Vai aizsardzības sektora izaugsme Eiropas Savienībā veicinās videi draudzīgu tehnoloģiju attīstību? - Zeme un valsts

Vai aizsardzības sektora izaugsme Eiropas Savienībā veicinās videi draudzīgu tehnoloģiju attīstību?

Eiropas Savienības informācijas vietnes, zemeunvalsts.lv | 13.08.2025

Daudzas Eiropas valstis tuvākajos gados plāno ievērojami palielināt aizsardzības un militāros izdevumus. Ieroču krājumu papildināšana un karavīru apmācība, visticamāk, neveicinās ievērojamu siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumu, Eiropas valstu militārā spēka stiprināšanai būs nepieciešami ievērojami finanšu un politiskie resursi. Neskatoties uz plāniem citās nozarēs, piemēram, Vācijas valdība neizrāda īpašu vēlmi ieviest klimata prasības ieroču un aprīkojuma iepirkumos. Eksperti neuzskata, ka militāro uzkrājumu palielināšana īpaši paātrinās ilgtspējīgu tehnoloģiju, piemēram, videi draudzīga tērauda ražošanas attīstību. Vienlaikus tiek uzsvērts, ka skaidrs stratēģisks mērķis varētu radīt būtisku t.s. netiešo ietekmi.

Vai tanku, artilērijas un munīcijas ražošanas palielināšana, izmantojot tūkstošiem tonnu tērauda un citu izejmateriālu, neapdraudēs emisiju ierobežošanas centienus?

Līdz 2030. gadam vairāk nekā divkāršojot aizsardzības budžetu un paziņojot par mērķi izveidot “spēcīgāko konvencionālo armiju Eiropā”, Vācijas valdība ir apstiprinājusi ambīcijas atbrīvoties no sliktās reputācijas, kas tika iegūta iepriekšējā laika posmā. Vācija līdz šim ļoti atpalika Eiropas drošības jautājumos un savas armijas kaujas spēju nodrošināšanai pievērsa maz uzmanības. Turpmāk Bundesvēra budžets pieaugs no ~62 miljardiem eiro 2025. gadā līdz vairāk nekā 150 miljardiem eiro 2029. gadā. Ievērojami palielināti izdevumi drošībai, protams, rada virkni jautājumu, kā tie ietekmēs Eiropas lielākās ekonomikas enerģētikas un klimata politiku un mērķi līdz 2045. gadam sasniegt klimatneitralitāti.

Aplūkojot oficiālos Bundesvēra emisiju datus, var aptuveni novērtēt potenciālo ietekmi. 2022. gadā Vācijas Aizsardzības ministrija to novērtēja ~1,7 miljonu tonnu CO apmērā, kas atbilst vienai lielai smagās rūpniecības ražotnei. Ministrijas dati gan neietver emisijas no aizsardzības rūpniecības ražošanas vai militārajām misijām ārzemēs. Eiropas nevalstisko organizāciju alianses pētījumā norādīts, ka emisijas ir apmēram 10 miljoni tonnu gadā, kas līdz 2028. gadam var pieaugt līdz 15 miljoniem tonnu vai vairāk, kas ir aptuveni 2% no Vācijas emisijām 2024. gadā, atkarībā no tā, kādi papildu līdzekļi tiks tērēti aizsardzības sektoram.

Emisijas, galvenokārt, rada ēkas un transports

“Var teikt, ka lielāki aizsardzības izdevumi un lielāks militārais potenciāls parasti ir saistīti ar lielākām emisijām,” norāda Vācijas Starptautisko drošības lietu institūta (SWP) drošības un klimata politikas pētnieks Ole Adolfsens, uzsverot, ka nav tiešas saiknes starp militārā budžeta palielināšanu un siltumnīcefekta gāzu emisiju pieaugumu. Pēc viņa domām, vēl lielākas emisijas nav neizbēgamas. O. Adolfsens norāda, ka lielākā daļa militāro siltumnīcefekta gāzu avotu miera laikā neatšķiras no civilajiem emisiju avotiem, tāpēc būtiski pasākumi oglekļa pēdas nospieduma samazināšanai atspoguļo valsts kopējos mērķus – vairāk atjaunojamās enerģijas, energoefektīva renovācija, vairāk siltumsūkņu un centralizēta siltumapgāde, kā arī tradicionālo transportlīdzekļu elektrifikācija.

