Vēlme "uzšaut gaisā" visas problēmas! Saruna ar Balvu novada uzņēmējām Aju Mežali un Līgu Penneri

Zemeunvalsts.lv | 20.04.2021

Ar Aiju Mežali un Līgu Penneri, Balvu novada uzņēmējām, sarunājas Māris Liopa, LMSP priekšsēdētājs, un Pauls Rēvelis, zemeunvalsts.lv redaktors

Kā 2021. gada sākumā jūtas Balvu novada iedzīvotājs?

Aija Mežale: Pandēmija un ar to saistītie ierobežojumi daudzus, mani ieskaitot, ir ietekmējuši psiholoģiski. Mēs, cilvēki, nesatiekamies! Būs pagājis krietns laiks, kopš daudzi procesi notiek attālināti, Balvu novada domes sēdes ieskaitot. Ļoti daudzas lietas un pasākumi nav notikuši, piemēram, ļoti nopietni domājām par Ziemassvētku tirdziņu uzņēmējiem, kas izpalika. Gads ir sācies citādāk, kā ierasts un gribēts. Kā jau teicu, daudzi plāni ir apstājušies, iekrājies nepaveiktais.

Kas izdarīts? Noslēgusies Balvu kultūras nama atjaunošana, kurā gan vēl netiekam iekšā... Pašvaldība sagatavoja nelielu video, lai novada ļaudis redz, kā tur tagad izskatās, kādas ir telpas, ko varēsim izmantot.

Aija Mežale Līga Pennere

Šis ir pašvaldību vēlēšanu gads, gatavošanos tām gan “vīruss nav pārlieku ietekmējis”, jo novadu apvienošanās rit savu gaitu (vismaz pie mums), vēlēšanu saraksti ir tapuši savlaicīgi. Mums, līdzīgi kā citviet, “atgriežas” vecais Balvu rajons – Balvu novadam klāt nāk Viļakas, Baltinavas un Rugāju novadi.

Gatavojoties sarunai, pārdomāju, ka, diemžēl, pašreiz cilvēkiem izteiktākas ir nospiestākas sajūtas – gribas tikties, būt sabiedrībā, gribas darboties, bet... Vēlamies redzēt sarunbiedra smaidu, sejas izteiksmi, grimases. Ticam, tā drīz atkal būs, bet tagad šādu pat ļoti ierastu lietu ļoti, ļoti pietrūkst! Cerams, pavasaris būs skaists!

Līga Pennere: Mazliet atgriezīšos pie Jaunā gada sagaidīšanas. Manā veikaliņā tirgojam arī pirotehniku, kuras noiets šogad mūs – pieredzējušus veikalniekus – pārsteidza. Pārdevām ap 40% vairāk nekā jelkad iepriekš! Cilvēki nāca ar domu: “visu slikto uzšaut vai izšaut gaisā”, un kaut šādi radīt sev un citiem prieku. Tieši tā – uzšaut gaisā visas problēmas!

Aija: Mums Latgalē ir mazliet atšķirīgs temperaments, kā citur Latvijā. Mums patīk košums un krāšņi svētki. Jautājums: vai varam, vai nevaram attiecīgajā brīdī to atļauties, nereti nonāk otrajā plānā, galvenais ir sarīkot un svinēt.

Minējāt, ka novadu reformas gaitā Balvu rajons atgriezies”.

Aija: Rugāju novada pārstāvji vērsās Satversmes tiesā, lieta ir ierosināta un gaida izskatīšanu. Rugāju novadā domā, ka paši ir gana svarīgi un spēcīgi, lai dzīvotu atsevišķi; ir uzskats, ka, atkal saejot kopā, lielais Balvu novads nerēķināsies ar bijušajiem mazākajiem novadiem, un tie tiks atstāti novārtā. Nav gan taisnība! Protams, ļoti svarīgi, kāda būs novada vadība un kāds – jūnijā ievēlētais deputātu sastāvs. Ja novada jaunā vadība redzēs svarīgo, atbalstāmo un nozīmīgo katrā novada daļā, ciemā un pagastā, būs tā, kā jābūt!

Pieredze saka un rāda dažādus stāstus, savulaik ir bijis tā: finansējums nepieciešams gan Balvos, gan Bērzpilī un jāizvēlas... Svaru kauss nosvēries Balvu pusē. Šī pati pieredze saka arī: jāmainās! Jāmainās! Ja Rugājiem vai Viļakai vajag ieguldījumus un finanses, tie jāveic un nauda jādod!

Ne tik sen izskanēja stāsts par Rugāju stadionu

Aija: Tas ir labi, ka Rugājos ir stadions! Balvos noteikti var un vajag mācīties no nelielajiem novadiem; piemēram, Rugājos ir ļoti labi strādājoša un sakārtota izglītības sistēma.

