Trīs Baltijas valstu pētnieki ir uzsākuši kopīgu pētījumu par sabiedrības attieksmi pret lielajiem plēsējiem – vilkiem, lūšiem un lāčiem. Iedzīvotāju aptaujāšana tiks veikta katrā valstī, izmantojot interneta vidē aizpildāmas anketas. Plašākas sabiedrības daļas aptaujāšanai anketas tiks izplatītas caur skolām un būs pieejamas saitē, kas pēc nejaušās izvēles principa var nonākt pie Jums.

Ja Jūsu ģimene ir saņēmusi anketu no skolas, lūgums ievērot anketai pievienotos aptaujas dalībnieka izvēles un anketas aizpildīšanas noteikumus!

 

Brīvprātīgi anketu varat aizpildīt līdz 10.07.2022. šajā saitē – https://survey.ut.ee/index.php/431354?lang=lv

 

Lielie plēsēji ir pretrunīgi vērtētas sugas, kas nereti konfliktē ar cilvēku interesēm, tādēļ, plānojot lielo plēsēju aizsardzības un apsaimniekošanas pasākumus, ir svarīgi ņemt vērā sabiedrības viedokli. Ikviena cilvēka dalība šajā aptaujā ir svarīga, lai gūtu reprezentatīvu ieskatu Baltijas valstu iedzīvotāju attieksmē, jo šī kopīgā pētījuma rezultāti veicinās zinātniski pamatotu lielo plēsēju populāciju apsaimniekošanu un konfliktu ar cilvēkiem mazināšanu. Ir svarīgas atbildes no dažādu vecuma grupu, dzīvesvietu un profesiju pārstāvjiem. Nozīmīgs ir katrs individuālais viedoklis!

 

Iepriekšējo reizi līdzīga aptauja Baltijas valstīs veikta 2005.-2006. g., Latvijā pēdējā šāda veida aptauja veikta 2017. gadā. Sekojošajos gados notikušas izmaiņas gan lielo plēsēju populācijās, gan to apsaimniekošanas pasākumos un ar šiem dzīvniekiem saistītajos konfliktos.

 

Latvijā pēdējo gadu laikā sabiedrības uzmanības lokā bieži nokļuvuši gan lāči, gan lūši, kālab nepieciešams aktualizēt zināšanas par tagadējo sabiedrības attieksmi pret lielajiem plēsējiem. Nozīmīgi ir arī salīdzināt Latvijas aptaujas rezultātus ar kaimiņvalstu rezultātiem, jo mūsu valstī dzīvojošie vilki, lūši un lāči ir daļa no Baltijas plēsēju populācijām.

 

Būsim pateicīgi par Jūsu atsaucību un ieguldījumu! Tas mums palīdzēs šo sugu aizsardzības un apsaimniekošanas pasākumu plānošanā ņemt vērā arī sabiedrības viedokli un intereses.

 

Pētījumu veic Latvijas Valsts mežzinātnes institūts “Silava”, Tartu Universitātes Zooloģijas katedra, Igaunijas Dzīvības zinātņu universitātes Mežsaimniecības un meža ekoloģijas katedra un Lietuvas Dabas izpētes centrs.

Ja Jums ir jautājumi, lūdzu, sazinieties ar pētījuma pārstāvi Latvijā – Agritu Žunnu (agrita.zunna@silava.lv)