Kazarmu apkure ir armijas lielākais CO avots. Šīs t.s. stacionārās emisijas vairāk nekā 33 000 ēku, ko izmanto Vācijas armija, ir iekļautas plānā, lai līdz 2030. gadam šis sektors kļūtu klimatneitrāls. Protams, attiecīgais plāns, visticamāk, palielinās armijas plānotās pārstrukturēšanas izmaksas. Mobilās emisijas, savukārt, attiecas uz visu, kas ļauj armijai pārvietot karaspēku vai aprīkojumu, jo īpaši tas attiecas uz aviāciju.

Fosilo resursu alternatīvas militārajā jomā

Pašlaik ir grūti samazināt oglekļa dioksīda emisijas militārajos transportlīdzekļos. Zemu oglekļa emisiju tehnoloģiju transportlīdzekļi saskaras ar daudzām tehniskām un loģistikas problēmām, tālab NATO ir izstrādājusi t.s. vienotās degvielas koncepciju. Šajās nišas kategorijās veidojas jauna pieeja, pat, ja klimata rīcība nav galvenais virzītājspēks, norāda eksperti. Krievijas karš pret Ukrainu pilnībā parādījis, ka Eiropa ir pakļauta riskam, kas saistīts ar atkarību no fosilā kurināmā.

Kopš 2015. gada Eiropas militārās struktūras ir apvienojušās Eiropas Aizsardzības aģentūras Konsultāciju forumā par ilgtspējīgu enerģētiku, tās dalās pieredzē par enerģētikas pāreju un emisiju ierobežošanu kopā ar valstu militāro struktūru un citu nozaru pārstāvjiem, lai gūtu atjaunojamo energoresursu priekšrocības, piemēram, lielāku enerģētisko neatkarību. 2024. gada Aizsardzības un klimata pārmaiņu stratēģijā Vācijas Aizsardzības ministrija uzsver nepieciešamību reformēt energoapgādi, pakāpeniski ieviešot “jaunas tehnoloģijas, kas nodrošina bruņoto spēku operatīvo gatavību klimata pārmaiņu un enerģētikas pārejas apstākļos, vienlaikus palielinot ilgtspējīgu attīstību un samazinot atkarību no arvien ierobežotākiem resursiem”.

Vēlme apvienot kaujas gatavību ar ilgtspējīgu attīstību joprojām atpaliek no reālās situācijas. Vācijas Aizsardzības ministrija norāda, ka emisiju samazināšana militārās mobilitātes jomā joprojām ir problēma un klimata politika nedrīkst traucēt armijas kaujas spējas, tāpēc papildu 100 miljardi eiro, kas pēc Vācijas 2022. gada pasludinātās “Zeitenwende” drošības politikas maiņas tika novirzīti militārajām vajadzībām, izmantoti, uzlabojot Bundesvēra operatīvās spējas un īstenojot pienākumus NATO ietvaros, nepārtraucot fosilo resursu izmantošanu.

Aizsardzības ministrija uzsver, ka prioritāte arī turpmāk paliks nemainīga. Vācijas valdības galvenais mērķis ir palielināt Bundesvēra atturēšanas un aizsardzības spējas.

Vai aizsardzībā nodrošinās videi draudzīgu tehnoloģiju attīstību?

Vai zema oglekļa satura tehnoloģiju attīstība varētu saņemt jaunu attīstības impulsu, pateicoties militārajai nozarei, kas ievieš un paplašina jauno tehnoloģiju lietošanu?

Bijušais Bulgārijas vides ministrs Julians Popovs, šobrīd Briseles domnīcas Strategic Perspectives pētnieks, 2025. gada sākumā brīdināja, ka Eiropa nevar atļauties neskaidrības militāro izdevumu saskaņošanā ar klimata pārmaiņu ierobežošanas pasākumiem un pielāgošanos tām, lai ierobežotu izmaksas un gūtu papildu ieguvumus. Eiropas Savienības aizsardzības plāni, kas līdz 2030. gadam paredz ieguldīt līdz 800 miljardiem eiro, būtu “nozīmīgs stimuls Eiropas rūpniecības nozarēm”, piemēram, tērauda un alumīnija ražošanai, satelītu un bezpilotu lidaparātu tehnoloģijām, bateriju ražošanai vai videi draudzīga ūdeņraža, kā klimata neitrālas sintētiskās degvielas ražošanai.