Līga: Ja atkal būsim kopā Balvu novadā, būs kopā jāstrādā un jāskatās uz vienu mērķi. Deķi staipot dažādos virzienos, to var saplēst.

Vai tagadējo novadu centri netiks pamesti vai aizmirsti?

Aija: Noteikti, nē! Šais 12 gados ir krietni strādāts, vajadzības un situācija daudzviet ir skaidra, iesāktais netiks pamests. Kā jau iepriekš minēju: tā tam jābūt!

Covid19 sakarā daudz pieminēti aprūpes nami. Vai Balvu novadā visiem aprūpes namiem pievērsīs vienādu uzmanību?

Aija: Mums aprūpes namu ir ir daudz: Balvu pansionāts, aprūpes nami Viļakā un Šķilbēnos. Šai sakarā gan jāskatās finansējums: ko dod pašvaldība, ko valsts, ko aprūpējamais pats. Vēl svarīgi: kāda situācija būs vērojama pēc gada, kāds tad būs finansējums, kā pildīsies budžets.

Kas novadā ir un būs lielākie uzņēmēji?

Aija: Lauksaimnieki un mežsaimnieki. Varbūt mums nav ļoti daudz nozarēs tieši nodarbināto, bet ir daudz ar tām saistīto pakalpojumu – autopārvadātāji, ceļu būvētāji utt.  Mums ir šķeldas apkure – vietējais resurss, ko iegādājamies no vietējiem uzņēmējiem. Protams, vēlamies atbalstīt savējos, bet jāatgādina, joprojām daudz nosaka cena. Domāšana: “atbalstām savējos” noteikti jāattīsta un būs brīdis, kad “savējais” cenu pazeminās pats. Tas ir nosacīts aplis, kas būtu izdevīgs visiem!

Līga: No vietējo uzņēmēju veikaliem mums ir Top! un Beta, ir vietējais uzņēmējs “Labais”. Pareizi domāts un darīts: jāatbalsta nelielie veikaliņi un to īpašnieki, kam šai laikā klājies grūtāk. Diemžēl, ja skatāmies un skaitām novietotos auto, to visvairāk ir pie Maxima. Starp citu, Maxima nomā zemi no baznīcas, kas dievnamam šais laikos ir nopietns atspaids.

Ceļš Gulbene-Balvi ved gar bijušā dzelzceļa uzbērumu. Ceļš ir izdangāts. Savulaik, prezidents A. Bērziņš ar šāspuses pašvaldību vadītājiem runāja par dzelzceļa atjaunošanu. Vai ir kas dzirdēts?

Aija (nopūšas): Pilnīgi apklusis! Nez, vai kas būs... Ceļa remontu mums sola pārskatāmā nākotnē, tam top projekts.

Līga: Labāk, lai remonts top lēnāk, nekā notikumi risinās līdzīgi kā ceļam Balvi-Alūksne, ko remontēja ātri – divus mēnešus – un tagad... tas ir sabrucis. Bija labi, bet nu – nekā!

Vai iemesls sliktajam ceļu stāvoklim ir krietnais attālums no Rīgas?

Aija: Varbūt... plānošana ir reģionāla... Nesen gan ir saremontēts ceļš Gulbene-Rēzekne.

Kustības virziens no Balviem ir uz Rīgu, daudzi brauc arī uz Rēzekni – darbs, iepirkšanās un “normālā laikā” “Gors”. Ja runājam par izmaksām, mēs kā uzņēmēji, saprotam, ka konkurēt ar lielajām pilsētām ir pagrūti. Mēs, vidējā paaudze, izmantojam internetu, bet tāpat tīk iepirkties uz vietas un guvumu aptaustīt. Jaunākā paaudze iepērkas internetā. Tā vienkāršāk.

Vai Balvos šai laikā kāds uzņēmējs darbību beidzis?

Līga: Tā kā esmu Balvu novada neatkarīgā konsultante skaistumkopšanas nozarē, konsultējot un vadot meistarklases profesionāļiem, redzu un saprotu, šī nozare ir ļoti smagi skarta.

Ko Balvos cilvēki dara, ja viņiem liegts strādāt?

Līga: Ir sauklis: “izdzīvo tie, kas mainās”. Ironisks. Ir cilvēki, kam īsti nav, ko mainīt. Skatoties savu pieredzi, esmu veikalniece, darbojos attālināti, piegādāju preci, iepakoju, kas nepieciešams utt. Darba līdz ar to ir daudz vairāk. Bet... Labi, ka tā!

