“Greenpeace” iebilst pret kodolenerģiju. Jaunie klimata aktīvisti uzskata, ka tā ir “vecmodīga” nostāja

CBC Radio | 22.12.2023

Zinātnieki apgalvo, ka paaudžu atšķirības uzskatos nav pārsteidzošas, jo daļai sabiedrības kodolkatastrofas ir tikai neskaidras un tālas atmiņas. 

Ia Ānstūta (Ia Aanstoot), 18 gadus veca klimata aktīviste divus gadus piedalījās Grētas Tunbergas (Greta Thunberg) rīkotajos skolas streikos piektdienās, ir iesniegusi dokumentus Eiropas Kopienu Tiesā, lai aizstāvētu kodolenerģijas vietu ilgtspējīgas finansēšanas jomā Eiropas Savienības taksonomijā (Taksonomija ir klasifikācijas sistēma, kurā definēti kritēriji saimnieciskajām darbībām, kas ir saskaņotas ar neto nulles emisiju samazināšanas trajektoriju līdz 2050. gadam un plašākiem vides mērķiem, kas nav saistīti ar klimatu)

Jaunie klimata aktīvisti Eiropā aicina Greenpeace atteikties no organizācijas “vecmodīgās” nostājas pret kodolenerģiju. Piecu Eiropas Savienības valstu aktīvisti ir uzsākuši kampaņu “Dear Greenpeace” (Dārgā Greenpeace), aicinot labi pazīstamo vides aizsardzības organizāciju atbalstīt to, ko šie aktīvisti uzskata par būtisku līdzekli cīņā pret klimata pārmaiņām.

I. Ānstūta raidījuma “As It Happens” vadītājai Nilai Kēksalai sacīga: “Tas ir manas paaudzes izmisuma pilnais vēstījums vecākajām paaudzēm. Mēs patiešām ļoti, ļoti vēlamies, lai Greenpeace iesaistītos cīņā pret fosilo kurināmo. Viņu cīņa pret kodolenerģiju ir uzskatāma par nodevību.”

Greenpeace un citi kodolenerģijas kritiķi, savukārt, apgalvo, ka kodolenerģija joprojām ir pārāk bīstama, piesārņojoša un dārga, lai būtu dzīvotspējīgs klimata krīzes risinājums.

Tiesvedība pret Eiropas Savienību par zaļmaldināšanu jeb greenwashing

Kampaņu “Dear Greenpeace” finansē Beļģijā bāzēta vides bezpeļņas organizācija Replanet. Šī organizācija apgalvo, ka nepieņem finansējumu no politiskajām partijām vai rūpniecības nozarēm. Strīdus centrā ir jautājums, vai kodolenerģijai vajadzētu būt daļai no Eiropas Savienības ilgtspējīga finansējuma klasifikācijas sistēmas (taksonomijas), kas ir ceļvedis privātajiem investoriem, kuri vēlas finansēt videi draudzīgus projektus. Greenpeace un vairākas citas nevalstiskās organizācijas tiesājas ar Eiropas Komisiju par kodolenerģētikas iekļaušanu šajā sistēmā, saucot to par zaļmaldināšanu (greenwashing).

Klimata aktīviste un G. Tūnbergas līdzgaitniece Ia Ānstūta norāda, ka: “Viņi (Greenpeace) kā organizācija taču izveidojās no kustības pret kodolenerģiju.”

Vairākus gadus I. Ānstūta piedalījās klimata aktīvistes Grētas Tūnbergas rīkotajos piektdienu streikos skolās, tagad viņa ir iesniegusi pieteikumu Eiropas Savienības Tiesai, lai kļūtu par “ieinteresēto pusi” Greenpeace tiesas prāvā. Tādējādi I. Ānstūtai būtu tiesības izteikt savu viedokli par kodolenerģētikas attīstību un tikt sadzirdētai daudz augstākā līmenī. Viņa uzsver, ka “ES lēmumiem par to, kas ir zaļš, būtu jābalstās zinātnes atziņās un oglekļa neitralitātē, tiem nevajadzētu būt tehnoloģiski neobjektīviem.”

