Pērn Latvijā apmežoti izcirtumi 44 600 ha platībā, kas ir par 3500 ha vairāk nekā aizpērn, bet – līdzvērtīgi gada laikā vienlaidus cirtēs izstrādātajām platībām.
Tā liecina Valsts meža dienesta dati par meža atjaunošanu 2019. gadā. Kopumā pērn Latvijā meži atjaunoti lielākās platībās nekā pēdējos 10 gados. Lielākā atšķirība: privāto mežu īpašnieki vairākumu meža atjauno dabiski, savukārt, valsts mežos puse tiek atjaunota mākslīgi – stādot vai sējot, bet otra puse – dabiski. Vairāki "Dienas Biznesa" aptaujātie mežsaimnieki šos datus uzskata par pašsaprotamiem. Iemesli, kas mežu īpašniekus mudinājuši atjaunot mežus, ir vairāki – pieaugošais nekustamā īpašuma nodokļa apmērs (ja nav atjaunots noteiktā laikā, ir jāmaksā), izpratne, ka meža zeme tāpat kā lauksaimniecībā izmantojamā ir ražošanas līdzeklis, kas jāizmanto pēc iespējas efektīvāk (ja neko neražo, nekādu ienākumu nav), agrāk izstrādāto meža zemju nonākšana tādu īpašnieku rokās, kas tās spēj apsaimniekot.
Piecas sugas
Valsts meža dienesta informācija liecina, ka 2019. gadā mežs, sējot un stādot, atjaunots 17,0 tūkst. ha platībā (38% atjaunotās meža kopplatības), valsts mežos, sējot vai stādot, atjaunoti 9,7 tūkst. ha (62%), bet pārējo īpašnieku mežos – 7,3 tūkst. ha, kas ir 25% kopējās 2019. gadā atjaunotās meža platības pārējo īpašnieku mežos. Meža atjaunošanas noteikumu prasības un meža īpašnieku vai tiesisko valdītāju pieņemtie lēmumi atjaunojamās koku sugas izvēlē nodrošina meža atjaunošanu ar piecām galvenajām, saimnieciski izmantojamām koku sugām – bērzu, priedi, egli, apsi un baltalksni. 2019. gadā Latvijā ar skuju kokiem atjaunoti 16,8 tūkst. ha jeb 37% atjaunotās kopplatības (egle – 21%, priede – 16%), bet ar lapu kokiem 27,8 tūkst. ha jeb 63% atjaunotās kopplatības. Galvenās koku sugas meža atjaunošanā valsts mežos un pārējo īpašnieku mežos ir atšķirīgas. Valsts mežos 58% platību ir atjaunotas ar skuju kokiem (t.sk. egle 24%, priede 34%), ar lapu kokiem 42%, (t.sk. bērzs – 26%, apse 11%). Pārējo īpašnieku mežos ar skuju kokiem atjaunoti 27% platības (t.sk. egle – 20% un priede – 7%), pārējās platībās dominē ar bērzu atjaunotās audzes (30%), kā arī ievērojamu īpatsvaru sastāda apse (19%) un baltalksnis (20%), norādīts Valsts meža dienesta informācijā. Kopš 2015. gada (2014.-2020. gada plānošanas perioda ietvaros) neproduktīvu mežaudžu, baltalkšņu un blīgznu mežaudžu nomaiņai un meža atjaunošanai pēc dabas katastrofām ir pieejams valsts un ES finansējums atbalsta pasākumā "Ieguldījumi meža platību paplašināšanā un mežu dzīvotspējas uzlabošanā". Meža īpašnieki 2019. gadā atbalstu izmantojuši 629 ha neproduktīvu mežaudžu, baltalkšņu un blīgznu mežaudžu nomaiņai un 79 ha meža atjaunošanai pēc dabas katastrofām.
"Tā ir zaļā – aprites – ekonomika, par ko daudz tiek runāts Eiropas Savienībā, jo pērn stādītais mežs vairākas desmitgades ražos skābekli un piesaistīs CO2, savukārt pieaugušās audzes jau kļūs par resursu – izejvielu kokapstrādes produktu un mēbeļu ražotājiem, kas savus izstrādājumus realizēs tirgū," komentē Latvijas Meža īpašnieku un apsaimniekotāju konfederācijas valdes priekšsēdētājs un meža īpašnieks Māris Liopa. Viņš norāda, ka šāds modelis arī nodrošina darba vietas Latvijā, it īpaši reģionos, un arī nodokļu ieņēmumus valsts makā. "Latvijā mežu nozare ir viena no būtiskākajām tautsaimniecības nozarēm un ceru, ka pieņemtie lēmumi valdības līmenī veicinās šīs nozares attīstību, nevis stagnāciju vai saraušanos," uzsver M. Liopa.