Runājot par citiem – ir atsākušas darboties frizētavas, bet citu skaistumkopšanas nozaru pārstāvji strādāt joprojām nevar. Mūsu pilsētas vienīgā viesnīca ir slēgta, saprotu, ka ir iespējams pieteikties valsts programmā un uzņemt cilvēkus izolācijā, kam tas nepieciešams, bet... vai Balvos to vajag? Protams, nē!

Kafejnīcas var strādāt līdzņemšanas – līdzdošanas režīmā, bet... Mums nav tik daudz cilvēku, kas to gribēs un kas nodrošinās darbu visām kafejnīcām. Turklāt, kafejnīca ir arī atmosfēras baudījums, ne tikai iespēja paēst.

Pērn Latvijā daudzi meklēja darbarokas ogu lasīšanai... Meklēja, neatrada...

Līga (smejas): Pie mums bija tieši tāpat! Ir ogas, ir raža, ir lauki, ir piedāvājums, bet nav, kas lasa! Nevienu neaicina strādāt, lasot ogas par velti! Cilvēkiem nav darba, tai pašā laikā zemniekam nav ogu lasītāju. Atrast darbiniekus praktiski nav iespējams.

Aija: Diemžēl, ir cilvēki, kam labākais risinājums ir nedarīt neko un pārtikt no pabalsta. Domāju, esošā pabalstu sistēma ir liela valstiska Latvijas kļūda, jo redzu, ka dažviet ieradums nestrādāt turpinās no paaudzes paaudzē – vectēvs nav strādājis, tēvs nav, dēls nav... un tā tas turpinās...

Līga: Mans brālēns vasarā nodarbojas ar meža ogu iepirkšanu. Pērn mežos ogu bija tik daudz, ka iztiku varēja nopelnīt vismaz gadam, līdz nākamajai sezonai. Kas notika? Cilvēks atnāk, zina, cik maksā viens “polšs”, aiziet uz mežu, salasa ogas tieši vienai pudelei, to nopērk un viss. Vairāk viņam nevajag! Un, gadās, pēc laika šis pats cilvēks skaļi sūrojas, ka valsts vai kāds cits par viņu nerūpējas.

Aija: Eiropas Savienības sociālās garantijas ir Latvijas sabiedrību izlaidušas. Ir daļa sabiedrības, kas nejūt vilkmi, ko darīt.

Līga: Tas ir aplis: “negribu maksāt nodokļus, jo nezinu, vai saņemšu pensiju un kādas man vecumā būs garantijas”, bet, ja mēs nemaksāsim nodokļus, nebūs nekādu garantiju. Ko te piebilst?

Vakcinācija un attieksme pret to Balvu novadā

Aija: Ar to ir grūti praktiskā ziņā. Ir izteikti redzama cilvēku vēlme sadzirdēt sliktāko, ne labāko. Iespējamo ieguvumu stāsts sastop mazāk dzirdīgu ausu. Vecāka gadagājuma cilvēku, kas droši dodas vakcinēties, nav daudz.

Līga: Sadrumstalotā un plašā, ļoti nekonkrētā informācijas plūsma arī dara savu. Cilvēki ir apjukuši.

Aija: Kā jau minēju, mūsu pusē cilvēkiem patīk košums, bet paši esam drūmāki, daudz kam neticam un piesargājamies. Trūkst saprātīgas pašdisciplīnas, daudzi staigā apkārt ar klepu un temperatūru, nedomājot, ka var aplipināt citus. Ir augstas prasības pret valsti, pašvaldību un citiem sabiedrības pārstāvjiem, bet ... prasību pret sevi nav. “Mani tas neskars.” “Es visu daru pareizi, bet, lūk, viņš gan, nē!”

Kādi būtu pirmie jaunajā novadā  veicamie darbi?

Aija: Atbalsts uzņēmējdarbībai. Jārunā ar uzņēmējiem, jāskatās, ko varam viņiem dot, ko viņi piedāvā, lai darbs novadā turpinātos. Piemēram, nomas maksu jautājums, piemēram, darbavietas.

Domniekiem, kas tiks ievēlēti, viens no pirmajiem darbiem būtu uzklausīt un saprast aktuālo bijušajos novados. Protams, vairāk vai mazāk tas ir skaidrs, jo, gatavojot sarakstus vēlēšanām, katrs kandidāts ir nācis ar savu domu un zināšanām. Ir jāpabeidz iesāktās lietas. Zinu, ka Baltinavā ir sākta meliorācijas sistēmas projektēšana, kas jāturpina. Jāzina, kas ir iesākts un kas jāturpina vai jāpabeidz. Tālāk, kā jau minēju, darbavietas un izglītība.

Kad Balvu novada jaunā Dome būs ievēlēta un būs viens novads, taps attīstības plāns. Šai sakarā vēl noteikti būs kādas norādes no VARAM.

