Migrantiem, kuri pārceļas uz kādu Eiropas valsti, ir svarīgi apgūt angļu valodu, taču, lai veiksmīgi iekļautos darba tirgū un piedzīvotu sociālo integrāciju, būtiski ir apgūt arī vietējo oficiālo valodu. Tā teikts nesen publicētajā ESAO prasmju pārskatā Skills Outlook 2023: Skills for a Resilient Green and Digital Transition.
Grafikā aplūkots, cik procentuāli daudz vakanču 2022. gadā ir publicētas oficiālajā(-s) valodā(-s) atsevišķās Eiropas valstīs un cik procentuāli daudz vakanču ir publicētas angļu valodā. Tas pamatojas uz teoriju, ka sludinājumos, kas rakstīti kādā valodā, netieši tiek prasītas attiecīgās valodas zināšanas, pat ja šī prasība nav skaidri norādīta sludinājumā.
Lai gan angļu valodas zināšanas ir ļoti noderīgas, lai palielinātu izredzes atrast darbu vairākās valstīs (arī tajās, kur angļu valoda nav oficiālā valoda), dati liecina, ka vietējās oficiālās valodas zināšanas, iespējams, ir vēl svarīgākas. Patiesībā 82% darba sludinājumu ES ir rakstīti tās valsts oficiālajā vietējā valodā, kurā tie publicēti, salīdzinājumā ar aptuveni 14% darba sludinājumu, kas ir rakstīti angļu valodā.
Dažās valstīs darba meklētājiem būtu īpaši grūti atrast darbu bez vietējo valodu zināšanām. Piemēram, Francijā gandrīz 98% vakanču ir rakstītas franču valodā un tikai 1,66% aprakstu ir angļu valodā. Vācijā aptuveni 96% sludinājumu ir vācu valodā, bet tikai 3,38% – angļu valodā.
Svarīgi atzīmēt, ka daudzos gadījumos angļu valodas zināšanas joprojām ir nepieciešamas kā otrā valoda. Aptauju datos ir redzams, ka vietējā oficiālā valoda parasti ir galvenais priekšnoteikums darba meklētājiem. To apstiprina cits pētījums, kas minēts ESAO ziņojumā, kurā konstatēts, ka angļu valodas zināšanas ir sestā pieprasītākā prasme, kas 2021. gadā Eiropas valstīs bija nepārprotami minēta tiešsaistes darba vakancēs, ierindojoties aiz spējas pielāgoties pārmaiņām, strādāt komandā, lietot datoru, komandas darba principiem un izmantot Microsoft Office.
Mēs Latvijā ļoti bieži sastopamies ar to, ka iebraucēji, kas dzīvo šeit 30 gadus un vairāk nepārvalda (vai nevēlas pārvaldīt) latviešu valodu pat vienkāršas sarunas uzturēšanas līmenī, neskatoties uz to, ka absolvējuši Latvijas izglītības iestādes. Savukārt, cilvēki no tālām un Latvijas izpratnē visnotaļ eksotiskām zemēm bieži vien iemācās latviešu valodu dažu mēnešu laikā. Kāpēc tā? Atbilde – viss atkarīgs no attieksmes un cilvēka personiskā kultūras līmeņa…