Privātie stāda arvien vairāk
"Vispirms jāatzīmē kvalitatīvais "lēciens" privātajos mežos, jo ir būtisks to platību pieaugums, kas atjaunotas stādot. Šādi ir atjaunoti 25% privāto meža platību, kas ir gandrīz piecas reizes vairāk, nekā 2010. gadā. Tas dod iespēju cerēt uz privāto mežu kvalitātes, ražības, klimatnoturības un CO2 piesaistes pieaugumu nākotnē," situāciju komentē Latvijas Meža īpašnieku biedrības izpilddirektore Aiga Grasmane. Viņa uzsver, ka liela nozīme ir tieši mežsaimniecības aktivitātēm paredzētajam ES finansējumam 2014.-2020. g. periodā, kam šogad noslēdzas septiņu gadu cikls. "ES atbalsts neproduktīvo un baltalkšņu audžu nomaiņai ir stimulējis šo audžu nomaiņu un atjaunošanu ar vērtīgām koku sugām. Šiem projektiem ir noteikts meža atjaunošanas termiņš kopš projekta apstiprināšanas un lielā mērā to īstenošana jau ir noslēgusies. Nozīme ir arī Lauku atbalsta dienesta administrētajam ES finansētajam konsultāciju projektam, kur meža īpašnieki ir konsultēti meža apsaimniekošanā un veic saimniecisko darbību," analizē A. Grasmane. Vēl viens būtisks aspekts esot meža īpašnieku kooperatīvu darbība, kas saviem biedriem palīdz ar stādu iegādi un atjaunošanas darbiem. "Tāpat, vēl arvien ir aktīvs meža zemju tirgus, kas nozīmē, ka vairāk meža īpašumu nonāk profesionālu meža apsaimniekošanas uzņēmumu rokās, kuri ir ieinteresēti ikvienā hektārā veidot produktīvu mežaudzi, līdz ar to, izstrādātās platības tiek atjaunotas ātrāk," skaidro A. Grasmane.
Ko izstrādā, to atjauno
Lai arī privātīpašnieku nocirstie meži tiek atjaunoti ar bērziem, baltalkšņiem un apsēm, aptaujātie īpašnieki šajā situācijā problēmu nesaredz. "Pirms šo jautājumu vērtēt, vajadzētu paraudzīties, kas izcirtumā ir audzis iepriekš," rosina M. Liopa. Proti, vai tas, ka privātmežu īpašnieki izcirtumus atjauno ar lapu kokiem, ir slikti vai labi, būtu jāvērtē, ņemot vērā, kas konkrētajā meža zemē ir audzis pirms tam. Ja augušas apses un ir atjaunots ar apsēm, saimniekam nevar būt nekādu pārmetumu! "Privātmežos visvairāk izplatītās koku sugas ir bērzs, apse un baltalksnis, tāpēc atjaunošanas dati par koku sugām ir loģiski un atbilst realitātei," skaidro M. Liopa. Tiek atgādināta vēsture, kad, mainoties laikam, mainās arī priekšstati: kura koku suga ir vai nav vērtīga. Proti, savulaik bērzu uzskatīja par sava veida nezāli, bet tagad jau daudzus gadus – par ļoti vērtīgu un ekonomiski izdevīgu koku sugu. Šobrīd nav iespējams precīzi prognozēt, vai pēc kāda laika (un kā) mainīsies attieksme pret apsēm un baltalkšņiem. Savukārt, valsts mežos sugu sastāvā dominē priedes, bērzi un egles. Ir vēl kāds psiholoģisks faktors, proti, ja stāda ātraudzīgās koku sugas – apses, baltalkšņus un bērzus – "darba augļus var baudīt" pats stādītājs, bet, ja skujkoku audzes, tad labākajā gadījumā bērni vai mazbērni. Vairāki "DB" aptaujātie privātmežu īpašnieki šo faktu uzskata par loģisku, jo izcirtumu dabiska apmežošana (aizaudzēšana ar tai sekojošo kopšanu) ir ekonomiski izdevīgāka un lētāka nekā mākslīgā atjaunošana – jāpērk stādi, jāstāda, iestādītie stādi ir jānosargā pret kaitēkļiem un meža dzīvniekiem. Tomēr arī privātmežu īpašnieku vidū ir atšķirīga pieeja, proti, mazie mežu īpašnieki izvēlas dabisko, nevis mākslīgo platību atjaunošanu, bet lielie mežu īpašnieki, tāpat kā valsts mežu apsaimniekotājs, arvien vairāk sliecas uz meža atjaunošanu, kociņus stādot. M. Liopa piezīmē, ka jaunaudžu stādīšana ir tikai pirmais solis uz nākotnes ražu, taču, lai jaunie stādi varētu sekmīgi augt un tos nenomāktu zāle, krūmi, būs vajadzīga kopšana.
