyszenie Wolne Miasto Giżycko (Giżycko Free City Association), Chair:Stanisław Puciłowski, Vice-Chair Piotr Kwiatkowski, Board Members Regina Ludwiszewska, Ludwika Rychlik, Jerzy Iżycki-Herman, Poland
31. TuK Indonesia, Edi Sutrisno, Director, Indonesia
32. Ukrainian Nature Conservation Group, Environment – People – Law, Yehor Hrynyk, Forestry Expert, Ukraine
33. Wspólny Las, Forest in Common, Anna Treit, Founder, Poland