Klimatneitrālām sintētiskām degvielām būs nozīmīga vieta Eiropas Savienības valstu plānos izstrādāt jaunas ieroču sistēmas, kas būtu saderīgas ar NATO vienotajām degvielas prasībām, kā arī ar esošajiem dzinējiem un transportlīdzekļiem. Aizsardzības jomas eksperti uzsver, ka tirgū joprojām pastāv piegādes problēmas.

Vācijas valdības plāni videi draudzīgas ūdeņraža ekonomikas attīstībai pēdējos mēnešos ir saskārušies ar nenoteiktību, savukārt, privātie uzņēmumi, piemēram, Rheinmetall, arvien vairāk orientējas uz jaunajām tehnoloģijām. Ieroču ražošanas koncerna Rheinmetall pārstāvji šī gada maijā pauda, ka plāno ātri pāriet no fosilās degvielas uz sintētisko, kas ražota no atjaunojamiem energoresursiem, nosaucot šo soli par “nepieciešamību modernai aizsardzībai”.

Vācijai ir lielas priekšrocības situācijā, kad Eiropas Savienība īpašu uzmanību pievērš aizsardzības investīcijām. Šis pasākumu komplekss paredz, ka 2/3 iepirkto preču jāiegādājas Eiropā. Saistībā ar valsts joprojām plašo rūpniecības bāzi Vācijas valdības lēmumi ir īpaši svarīgi, lai izmantotu sinerģiju starp militārajiem izdevumiem un citām politikas jomām, piemēram, klimata pasākumiem. Aizsardzības līdzekļu piešķiršana videi draudzīgu tērauda un citu ilgtspējīgu materiālu tirgus izveidei ļautu izpildīt Vācijas valdības koalīcijas līgumā ietvertos solījumus un atbilstu uzņēmēju aicinājumam stiprināt videi draudzīgus iepirkumus.

Koalīcijas līgumā solīts izveidot t.s. vadošos tirgus klimata draudzīgiem produktiem, piemēram, ar “zemu emisiju tērauda ražošanas kvotām, videi draudzīgas gāzes kvotām vai publiskā iepirkuma prasībām”. Likums par iepirkumu paātrināšanu, ko vācu valdība pieņēma augusta sākumā, ļautu noteikt videi draudzīgas prasības, bet par reformu vēl jālemj parlamentam. Vai šāds regulējums varētu attiekties arī uz Bundesvēra iepirkumiem? Atbildot uz šo jautājumu, Vācijas Ekonomikas ministrija uzskata, ka vēl pāragri par to runāt un regulējuma faktiskā redakcija, kā arī tā darbības joma, vēl esot jāapspriež un jāizskata... Atsevišķā likumprojektā par militāro iepirkumu paātrināšanu nav minēta iespēja ieviest klimata prasības, Aizsardzības ministrija par to nav izrādījusi īpašu interesi.

Vai valdība plāno noteikt kvotas klimatam draudzīgu materiālu, piemēram, videi draudzīga tērauda, iepirkumiem? Aizsardzības ministrijas pārstāvis atbildēja, ka mērķis ir neapdraudēt Vācijas karaspēka operatīvo gatavību. Tikai tad bruņotie spēki varēs pildīt to galveno uzdevumu – aizstāvēt valsti un tās sabiedrotos. Klimata rīcība un ilgtspējīgas attīstības pasākumi var darboties vien tad, ja tie atbilst bruņoto spēku misijai. Kur iespējams, Vācijas Bundesvērs apvieno savu galveno misiju ar rīcību klimata jomā.

PwC* aizsardzības un drošības nozares pārveides eksperts Rainers Bernāts uzskata, ka centieni paplašināt sintētiskās degvielas ražošanu militārām vajadzībām ir daudzsološi. Tajā pašā laikā ir visai maz ticams, ka aizsardzības izdevumu palielinājums izraisīs īpaši strauju kāpumu Vācijas militārās ražošanas nozarē un veicinās videi draudzīgas ražošanas procesus. Iemesls ir salīdzinoši nelielais apjoms, ja salīdzina ar citām nozarēm. Piemēram, Vācijas automobiļu rūpniecība valsts IKP ik gadu dod gandrīz 500 miljardus eiro.

