Eiropas Parlaments ir apstiprinājis jaunu tiesību akta priekšlikumu, ar kuru aizliedz produktus, kas saistīti ar atmežošanu.
Pieņemtais dokuments attiecas uz septiņiem mājsaimniecības produktiem, tostarp, koksni, mājlopiem, palmu eļļu, soju, kakao, kafiju un kaučuku, kā arī to atvasinājumiem, piemēram, šokolādi, mēbelēm un dažiem kosmētikas līdzekļiem.
Pēdējo 30 gadu laikā šo produktu patēriņa nodrošināšanai izcirsta platība, kas pārsniedz Eiropas Savienības platību, “patērētājiem par to faktiski nezinot”, trešdien Strasbūrā (19. aprīlī) sacīja Eiropas Tautas partijas deputāts, konservatīvās Eiropas Tautas partijas deputāts un dokumenta referents Kristofs Hansens. “Es jūtos gandarīts, ka patērētājiem vairs nav jāpiedalās atmežošanā.”
Lai gan tikai 10% zaudēto mežu platību ir tieši saistīti ar Eiropas patērētājiem, K. Hansens uzskata, ka ES piemēram sekos arī citi.
“Ja mūsu tirdzniecības partneri redzēs, ka ir iespējamas no atmežošanas brīvas piegādes ķēdes, viņi izvēlēsies to pašu ceļu,” K. Hansens sacīja EU Observer. ES iniciatīva patiešām ir pamudinājusi ASV izskatīt līdzīgu likumprojektu, ko dēvē par Meža likumu.
Lai gan aizlieguma ietekmi vēl ir grūti novērtēt, Eiropas Komisija lēš, ka šis likums aizsargātu 100 000 futbola laukumiem līdzvērtīgu platību.
Mežs – kokiem
Viena no izaicinošākajām problēmām būs šī tiesību akta īstenošana. Lai likums būtu efektīvs, atmežošanai ir jābūt izsekojamai līdz tās avotam, taču preces bieži vien tiek iegūtas no starptautiskajām piegādes ķēdēm, kas šo jautājumu sarežģī.
Saskaņā ar Eiropas Komisijas datiem uzņēmumu sistēmās var būt līdz pat 190 000 piegādātāju no dažādām pasaules valstīm. Piegādes ķēdes var “ievērojami atšķirties” no viena produkta līdz otram, norādīja deputāts K. Hansens, vairāki ražotāji savus produktus bieži uzglabā vai nosūta jauktās tilpnēs.
Nodrošinot, ka sojas vai palmu eļļa tiek ražota nesaistīti ar platību atmežošanu, “neizbēgami” jānošķir piegādes ķēdes uz Eiropas Savienību, K. Hansens rakstīja tiesību aktam pievienotajā paziņojumā.
Praksē tas nozīmē, ka produkti ir jāizseko pat līdz līdz atsevišķam zemes gabalam vai lauksaimniekam, kas apstrādā “tikai dažus hektārus” un ir visai tālu no kontroles vai lēmējiestādēm. Vēl ir nepieciešams precizēt, kā tiks nodrošināta noteikumu izpilde. Komisijai jāizstrādā nepieciešamie instrumenti un kritēriji, lai visaptverošā sistēma darbotos, K. Hansens atzīst, ka tas varētu būt “sarežģīti un dārgi”. Taču pierādījums tam, ka to var izdarīt, pēc deputāta Kristofa Hansena domām, ir izveidotā sistēma attiecībā uz ģenētiski modificētiem produktiem, kuri jau ir nodalīti no precēm, kas paredzētas ES tirgum, kur uz ģenētiski modificētiem organismiem attiecas stingrs regulējums.
Eksportētājiem, kas pārkāpj ES tiesību aktus, draud sods līdz pat četriem procentiem no gada apgrozījuma ES. “Protams, katru kravu pārbaudīt nevar, bet ražotājiem ir jāzina par sekām, ja viņi rīkosies noziedzīgi,” ETP deputāts K. Hansens norādīja EU Observer.
Netaisnīgi?
Tiesību akts vēl ir oficiāli jāapstiprina dalībvalstīm, Somijas likumdevēji dažas tā normas raksturo kā negodīgas.
“Somijā meži aizņem 75% valsts teritorijas. Ja lauksaimnieki nevar uzbūvēt šķūnīti, jo tas, kādaprāt, izraisa atmežošanu, kā viņi var veikt ieguldījumus,” pirms pirmdien gaidāmā balsojuma jautāja Somijas centristu Eiropas Parlamenta deputāte Elsi Kaitanena (Elsi Kaitanen), kura pārstāv Atjaunošanas grupu, piebilstot, ka “nevar atbalstīt šo priekšlikumu”.
Nav gan paredzams, ka plaši atbalstītais priekšlikums tiks noraidīts Eiropas Padomē, sagaidāms, ka likums stāsies spēkā līdz gada beigām.
Pēc diviem gadiem būs iespēja šo priekšlikumu pārskatīt un atjaunināt. Tad EK būs jāiesniedz novērtējums par prasību attiecināšanu uz finanšu iestādēm un ieguldītājiem.
“Šis likums ir tik ļoti nepieciešamais cerību stariņš pasaules mežiem,” sacīja starptautiskās NVO Global Witness kampaņas vadītāja Džūlija Bondi. “Tomēr tam ir nepieciešams pēdējais puzles gabaliņš – Eiropas Komisijai steidzami jāpieņem jauns likums, kas atturētu bankas no atmežošanas finansēšanas.”