Greenpeace, savukārt, uzskata, ka investīciju naudu būtu labāk tērēt drošākiem un lētākiem atjaunojamās enerģijas avotiem, piemēram, vēja un saules enerģijai. “Mēs ļoti cienām cilvēkus, kuri raizējas par klimata krīzi un vēlas šai problēmai veltīt laiku un līdzekļus, bet jaunu atomelektrostaciju būvniecība nav dzīvotspējīga. Galvenā prioritāte ir pēc iespējas ātrāk un, ideālā gadījumā, arī iespējami lētāk samazināt oglekļa emisijas. Kodolenerģētika nav sekmīga abos aspektos,” CBC elektroniskā pasta vēstulē norādīja Greenpeace Eiropas Savienības ilgtspējīgas finansēšanas kampaņas organizatore Ariadna Rodrigo. Viņa norādīja uz atomelektrostaciju projektiem Apvienotajā Karalistē un Francijā, kas “atpaliek no grafika un par vairākiem miljardiem pārsniedz plānoto budžetu”. “Labā ziņa – mums nav vajadzīga jauna kodolenerģija. Saules un vēja tehnoloģijas ir daudz lētāks un ātrāks veids, kā samazināt emisijas. Izmantojot modernas uzglabāšanas tehnoloģijas ir pilnīgi iespējams izveidot 100% atjaunojamo energoresursu sistēmas,” skaidroja A. Rodrigo. “Mums nav bezgalīgi daudz laika un resursu, tāpēc tie būtu jākoncentrē uz risinājumiem, kas sniegtu vislabākos rezultātus.”

Risks pret atdevi

Daniels Kammens (Daniel Kammen) – Kalifornijas Universitātes Berklijā profesors enerģētikas jomā, kurš padziļināti pēta tieši kodolenerģētiku – atzīst, ka viņu nepārsteidz šķietamā paaudžu plaisa. “Jaunieši, kuri ir pārliecināti – manuprāt, pamatoti –, ka vecākā paaudze nenovērtē klimata krīzi, saka: “Ja cīnāmies par klimatu, ir jāizmanto visi mūsu rīcībā esošie līdzekļi.”

Viņaprāt, lielākās kodolkatastrofas cilvēces vēsturē ir Fukušima, Černobiļa, Trīmailas sala (1979. gadā Three Mile Island atomelektrostacijas avārija Pensilvānijā bija nopietnākā Amerikas kodolenerģijas nozares vēsturē) un jaunajiem klimata aktīvistiem labākajā gadījumā ir ļoti virspusēja informācija, kas “manīta kaut kur internetā”. Neraugoties uz kodolenerģētikas atbalstītāju teikto, profesors D. Kammens apgalvo, ka vēl vienas šādas katastrofas risks “ir reāls un ļoti iespējams.” “Ir saprātīgi būt optimistiem, bet, jo vairāk iedziļināmies šai jautājumā, jo skeptiskāk jāattiecas pret katru atomenerģijas izmantošanas iespēju.”

Britu Kolumbijas Universitātes Sabiedriskās politikas un globālo lietu augstskolas profesors M. V. Ramana, kas pētī atbruņošanās jautājumus un globālo drošību, uzsver: “Šādu avāriju varbūtība ir maza, taču tās nav neiespējamas. Tas nozīmē, ka, būvējot vairāk reaktoru, šādu avāriju iespējamība palielinās.”

Kodolatkritumi un ieroči

Profesors M. V. Ramana apgalvo, ka kodolenerģija nav ne vēlams, ne dzīvotspējīgs risinājums klimata pārmaiņu radīto problēmu ierobežošanai: “Visas atomelektrostacijas neizbēgami rada radioaktīvos atkritumus, kas ir neatņemama kodolreaktora enerģijas ražošanas procesa sastāvdaļa, no tiem nav iespējams izvairīties. Līdz šim nekur pasaulē neesam atraduši nevienu pierādītu un pārbaudītu veidu, kā droši rīkoties ar kodolatkritumiem.”

Profesors uzskata, ka nav iespējams pilnībā nošķirt kodolenerģiju no kodolieroču attīstības iespējām, jo vairāk valstu sāks kodolenerģijas programmas, jo lielāks būs kodolieroču izmantošanas risks.

Izmaksu un ieguvumu analīze ir skaidra

Klimata aktīviste I. Ānstūta uzsver: “Klimata krīze ir ;loti, ļoti liels risks. Man šķiet, ka es būšu daudz laimīgāka, ja manai un nākamajām paaudzēm būs jāuzņemas iespējamais slogs, kas saistīts ar labi regulētu, pareizi uzturētu un rūpīgi izpētītu kodolatkritumu apsaimniekošanu, salīdzinot ar iespējamu strauju siltumnīcas efektu un milzīgām klimata katastrofām.”