Ja saskaitītu visus aizsardzības rūpniecības ražošanā paredzētos ieguldījumus, kas paredzēti pieaugošajā budžetā, varētu iegūt 20-30 miljardus eiro gadā. Tie ir tikai 5% no automobiļu nozares ekonomiskās produkcijas. Ja iekļautu visas pārējās nozares, šī daļa samazinātos vēl vairāk. Tas nozīmē, ka aizsardzības izdevumu divkāršošana vai pat trīskāršošana būtiski neietekmēs Vācijas ekonomikas izaugsmi, kā arī emisijas kopumā.

Vācijā finansējums pētniecībai un drošības jomas attīstībai ir neliels

Vācijā pētniecībai un attīstībai drošības jomā paredzētā izdevumu daļa ir daudz mazāka nekā citās NATO dalībvalstīs. Piemēram, ASV 2022. gadā aizsardzībai atvēlēja gandrīz pusi (47%) no pētniecības un attīstības budžeta līdzekļiem, Francijā nedaudz vairāk kā 10%, Vācijā – tikai ap 5%. Tas ierobežo jaunāko tehnoloģiju pārnesi no aizsardzības inovācijām uz civilajām nozarēm. Pētniecības finansējuma palielināšana aizsardzībā varētu paātrināt klimatneitrālu degvielu un citu tehnoloģiju attīstību un samazināt atkarību no ASV aprīkojuma.

Eksperti norāda, ka ASV aprīkojums veido lielāko daļu jauno ieroču iepirkumu, Vācijai būs grūti panākt ilgtspējīgu ekonomisko labumu no lielākiem militārajiem izdevumiem. Ķīles Pasaules ekonomikas institūta (IfW) 2025. gada ziņojumā atzīts, ka lielāki izdevumi pētniecībai militārajā jomā palīdzētu izmantot aizsardzības nozares attīstības radītās priekšrocības visai ekonomikai. Nozares eksperti uzsver, ka lielāki ieguldījumi pētniecībā un jaunākajās tehnoloģijās Eiropā varētu samazināt atkarību no ASV ražotajiem ieročiem un tehnoloģijām un pārvērst aizsardzības budžetu par ilgtermiņa ekonomiskās izaugsmes papildinājumu.

Skaidrs, ka zema oglekļa satura tehnoloģijām nākotnes aizsardzības un drošības arhitektūrā var būt liela nozīme, piemēram, datu centru darbības nodrošināšanā bezpilotu lidaparātu karadarbībai un kiberdrošībai, kālab Vācijai vispirms būtu jākonkretizē tās militārā vieta Eiropā. Speciālisti uzsver – pirms lemt par iepirkumiem, Vācijai vispirms jāatbild uz jautājumu: kādam scenārijam tā gatavojas? Visticamākais – Vācija kļūst par Eiropas militārās loģistikas centru, kas nozīmē visaptverošu loģistikas un transporta spēju stiprināšanu.

* PricewaterhouseCoopers, pazīstams arī kā PwC, ir daudznacionāls profesionālo pakalpojumu tīkls, kura galvenā mītne atrodas Londonā. Tas ir otrs lielākais profesionālo pakalpojumu tīkls pasaulē un viens no četriem lielākajiem grāmatvedības uzņēmumiem līdzās DeloitteEY un KPMG. PwC tīklu pārrauga PricewaterhouseCoopers International Limited, kas ir Anglijā bāzēts privāts uzņēmums, kas tā pašreizējā formā tika izveidots 1998. gadā. PwC uzņēmumi atrodas 140 valstīs, tajos strādā 370 000 cilvēku. Uzņēmuma globālie ieņēmumi 2022. finanšu gadā bija 50,3 miljardi ASV dolāru, no kuriem 18 miljardus ASV dolāru ģenerēja tā neatkarīgu un profesionālu grāmatvedības pakalpojumu prakse, 11,6 miljardus ASV dolāru – nodokļu un juridiskā prakse un 20,7 miljardus ASV dolāru – konsultāciju prakse.

Pievienot komentāru