Izglītība

Aija: Balvos ir ģimnāzija un vidusskola, vidusskolas ir Viļakā, Baltinavā un Rugājos; Rekavā un Tilžā palikušas pamatskolas (pērn tur vidusskolas posms tika slēgts), Bērzpilī vidusskolai šogad, diemžēl, rit pēdējais gads. Kas ir svarīgi: situācija katrā vietā jo rūpīgi jāizsver, jo skolas slēgšana nozīmē nosacītu apdzīvotās vietas “apstāšanos”. Svarīgi, lai skola būtu tuvu! Un... mūsdienu jaunieši un bērni ir gana prasīgi, kas nozīmē, ka pedagogam jābūt augstas raudzes profesionālim. Jaunieši ļoti labi jūt situāciju!

Līga: Būs vairāk darbavietu, būs cilvēki, vajadzēs skolu! Tas ir vienkārši! Runājot par skolām, tajās ļoti un tūlīt pat nepieciešama jaunā pedagogu paaudze, kas, saprotams, ir valsts līmenī risināms jautājums. Ir gadījies sastapt dažu labu pedagogu pirmspensijas vecumā, kas par pensiju vien domā, mācību darbu atstājot otrā plānā. Bērni to redz! Secīgi – zināšanas klibo...

Aija: Gadās, skolotājiem nereti vairāk jādomā par atalgojumu, ne darba kvalitāti. Piecus gadus man bija iespēja vadīt Balvu ģimnāzijas padomi. Mēs atkārtojām un atkārtojām – jums jābūt labākajiem! Darījām daudz, lai skolotāju kolektīvs būtu gados jauns. Bet! Ja paskatāmies Latvijā kopumā – pedagogu ļoti trūkst, jo profesija nav prestiža.

Esat Krievijas pierobežā. Par to (pierobežu) runā gana daudz, ieskaitot kontrabandu un aplamas ziņas, kas ceļojot pār robežu...

Aija: Runājot par kontrabandu, ar to nodarbojas cilvēki, kas ir pietuvināti “lielā” procesa organizētājiem. Domāju, tie, kas to darīja iepriekš, joprojām turpina. Cilvēku, kas ir pietuvināti vai nodarbojas ar attiecīgām lietām, nav daudz. Par Krievijas ziņu ietekmi uz novada iedzīvotājiem: to gan nejūtu. Protams, varam runāt par kādas Krievijas TV programmas skatīšanos un patikšanu, vai nepatikšanu, bet tas ir mazsvarīgi.

Pārrobežu līgumi ar Krieviju ir, sadarbība notiek: uzņēmējdarbībā, objektu sakārtošanā, tūrismā. Ar to gan vairāk nodarbojas Latgales plānošanas reģions.

Līga: Nupat izlasīju grāmatu “Brāļi”. Sadarbība ar pašvaldībām kaimiņos (Krievijā) notiek, un tas ir jādara, jo tepat līdzās dzīvojam. Nopietnu politisku ietekmi no Krievijas mūsu pusē nejūtam.

Vai no VARAM reformas sakarā jūtama vai gaidāma lielāka pašvaldību kontrole?

Aija: Domāju, tā ir un būs, un vēlme kontrolēt vien pieaugs. Neesmu iedziļinājusies, kā tas notiek citviet, bet nereti ir jūtama griba dzīvot pāri savām vajadzībām: tiek ņemti kredīti, ir jaunas saistības, mazliet šaujam pār strīpu, nesaprotot, ko varam un ko nevaram atļauties. Vai novadam piedāvātais projekts ir lietderīgs un mums nepieciešams, vai mums jāņem, jo dod...

Varbūt vēlme kontrolēt ir politiska, jo ministriju pārvaldošā partiju apvienība ir jauna. Bet to līdzsvaro pašvaldību vadītāji un pašvaldību savienība, kas nereti ir nikni par ministrijā lemto.

Līga: Kam patīk, ja viņu kontrolē? Es to redzu līdzīgi kā mums Balvos – nāks klāt Viļaka, nāks Baltinava, nāks Rugāji. Viens saka – “novadi apvienojas”, otrs – “mazos novadus iekļauj lielākajā”. Ir svarīgi, lai jautājumi, ko nepieciešams risināt Balvu novadā Domes deputātiem nebūtu pārlieku atšķirīgi. Lai strādātu, nepieciešams kopīgais!

Aija: Vēlēšanās konkurence būs gana liela – 9 saraksti! Ja tagad novados kopā ir vairāk nekā 40 deputātu, apvienotajā būs 15. Mūsu pusē cilvēkiem vajag konkrētas lietas, ko nepieciešams iekļaut pirmsvēlēšanu programmā. Frāžainība nav cieņā.

Pievienot komentāru