Izmaksas un laiks

Profesori M.V.Ramana un D.Kammens apgalvo, ka, iespējams, lielākais šķērslis kodolenerģijai ir izmaksas un laiks. Ne velti atomelektrostacijas mēdz darboties ilgāk par paredzēto laiku un vienmēr pārsniedz budžetu. Kodolenerģija ir sarežģīts process, kam nepieciešama milzīga infrastruktūra, īpašas zināšanas un ārkārtīgi stingri drošības pasākumi.

Profesors Daniels Kammens, kas strādā Kalifornijā, uzskata, ka, sadārdzinoties kodolenerģijai, vēja un saules enerģija kļuvusi tikai lētāka un labāka. D. Kammens norāda: “Ik dolārs, ko jūs tērējat kodolenerģijai vai kodolreaktora būvniecībai, ir dolārs, ko jūs netērējat citiem, daudz lietderīgākiem klimata risinājumiem.” Viņš apgalvo, ka ir ļoti ieinteresēts kodolenerģijas turpmākajā attīstībā, taču neuzskata, ka tā ir droša vai rentabla alternatīva atjaunojamajiem enerģijas avotiem, piemēram, vējam un saulei.

Ia Ānstūta un viņas domubiedri norāda, ka ar saražoto saules un vēja enerģiju nepietiks, lai apmierinātu “elektrificētas nākotnes” vajadzības visā pasaulē. “Mums būs elektriskais transports, elektrificēta rūpniecība, elektrificēts viss pārējais. Tam vajadzēs daudz elektroenerģijas, stabilu tās piegādi, ko vējš un saule nenodrošinās,” skaidro klimata aktīviste, piemetinot, ka tas savukārt nozīmē kodolenerģijas izmantošanu.

Profesors D. Kammens uzskata, ka ideja, saskaņā ar kuru tādi atjaunojamie avoti kā saules un vēja enerģija nespēj apmierināt pieprasījumu, ir “kodolenerģētikas propaganda”. Profesors norāda, ka: “Neatkarīgi no tā, vai ar atjaunojamajiem energoresursiem tiek veidoti lieli vai mazi tīkli, tie ir uzticami, tos var paplašināt un tie ir lētāki. “

Raugoties nākotnē

Ir divi kodolenerģijas veidi, kam ir potenciāls, uzsver Daniels Kammens. Viens modulāro kodolreaktoru izmantošana, kas ir mazāki un lētāki par tradicionālajiem reaktoriemun tos uzskata par pagaidu variantu laikā, kad notiks plašāka pāreja uz vēja un saules enerģiju. Kanādā ir izstrādāti vairāki modulāro kodolreaktoru modeļi, bet ekspertu viedokļi par to priekšrocībām ir atšķirīgi. D.Kammens norāda otrais risinājums ir kodolsintēze. Pašlaik kodolreaktori ražo enerģiju, kodola skaldīšanas procesā atdalot smagos atomus. Savukārt, kodolsintēzes procesā atomi tiek sasaistīti. Atšķirībā no kodola skaldīšanas kodolsintēze nerada radioaktīvus blakusproduktus, tās rezultātā nerodas kodola sabrukšanas risks, to nevar izmantot kodolieroču izgatavošanai.

Šo procesu zinātnieki vēl tikai sāk izprast, eksperti apgalvo, ka līdz tā praktiskai izmantošanai labākajā gadījumā vēl ir desmitgades.

Profesors M.V.Ramana: “Nevienam šodien dzīvojošam nav itin nekādu izredžu sagaidīt komerciālu kodolsintēzes enerģiju. Manuprāt, par to vismaz šobrīd mums nevajadzētu domāt saistībā ar klimata pārmaiņu risināšanu. Klimata problēma ir šeit un tagad – nevis pēc 50 vai 60 gadiem.”

Interviju ar klimata aktīvisti Iu Ānstūtu veidoja Keita Svogere (Kate Swoger)
https://www.cbc.ca/radio/asithappens/dear-greenpeace-nuclear-energy-1.6958765

Pievienot komentāru